Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI

Simtgadnieks pie automašīnas stūres – vai spēj ko tādu iedomāties? Mierīgi, ja runā par Skaidrīti Teremtu, kurai apaļā jubileja gaidāma nākamā gada pavasarī. Viņa gan pati pasmej, ka drošāk būtu sēdināt viņu pie auto bez motora. Bet tā nav tiesa, Skaidrīte ir ļoti žiperīga, ar labu veselību, asu prātu, perfektu atmiņu un lielisku humora izjūtu, turklāt joprojām aktīvi līdzdarbojas sabiedriskajā dzīvē. Viena no kundzes nodarbēm – dienas centrā "Ķengarags" mācīt citiem pensionāriem angļu valodu, jo ir diplomēta šīs svešvalodas skolotāja, lai gan ar bērniem nav strādājusi nevienu dienu. Viņai tas bija liegts tā laika režīma dēļ.

Varētu domāt, ka sarunāt tikšanos ar 99 gadus vecu pensionāri ir itin viegli, bet ar Skaidrīti ir citādi – viņa ir gana aizņemta. Gandrīz katru darba nedēļas dienu ieplānotas dažādas nodarbes. Kad pa tālruni vienojamies par tikšanās vietu un laiku, viņa saka: "Tiekamies pēcpusdienā, jo no rīta es eju vingrot. Atnākšu mājās, sapucēšos un iešu. Ja līs lietus, tad gan pārcelsim. Mana atpazīšanas zīme – būšu ar nūjiņu. "Norunātajā vietā Skaidrīte ierodas dažas minūtes pirms laika – augumā sīciņa, košā, gaiši zilā žaketītē, baltā blūzītē, mati ietīti tīkliņā – pa gabalu ieraugot viņu, neviļus atmiņā uzplaiksnī tēli par labajām fejām, krustmāmiņām no bērnībā lasītām pasaku grāmatām. Tāda neliela burvestības sajūta un pietāte pret cienījamo vecumu, kurā Skaidrīte jūtas joprojām sprigana. Uzrunāju viņu un pretī uzreiz saņemu ļoti siltu smaidu un stingru rokas spiedienu.

Balstoties uz spieķīša, otrā rokā turot auduma maisiņu ar dzīves pierādījumiem jeb bildēm, meklējam galdiņu, kur piesēst. Šis būs stāsts par mīlestību. Nevis klasisks, kuros parasti figurē divi romantiski tēli, bet plašākā nozīmē. Ko nozīmē mīlēt vīru, savus vecākus, Dievu un pasauli kopumā. Kad mūsu saruna ieiet noslēguma fāzē, Skaidrīte atzīst, ka gribētu dzīvot mūžīgi, lai piedzīvotu dažādos notikumus, tostarp ticības pasaulē, kurai viņas dzīvē bijusi ļoti liela loma.

Atverot atmiņu krātuvi

Skaidrīte Ābele (par Teremtu viņa kļuva pēc laulībām – aut.) piedzima 1924. gada 1. martā Rīgas pilsētas 1. slimnīcā – tēva Kārļa un mātes Paulīnes ģimenē. Viņu mājās jau gaidīja divus gadus vecāks brālis, kurš 23 gadu vecumā mira.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!