Kopš 2010. gada septembra otrā svētdiena Latvijā ir Tēva diena. Tā ir svētku diena, kad mēs ne tikai sakām paldies savam tētim, bet tā ir arī iespēja pievērst plašāku sabiedrības uzmanību tēva lomai bērna dzīvē un veicināt aktīvāku tēva iesaisti rūpēs par bērnu.
2023. gada sākumā Latvijā bija 117,8 tūkstoši vientuļā vecāka ģimenes, kurās dzīvo vismaz viens nepilngadīgs bērns. No tām 98,5 tūkstoši jeb 83,6 procenti – vientuļās mātes ģimenes, bet 19,3 tūkstoši jeb 16,4 procenti – vientuļā tēva ģimenes.
Latvijā, īpaši pēdējos gados, tēvu aktīva loma bērnu audzināšanā pieaug. Tēvi arvien vairāk iesaistās rūpēs par bērnu, ko apstiprina dažādi dati, tai skaitā dati par paternitātes atvaļinājumu izmantojušo tēvu skaits.
"Mani priecē tas, ko redzu ikdienā – kā tēvi iesaistās bērnu aprūpē un ikdienas dzīvē. Mūsdienu tēvi ar savu līdzdalību ģimenes ikdienas rūpēs ne tikai demonstrē vērtības, atbildību un empātiju, bet veicina pozitīvu ģimenes vidi, iedrošinos savus bērnus," uzskata labklājības ministre Evika Siliņa.
Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) aprēķinātais dzimumu līdztiesības indekss jomā "Laiks", kurā novērtē veltīto laiku mājsaimniecības darbiem, ekonomiskajām un sociālajām aktivitātēm, kā arī bērnu aprūpei veltīto laiku, Latvijā novērtēts ar 65,8 punktiem, kas ir ļoti tuvu Eiropas Savienības (ES) vidējam rādītājam (64,9). Latvijā vīrieši biežāk nekā vidēji ES valstīs iesaistās mājas darbu veikšanā. Savukārt CSP dati liecina, ka jautāti par mājsaimniecības darbu veikšanas biežumu (ēst gatavošana un/vai mājsaimniecības darbi), Latvijā 93 procenti sievietes un 75 procenti vīriešu, norādīja, ka šos pienākumus veic vismaz vairākas dienas nedēļā.
Vēl citi fakti Tēva dienas kontekstā:
- 2022. gadā visvairāk bērni piedzimuši tēviem vecumā no 30 līdz 34 gadiem (5 216 bērni), 35–39 gadiem (3 953 bērni) un 25-29 gadiem (3 035 bērni).
- 2022. gadā paternitātes pabalstu saņēma 9 021 vīrieši, kuru vidējais vecums bija 33,91 gadi.
- Lai arī bērna saslimšanas gadījumā pēdējos piecos gados pieaudzis tēvu skaits, kas paliek mājās ar bērnu, tomēr visbiežāk mammas ir tās, kas ņem darba nespējas lapas. 2022. gadā slima bērna kopšanai pabalstu saņēmušo skaitā 68,1 procents bija sievietes un 31,9 procenti – vīrieši.
- Ieviešot ES Direktīvas par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem prasības, ir pagarināts paternitātes atvaļinājuma ilgums (10 kalendāra dienu vietā ir paredzētas 10 darba dienas) un atvaļinājuma izmantošanas laiks - atvaļinājumu bērna tēvam piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu (iepriekš – divu mēnešu) laikā pēc bērna piedzimšanas. Tāpat saskaņā ar direktīvas prasībām attiecībā uz vecāku pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību bērna kopšanai par vienu un to pašu bērnu ir tiesības izvēlēties kopējo periodu vecāku pabalsta saņemšanai, ko veido vecāku pabalsts un vecāku pabalsta nenododamā daļa, kas katram vecākam pienākas divus kalendāra mēnešus. Nosacījumi par divu mēnešu nenododamo vecāku pabalsta daļu paredz, ka katram no bērna vecākiem līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu, ir tiesības uz vismaz divus kalendāra mēnešus ilgu vecāku pabalsta nenododamo daļu, kuru nevar izmantot otrs vecāks.
- No visiem vecāku pabalsta saņēmējiem šā gada jūlijā (17 874 pabalsta saņēmēji) 82,6 procenti bija sievietes un 17,4 procenti vīrieši (2022.gada jūlijā – attiecīgi 84 procenti un 16 procenti). No minētā skaita 88 procenti pabalsta saņēmēji izvēlējas vecāku pabalstu saņemt līdz bērna 1,5 gadu vecumam (43,75 procentu apmērā). Vecāku pabalsta nenododamo daļu šā gada jūlijā izmantoja 177 personas, no kurām 48 bija sievietes un 129 – vīrieši.
- No visiem vecāku pabalsta saņēmējiem šā gada jūlijā 15 procenti bija strādājošie vecāku pabalsta saņēmēji, no tiem 74,5 procenti bija vīrieši, bet 25,5 procenti sievietes. Ja salīdzina ar iepriekšējo gadu, tad redzams, ka 2022. gada jūlijā strādājošie vecāku pabalsta saņēmēji bija 13 procenti, no tiem 77 procenti bija vīrieši, bet 23 procenti sievietes.