Par to, ka bāriņtiesas ne vienmēr godprātīgi strādā bērnu labā, ir dzirdēts daudz. Vēl reizi par to skaļi paziņoja Dārta Daneviča, kura 17. augustā sociālajā tīklā "X" (agrāk – "Twitter") minēja savu nelāgo pieredzi ar Rīgas bāriņtiesu. Uz attiecīgo iestādi devās Dārtas dēla tēvs, kurš apšaubīja viņas bērnudārza izvēli, bet neko konkrētu vietā nepiedāvāja.
Tas nebūt nav vienīgais stāsts, kurš nonāca "Delfi" redzeslokā. Iepazīstoties ar vairākām pieredzēm un stāstiem, dokumentu gūzmām (un dažos gadījumos to patiešām ir neskaitāms daudzums), lēmumiem un noklausoties audio ierakstu no bāriņtiesas apsekošanas kādas sievietes dzīvesvietā, rodas jautājums, vai tiešām pilnīgi visos gadījumos bāriņtiesas rīkojas tikai bērnu interesēs un nemaz neieņem kāda vecāka pusi. Un ko darīt, ja rodas šaubas? "Delfi" uzklausītajos stāstos iezīmējas viena kopīga problēma – trūkst mehānismu, kas palīdzētu pārliecināties, ka atrasts labākais risinājums bērnam.
Ja ļoti vajag, pamatojumu atradīs
Lai arī bāriņtiesu likumā rakstīts, ka institūcijai būtu jāaizstāv bērna tiesības un līdz ar to jāstrādā tikai un vienīgi bērna labā, tomēr reālā rīcība ne vienmēr rada pārliecību, ka tā tiešām notiek. Šeit gan uzreiz būtu jāpiemin Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) pārstāves Simonas Saules komentārs.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
