'Centrs Dardedze': Starp diviem grāvjiem bērnu seksuālajā izglītošanā  (8)

Kā organizācija, kura ir specializējusies bērnu seksuālas izmantošanas prevencijā, varam apliecināt: mūsu galvenais ierocis cīņā pret šo slēpto, bet smago vardarbības veidu ir tieši zināšanas un prasmes. Jau gandrīz divdesmit gadus mēs strādājam ar Džimbas drošības programmu, ik dienu uzrunājot 5-10 gadus vecus bērnus par svarīgākajām tēmām, kas ieliek pamatus drošu un cieņpilnu attiecību veidošanā ar citiem bērniem un pieaugušajiem. Mēs runājam par tēmām, kuras ģimenē, dārziņā vai skolā pieaugušajiem mēdz būt grūti ietērpt vārdos – par ķermeni, labiem un sliktiem pieskārieniem, labiem un sliktiem noslēpumiem, par tik svarīgo vārdiņu "nē", kā arī rīcību situācijās, kad bērns nejūtas droši. Protams, paralēli šīs tēmas skaidrojam arī pedagogiem un vecākiem, lai mēs visi būtu "uz vienas lapas" un bērns varētu piedzīvot cieņpilnas attiecības arī ikdienā.

Atslēgas vārds ir runāt bērnu vecumposmam atbilstošā veidā un valodā – ir svarīgi uzrunāt jautājumus, kas bērnam šobrīd rodas vai drīz radīsies, darot to pamazām un noteiktā secībā. Nav šaubu, ka izveidotais metodiskais materiāls ir vērtīgs (arī pieaugušo izglītošanai), un nav pamata domāt, ka tas mūs straujiem soļiem vedīs pretī bērnu dzimuma maiņas operācijām, taču mūsu uzmanību izpelnījās aicinājums to "izmantot atbilstoši skolēnu interesēm neatkarīgi no vecumposma".

Mūsuprāt, ir liela nozīme seksuālās izglītības tēmu apguves secībai un atbilstībai bērna vecumam. Bērniem ir savlaicīgi jāsaņem kvalitatīvas zināšanas par seksualitātes tēmām, neapejot arī informāciju par seksuālo orientāciju un dzimuma identitātes jautājumus, kas bērnu jebkurā gadījumā sasniedz caur mūziku, filmām un sociālo tīklu saturu. Piemēram, mūsu klientu lokā pēdējā laikā ir kļuvis vairāk tieši sākumskolēnu, kas veikuši vecumposmam neatbilstošas seksuālas darbības ar citiem bērniem, tāpēc uzrunāt tēmas par ķermeni un personiskajām robežām ir nepieciešams. Pusaudžiem, savukārt, ļoti nozīmīga ir tēma par piekrišanu, kā arī noder kvalitatīva informācija par seksualitātes dažādību, jo tuvāk vidusskolas gadiem viņi par to interesējas. Taču arī mēs negribam, lai katrs sākumskolēns uzskatītu par savu pienākumu izvēlēties ne vien nākotnes profesiju, bet arī dzimti.

Kā rīkoties? Mūsuprāt, pirmais solis ir mums, pieaugušajiem (vecāku un pedagogu pārstāvjiem, augstskolu mācībspēkiem, ārstiem, psiholoģijas ekspertiem, kā arī bērnu seksuālās izglītības praktiķiem) nākt kopā un vienoties par mūsu valstī lietojamu bērnu seksuālās un reproduktīvās izglītības tēmu "matricu" – kurā vecumposmā kādas zināšanas bērnam būtu jāapgūst, sākot no pirmsskolas līdz pat vidusskolai. Šādu matricu piemēri jau izstrādāti starptautiskās veselības jomas organizācijās, tāpēc nav jāizdomā velosipēds no jauna – atliek vien pielāgot to mūsu situācijai. Tādējādi mēs arī neatstātu šo jautājumu uz pedagogu pleciem, vai un kad kuru tēmu pasniegt.

Kamēr šāda izsvērta vienošanās notikusi nav, mēs mētājamies no viena grāvja otrā – vai nu bērniem sistemātiski nemācīt neko (būtībā ļaujot bērnam visu atrast pašmācības ceļā internetā), vai mācīt bērniem uzreiz visu, ar ko seksualitātes pētnieki pašlaik ir nākuši klajā, nevērtējot, kurā vecumposmā bērnam šāds jautājums ir aktuāls. Mums nav jāizvēlas starp visu vai neko, arī šeit starp diviem grāvjiem ir iespējams zelta vidusceļš.