Jau ziņots, – iepriekšējā mācību gadā, 9. maijā, Ulbrokas vidusskolas piegulošajā teritorijā divi 7. un 8. klases skolēni piekāvuši 7. klases skolēnu, kurš guvis smagus miesas bojājumus un ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta automašīnu nogādāts ārstniecības iestādē. Par notikušo VP tika sākts kriminālprocess. Incidents toreiz raisīja plašu rezonansi skolas audzēkņu vecāku vidū, kuri atklāti stāstīja par to, ka izglītības iestādē esot novērots jau ilgstošs mobings visa vecuma klašu grupās, ka skolā veidojas bandas. Skolas vadība gan to noliedza un norādīja, ka dara visu iespējamo mobinga izskaušanai, tomēr katra bērna audzināšanā nevar iesaistīties, ja sabiedrībā kopumā valda neiecietība.
Toreiz policijas rīcībā esošā informācija liecināja, ka, iespējams, viena persona nodarījusi miesas bojājumus, bet visus apstākļus solīja izmeklēt kriminālprocesā. Saistībā ar notikušo tika uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 13. nodaļas – par noziedzīgiem nodarījumiem pret personas veselību, un cietušajam tika nozīmēta ekspertīze miesas bojājumu smaguma pakāpes noteikšanai.
Pēc laika process tika pārkvalificēts. Kā portālam "Delfi" pavēstīja VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Elīna Priedīte, par minēto notikumu bija uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 130. panta 3. daļas 3. punkta (par viegla miesas bojājuma nodarīšanu, ja to izdarījusi personu grupa). Neviens plašāk neskaidro, kas īsti notika, bet redzams, ka procesa izmeklēšanas gaitā tomēr formulējums ir mainījies no vienas personas uz personu grupu. Policijas pārstāve informē, ka šā gada 6. septembrī, piesaistot Valsts probācijas dienestu, kriminālprocess tika izbeigts, pamatojoties uz iesaistīto personu izlīgumu.
Valsts probācijas dienesta Izlīguma un sabiedrības līdzdalības koordinēšanas departamenta vadītāja Diāna Ziediņa "Delfi" skaidro, mierizlīgums nebūt nenozīmē, ka problēma netiek risināta. Viņasprāt, tas drīzāk ir veids, kā situāciju risināt citādāk. "Kad nepilngadīgie viens otram nodara pāri, pēc kriminālprocesa likuma policijai, prokuratūrai vai tiesai jāsūta iesniegums uz probācijas dienestu, lai organizētu dialogu starp pusēm, protams, kopā ar vecākiem. Tā ir brīvprātīga saruna, ko vada apmācīts izlīgumu starpnieks jeb mediators," stāsta Ziediņa. "Tā ir sava veida mediācija kriminālprocesā, ko dēvē par izlīguma procesu."
Ziediņa arī izklāsta izlīguma procesa kārtību – sākotnēji tiek konsultētas abas puses, tiek izstāstīts, kas tas ir un kā viss notiks. Tad, ja abas puses piekrīt šim procesam, viņi sanāk kopā, lai izrunātu, kas notika un noskaidrotu konflikta cēloņus. Tiek runāts arī par sekām. Sarunā var piedalīties sociālie darbinieki vai policisti, lai vecāki un jaunieši izprastu savu atbildību. Abas puses arī vienojas par iespējamajiem risinājumiem.
Probācijas dienesta pārstāve uzsver, ka ar pusaudžiem nemaz nav viegli, tāpēc atbildība jāuzņemas gan ģimenei, gan skolai, kur netiek veikti preventīvi pasākumi, lai novērstu konfliktu.
"Ar jauniešiem nav viegli. Protams, mierizlīgums nav visu problēmu risinājums, tā nav panaceja. Bet vismaz tas ir veids, kā citādāk risināt konfliktu. Ar jauniešiem jārunā viņiem saprotamā valodā. Tāpat jāstrādā arī ar klasi, tajā pašā Ulbrokas gadījumā. Ja notiek tāds konflikts, jārunā arī klasesbiedriem, lai saprastu, ko domā viņi un kā viņi jūtas tajā vidē. Vai viņi vispār saprot, ko nozīmē draudzīga klase un kādas ir vērtības. Manuprāt, mēs ļoti daudz pievēršam uzmanību sekām, bet nedomājam par preventīviem pasākumiem, kas nebūt nav labi." Ziediņa uzver, ka saprot vecāku vēlmi agresoru uzreiz izslēgt no skolas, lai pasargātu savu bērnu, bet katra situācija jāvērtē dažādi. "Mēs dzīvojam sabiedrībā, kas ar to bērnu notiks tālāk? Būs tikai sliktāk. Saprotams, ka visi vecāki grib pasargāt savus bērnus, bet jāsaprot arī tas otrs. Pieaugušajiem būtu jāpalīdz jauniešiem mācīties dzīvot kolektīvā un adekvāti risināt problēmas," viņa saka.
Turpretī cietušā zēna mamma, kura vēlas palikt anonīma, plaši notikušo komentēt nevēlas, tomēr vēstulē dažus vārdus bija gatava pateikt: "Jā, tik tiešām, lieta izbeigta, noslēgts mierizlīgums. Nebija citu variantu, jo eksperta slēdziens bija viegli miesas bojājumi. Gribam to visu aizmirst, jo puikam vēl jāmācās šajā skolā un mums jādzīvo Ulbrokā. Abi puiši mācās skolā. Jūs taču redzat, ka Latvijā nav likumu citu. Biedējoši ir ļoti, bet kamēr nebūs kāda likuma, nekas nemainīsies". To mamma attiecina ne tikai uz sava dēla piekaušanu, bet to, ka vardarbība skolu vidē ir regulāra. To apliecinot arī pēdējais izskanējušais gadījums skolā Ķekavā.
- Ķekavā skolēns uzsāk kautiņu; LIZDA pieprasa regulējumu vardarbības mazināšanai
- Kalvāns: Izglītības iestāžu rīcībā esošie rīki vardarbības mazināšanai ir par vāju
- Kontrole un emocionālā vardarbība – skolām trūkst arī administrācijas darbinieku
- Vardarbība vienaudžu vidū šogad 'uzkāpusi debesīs' – dati ir biedējoši