Otrdien, 10. oktobrī, vairākas skolas saņēma draudu e-pastu, taču nebūt ne visas skolas pieņēma lēmumu evakuēties. Tas gan nenozīmē, ka skolas vienkārši ignorēja satraucošo ziņu – ir izstrādāts algoritms, kā mācību iestāde rīkojas šādā situācijā. Pirmkārt, tiek ziņots policijai, kura arī lemj par tālāko rīcību.
"Delfi" izdevās sazināties ar Daugavpils Valsts ģimnāziju, kura bija starp tām skolām, kas šodien saņēma draudu e-pastu. Mācību iestādes direktore Oksana Petaško saka, ka šādiem gadījumiem ir izstrādāts konkrēts rīcības plāns, kuram jāseko. "Mēs uzreiz ziņu pārsūtījām Valsts policijai. Neviens vienpersoniski skolā neizlemj, vai tas ir "spams" vai nē. Tā ir milzīga atbildība, un kļūdainam lēmumam var būt traģiskas sekas, tāpēc mēs bez vārda runas šādas ziņas pārsūtām policijai," viņa skaidro.
Šoreiz gan skola netika evakuēta un mācību process varēja turpināties, kā ierasts. Petaško šādu lēmumu pamato ar to, ka pēc telpu apskates nekas netika atklāts. Citāda situācija bija izveidojusies 2023. gada pavasarī, kad mācību iestāde pirmo reizi saņēma draudu ziņas. "Tad mūs policija aicināja evakuēties," viņa atklāj. Taču Petaško uzsver, ka skolās katru gadu notiek mācību evakuācijas, tāpēc visi zina, kā rīkoties arī gadījumā, ja neizdodas sazināties ar policiju. "Tas ir standarts – ziņošana, evakuācija, trauksmes poga, tad ziņošana par to, cik cilvēku ir evakuēti. Mums ir arī vienošanās ar blakus esošo pašvaldības iestādi, uz kurieni nepieciešamības gadījumā var doties."