Foto: LETA

Kas notiek skolā, kurā vidējā eksāmena atzīme ir 5,5% no iespējamajiem 100%? Vai ir vajadzīga skola, kurā no 46 eksāmenu kārtojušajiem skolēniem 20 vērtējums ir zem 10%, un ko darīt ar skolu, kurā no 99 no 324 absolventiem eksāmenu nenokārtoja? Kādi panākumi ir absolventiem cietumā? Kā Doma kora skola kļuva par labāko angļu valodā? Kā tas gadījās, ka divarpus tūkstoši skolēnu eksāmenos izgāzās? Valsts izglītības satura centrs (VISC) publicējis atskaiti par centralizēto eksāmenu rezultātiem 2022./2023 mācību gadā. Un tie rada jautājumus.

Vēl vasarā VISC apkopoja provizoriskos eksāmenu rezultātus pamatskolās un vidusskolās. Tā kā daļa skolēnu eksāmenus kārtoja papildu termiņos un daudzi pārsūdzēja eksāmenu komisiju lēmumus, pilnīgas vispārīgo rezultātu tabulas izveidotas tikai tagad.

Aizvadītajā mācību gadā visi valsts pārbaudījumi gan pamatizglītībā, gan vidējā izglītībā notika centralizēti. 9. klašu beidzējiem tā bija pirmoreiz, turklāt eksāmeni mazākumtautību un latviešu skolās bija vienādi. Toties vidējās izglītības ieguvēji pirmo reizi kārtoja dažāda līmeņu eksāmenus – optimālo (OL) un/vai padziļināto (AL). Skolēnu sniegums tika izteikts procentos.

Lai saņemtu vērtējumu, eksaminējamajam šogad bija jāiegūst vismaz 10% no maksimāli iespējamajiem 100%. Iepriekš bija nepieciešami vismaz 5%.

Līdz 11. septembrim tika sniegtas atbildes uz apelācijām vispirms pamatskolās, pēc tam vidusskolās. Un apelāciju skaits šogad bija rekordliels – gandrīz sešas reizes vairāk nekā iepriekšējā mācību gadā: 1011 pret 188. Un vērtējumu labojumi šogad dažos gadījumos bija ļoti būtiski.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!