Lielas kāzas var gan apliecināt ģimeniskas vērtības, gan, tieši otrādi, imitēt nopietnu attieksmi pret notikumu, kurš patiesībā tiek uztverts kā formāla nodeva. Kāzu svinības varam uztvert kā tradīciju, ko paaudze nodod paaudzei. Arī Dziesmu svētkos latviešu tautas tērpus rādīja kāzu uzvedumā. Neatkarīgi no reliģiskās piederības, no sociālās sistēmas, kāzu svinības ir visai būtiska kāzu rituāla sastāvdaļa. Tās piešķir jēgu viena pāra savienībai arī to cilvēku acīs, kuriem tieši šo divu cilvēku kopība nemaz nav tik svarīga.
Tātad varam secināt, ka vismaz viens iegansts lielo kāzu svinību rīkošanai ir atrasts: svinības piešķir kāzām jēgu. Cilvēki, atkarībā no savas ticības vai neticības, izvēlas noteiktu rituālu, kas apliecina viņu vēlmi dzīvot kopā. Kāzu svinības ir pasākums, kas piešķir šim rituālam publicitāti un tādējādi – sabiedrisku, sociālu jēgu. Jēga ir mūsu rīcības motīvu atvasinājums. Jēga piešķir darbībai noteiktu virzību. Jēgai ir sociāls raksturs. Mēs dzīvojam jēgas telpā un katra paaudze veido un nodod citām paaudzēm jēgas sistēmas, caur kurām atsevišķi indivīdi turpmāk uztvers pasauli.
Rīkojot kāzu svinības, kopīgi sāk darboties cilvēki, kas līdz tam nav bijuši pazīstami – līgavas un līgavaiņa vecāki, draugi un radi. Viņiem ir kopīgs motīvs – sagādāt prieku tuviem cilvēkiem. Lielas kāzas apvieno abu jaunlaulāto ģimenes. Ja abās ģimenēs ir stipras radu attiecības un vēlme uzturēt un attīstīt šīs attiecības arī turpmāk, ja ierasti dažādi kopīgi rituāli, tad kāzas tiek uztvertas, kā svētki.
Protams, ikreiz ir savi slēpti motīvi, kāpēc lielas kāzas vajadzīgas meitu/dēlu mātei? Ko caur tām cenšas apliecināt tēvi? Ko par to visu domā un kāpēc kāzas vēlas rīkot paši jaunlaulātie?
Vai cilvēks, kura ģimenē nav līdzīgu svētku svinēšanas tradīciju, var pieņemt faktu, ka tagad jātērē nauda un enerģija, viņaprāt, bezjēdzīgai norisei? Reizēm viens no pāra atsakās kaut ko darīt un grib, lai visi ir priecīgi jau par to vien, ka viņš piedalās. Gadās, ka kāds vispār atsakās piedalīties un otram neatliek nekas cits kā izvēlēties – zaudēt savu sapni par lielām kāzu svinībām, vai zaudēt potenciālo dzīvesbiedru. Ja viena partnera ģimenē ir izteiktas svinību tradīcijas, viņš var būt tik ļoti aizvainots, ka tas rada pamatu turpmākam laulības kraham.
Tomēr, kā zināms, cik cilvēku, tik variantu. Gadās arī tā, ka puisis pieņem un izprot meitenes vēlmi: Lielas Kāzas. Pārdod mīļoto motociklu un apliecina, ka viņam ir svarīgi veidot ģimeni, kurai ir stipras tradīcijas. Viņš piešķir jēgu, viņaprāt, formālam laulības reģistrācijas aktam. Nomaina savas personiskās vērtību skalas prioritātes.
Cilvēki, kas nodzīvojuši kopā 10 – 15 gadus, kopīgi audzinājuši bērnus, pēkšņi nolemj ne vien oficiāli salaulāties, bet arī piešķir papildus jēgu šim pasākumam ar lielām, skaistām kāzu svinībām. Iespējams, ka patiesais laulību un svinību iemesls ir bailes atsvešināties, zaudēt otru. Tad var tikai priecāties, ka izdevies atrast tik jauku vienojošu pasākumu. Bet varbūt, ka patiesībā viss sen beidzies? Un tas ir tikai tāds savdabīgs privātās dzīves PR? Nu, arī tad tam nenoliedzami būs sava jēga – visdrīzāk, tas pasteidzinās jau izjukušu attiecību formālas beigas. Vieglāk izšķirt to, kas beidzot ir formalizēts. Ir daudz pāru, kas izšķiras tieši pēc tam, kad oficiāli noformējuši savas attiecības. Izšķirties vienkārši aizejot ir šķietami bezjēdzīgāk, nekā oficiāli šķirties.
Diez vai mēs spējam mācīties no svešām kļūdām. Visbiežāk pat ne no savējām. Bet kāzu jau mums katram, nemaz tik pārāk daudz nevarētu būt, vai ne? Vienas no tām noteikti ir Īstās Kāzas. Nav svarīgi – lielas vai mazas. Varbūt vērts padalīties? Iespējams, ka no malas paraugoties uz citu dzīvēm, ar laika distanci atceroties savas kāzas varam labāk izprast: kāda jēga lielām kāzām?
Savas pārdomas šai rakstā izteica psiholoģe Lolita Pavāre.
Citi L. Pavāres raksti "Delfi Sievietēm":