Zviedru pētījuma rezultāti, kas balstās uz vairāk nekā 400 tūkstošu sieviešu novērošanu, publicēti žurnāla "Obstetrics and Gynecology" jūlija numurā. Apgalvojums, ka risks dzemdēt nedzīvu bērnu samazinās, ja nākamā grūtniecība iestājas trīs mēnešus vai vēl mazāku laiku pēc dzemdībām, ir pretrunā ar tradicionālajiem uzskatiem.
"Agrāk uzskatīja, ka palikt stāvoklī pārāk drīz pēc nedzīva bērna piedzimšanas varētu palielināt risku dzemdēt vēl vienu nedzīvu bērnu - un tradicionāli, sievietēm vienmēr ieteica nogaidīt," sacīja Ņujorkas Universitātes akušieris Andrejs Rebarbers.
"Taču ar šo jauno informāciju šķiet, ka drīkst palikt stāvoklī arī tūlīt pēc tam. Faktiski izrādās, ka sievietēm, kuras nogaidījušas visilgāk, risks bija lielāks, un tas ir jauns atklājums," sacīja Rebarbers.
Pētījumā, kuru veica Karolinskas institūta ārsti Stokholmā, norādīts, ka ir ļoti svarīgi atklāt iemeslu, kādēļ bērns piedzimis nedzīvs, un, ja iespējams, ārstēt sievieti, lai šo cēloni novērstu pirms nākamās grūtniecības iestāšanās.
"Es domāju, ka šis pētījums ietekmēs to, kādus padomus grūtniecēm dos nākotnē. Tas ir apjomīgs un ļoti kvalitatīvs pētījums, tādēļ, manuprāt, tā vēstījums ir vitāli svarīgs," sacīja Rebarbers.
Lai arī ārsti nevar noteikt pilnīgi visus cēloņus, kādēļ bērns piedzimis nedzīvs, pēc "March of Dimes" datiem, bieži vēl nedzimuša bērna bojāeja ir saistīta ar bojātu placentu, iedzimtiem defektiem vai mātes infekcijām. Gadījumos, kad embrijs mirst 28 dienu laikā pirms dzemdībām, lielākoties vainojami mazuļa iedzimti defekti, bet otrais biežākais iemesls ir ar grūtniecību saistītas komplikācijas, kas skar placentu, nabassaites vai dzemdes infekcija.
Zviedru pētījumā, kas ilga 14 gadus (no 1983. līdz 1997.gadam), tika novēroti pirmo un otro dzemdību rezultāti 410 021 sievietei, kura nēsāja vienu augli. Pētījuma mērķis bija analizēt dzemdību datus, lai konstatētu, cik bieži atkārtojas nedzīva mazuļa dzemdēšana, sevišķu uzmanību pievēršot laikam, kas pagājis starp abām grūtniecībām.
Sākotnēji ņemot vērā statistikas datus, šķita, ka ir apstiprinājies tradicionālais uzskats: sievietēm, kuras palika stāvoklī drīz pēc nedzīva bērna dzemdēšanas, ir lielāks risks, ka traģēdija atkārtosies.
Taču pēc tam, kad zinātnieki ņēma vērā citus faktorus, kas varētu ietekmēt dzemdību iznākumu, tai skaitā mātes vecumu un iepriekšējo reproduktīvās veselības vēsturi, atklājās, ka starplaiks starp grūtniecībām varētu būt svarīgs faktors.
"Pēc tam, kad rezultāti bija saskaņoti ar mātes raksturojumu un reproduktīvās veselības vēsturi, atklājās, ka sievietēm, kurām intervāls starp grūtniecībām bija 0 līdz 3 mēneši, nebija lielāks risks dzemdēt nedzīvu bērnu," teikts pētījumā. Turpretī sievietēm, kuras nogaidīja 72 mēnešus vai ilgāk līdz nākamajai grūtniecībai, bija lielāks dzemdību komplikāciju risks.
Tomēr zinātnieki uzskata, ka ir vitāli svarīgi noskaidrot, kādēļ bērns piedzimis nedzīvs, un tikai tad atkārtoti palikt stāvoklī.
"Tas ir vislabākais veids, kā nodrošināt veiksmīgu tālāko grūtniecību iznākumu, neatkarīgi no intervāla starp grūtniecībām," sacīja Rebarbers.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!