Foto: stock.xchng
Stress var būt jebkurš notikums, kuru cilvēks uztver kā draudīgu vai kaitējošu, sākot ar izmaiņām dzīvesveidā (pārcelšanās, šķiršanās, darba zaudēšana), personiskas traģēdijas (tuvinieka nāve, slimība vai ievainojums), un beidzot ar mazāk katastrofālām, bet vienalga sarūgtinošām problēmām, piemēram, ilgstošu konfliktu darba vietā.
Kad cilvēks izjūt stresu, viņa organisms sagatavojas aizsardzībai pret draudiem, ko tas sajūt. Galveno orgānu aktivitāte palielinās, izdalās adrenalīns. Akūtu stresu raksturo paātrināta sirdsdarbība un elpošana, paaugstināts asinsspiediens, plaukstu svīšana, vēsa un mitra āda. Hronisks stress var radīt izmaiņas miegā un izraisīt depresiju.

Vai stress var izraisīt neauglību?

Retos gadījumos sevišķi liels stress var sievietēm ietekmēt ovulāciju, bet vīriešiem samazināt spermas veidošanos. Stress var radīt erekcijas problēmas, kas, protams, ietekmē pāra spēju ieņemt bērnu.

Taču, lai gan stress teorētiski var izraisīt neauglību, daudz biežāk neauglība izraisa stresu. Amerikas Reproduktīvās medicīnas biedrība norāda: "Neauglība var izraisīt lielu krīzi, jo ir apdraudēts cilvēku dzīvē svarīgais mērķis kļūt par vecākiem". Pāriem, kuriem uzreiz neizdodas ieņemt bērnu, nervu spriedzi palīdz noņemt stresa samazināšanas metodes.

Kā samazināt stresu

Šādas stresa mazināšanas metodes ārsti iesaka pāriem, kuri mēģina tikt pie bērniņa:

  • Raugies, lai starp tevi un tavu partneri nezustu kontakts.
  • Meklē emocionālo atbalstu, ja centieni palikt stāvokli tevi nomāc. Psihologa konsultācijas, atbalsta grupas un grāmatas var tev palīdzēt saprast, ka arī daudziem citiem ir šādas problēmas. Tas arī palīdzēs tev izvēlēties pareizo ceļu, kā rīkoties tālāk.
  • Mācies nodarboties ar jogu vai meditāciju.
  • Izvairies no pārmērīgas kofeīna un citu stimulējošu vielu lietošanas.
  • Regulāri nodarbojies ar sportu, lai atbrīvotos no fiziskās un emocionālās spriedzes.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!