Ko lai iesāk ar sevi, ja parādās visi Lielajā medicīnas enciklopēdijā aprakstītie simptomi tikai tādēļ, ka pa ausu galam ir dzirdēts par labākajai draudzenei atstāto mantojumu? Kādēļ trīs naktis jāmokās ar bezmiegu, jo darba kolēģe pastāstīja, ka vīrs viņu vedīs uz Alpiem slēpot?
Smadzenes pārstāj funkcionēt, un tikai viens vienīgs jautājums vandās pa galvu: “Un kāpēc man tā nav?” Šeit jāpadomā par vienu no senākajām cilvēku kaislībām, kas mājo ļaužu sirdīs jau gadsimtiem ilgi, un ko sauc par skaudību.

Uz sirdsapziņas balsi: “Apskaust citus ir slikti!” parasti sev atbildam: “Es jau neskaužu aiz ļauna prāta, tā ir tāda balta skaudība!” Patiesībā skaudība nemaina savu krāsu, tās daba vienmēr ir tā pati. Šī sajūta ir ļoti aplama un absolūti neproduktīva, tādēļ jāmācās to pārvarēt.

Saulainā bērnība

Lai kā es censtos sevi pārliecināt, ka neesmu jau vienīgā, kuru māc skaudība, un tādēļ šis mazais grēciņš ir gluži attaisnojams, tas tā nemaz nav. Turklāt psihes aizsargmehānismi (par kuriem rakstīja jau Freids) ir tie, kuri man pačukst šīs attaisnojošās domas. Tie neļauj aptvert šo skaudīgo domu patiesos ļaunuma apmērus, kas pavērsīsies pirmkārt jau pret pašu skauģi.

Skaudības izcelsmē vainojama vēlme nepārtraukti kaut ko salīdzināt. Šī viltīgā kaislība vērsta galvenokārt uz to, kā cilvēkam pietrūkst. Par skaudības objektu var kļūt gan kāda tuva cilvēka īpašums, gan viņa cilvēciskās īpašības.

Nevienam cilvēkam nevar piederēt viss un uzreiz. Attiecīgi, vienmēr tuvumā atradīsies kāds, kuram ir vairāk un labāk. Šis “salīdzināšanas maratons” sākas jau bērnībā. Atceries pirmos skolas gadus. Kuram vairāk, kuram mazāk? Kurš uzdevumu izpildīja labāk, kurš sliktāk? Un mūžīgie vecāku jautājumi: “Meitiņ, kādu atzīmi tu dabūji par kontroldarbu? Un kādas atzīmes ir citiem bērniem?”

Vecāki priecājas, ja viņu bērns ir apsteidzis klasesbiedrus, un rāj savu atvasi, ja viņš nav līderis. Bērnībā gūtā pieredze neaizmirstas un iedvesmo uz jauniem “varoņdarbiem”. Ja arī savus bērnus tu nepārtraukti salīdzināsi savā starpā vai ar citiem bērniem (“Redzi, Pēterīt, Kārlītis ir jaunāks par tevi, bet mācās (ēd, lasa) daudz labāk”), skaudība viņiem būs viena no noteicošajām rakstura iezīmēm arī pieaugušā vecumā. Tādēļ vienmēr salīdzini bērna sasniegumus tikai ar viņa paša iepriekšējiem sasniegumiem!

Ja tu jau vairs neesi bērna vecumā, vari labot vecāku audzināšanas kļūdas, nodarbojoties ar sevis pāraudzināšanu. Tiklīdz piefiksē sevī “skaudības lēkmes” aizmetņus (“Re, kā Dace novājējusi un staro kā saulīte! Nevis kā es!”), ar gribasspēku pārtrauc šo negatīvo domu plūsmu. Pārliecinoši iegalvo sev: “Es arī esmu malace - jau veselu mēnesi regulāri apmeklēju vingrošanas nodarbības! Drīz es arī kļūšu slaida!”

Tuvāk realitātei

Daudzi cilvēki nespēj pieņemt citu cilvēku panākumus tikai tādēļ, ka paši nezina, ko grib sasniegt. Protams, pēc pirmā pieprasījuma viņi tev izsniegs sarakstu “uz astoņām lapām” ar to, ko viņiem visvairāk gribas. Taču visdrīzāk tās nebūs personiskas vēlmes, bet gan nošpikotas no kāda cita cilvēka.

Pajautā sev, lai uzzinātu godīgu atbildi: vai tev tik tiešām ir vajadzīgs tikpat uzkrītošs mētelis kā tavai kaimiņienei, kurai ir pavisam savādāks temperaments un figūra nekā tev? Vai tev ir jāiegādājas mobilais telefons tikai tādēļ, ka tas ir visām draudzenēm? Ja tā tas ir, tad sāc rīkoties, lai tiktu pie kārotā priekšmeta. Taču jau iesākumā tev jāapzinās, ka tikai pasakās viss notiek ātri, kā uz burvju mājienu. Nezaudē reālistisku skatu uz dzīvi.

Vai man izdosies?

Bieži vien skauģim trūkst ticības saviem spēkiem. Cik šausmīgi skauž, kad draudzene nodibina savu firmu un tagad ir “veiksmīgas biznesa lēdijas” paraugs. Bet kāpēc tu viņu neapskaudi tad, kad viņa skrēja pa iestādēm kā vāvere ritenī, lai nokārtotu visus dokumentus, divreiz pazaudēja lielu naudu, un trīsreiz viņu piekrāpa bijušie sadarbības partneri.

Skaudība rodas tikai tad, kad viņa pie tevis atbrauc ciemos ar modernu limuzīnu, ģērbusies kažokādu mētelī un iesmaržinājusies ar dārgām franču smaržām. Tagad uzdod sev jautājumu: vai tu varētu atkārtot viņas grūto ceļu uz panākumiem? Vai tu to gribētu?

Ja mēs izvēlamies vairākus mērķus atbilstoši savām spējām un patiesajām vēlmēm, iemesli skaudībai vairs nerodas. Interesanti, ka jo plašāks ir interešu loks, un jo vairāk mēs gribam sasniegt katrā dzīves jomā, jo vieglāk ir samierināties ar neveiksmēm.

Ptfu, ptfu, ka tik kāds nenoskauž!

Varbūt esi pievērsusi uzmanību faktam - visi plāni izgāžas, tiklīdz par tiem esi kādam izstāstījusi. Patiesībā tavu neveiksmju cēlonis nepavisam nav ļauna acs, vai apkārtējo skaudība. Visbiežāk tā ir vai nu apstākļu sagadīšanās, vai arī atbildes reakcija uz kādu tavu agrāko rīcību.

Tomēr mēdz būt situācijas, kad ir vērts saglabāt atturību un neizaicināt likteni. Piemēram, tu esi pieradusi visiem stāstīt par saviem plāniem, sapņiem, panākumiem un centieniem. Ja runa ir par grandioziem nodomiem, to realizēšanai dzīvē būs nepieciešams milzum daudz enerģijas, tad kāpēc to izšķiest tukšās sarunās?

Iespējams, ka lielā mērā arī tu pati provocē sev nevajadzīgu reakciju. Būtībā, kādēļ gan būtu jālielās ar saviem draugiem, kuri ir slavenības, ar panākumiem pie pretējā dzimuma pārstāvjiem, ar kārtējo veiksmīgo biznesa darījumu? Tikai tādēļ, lai celtu savu pašapziņu uz cita cilvēka mazāk veiksmīgajiem panākumiem. Ko tādā gadījumā var saņemt pretī?

10 paņēmieni, kā atbrīvoties no skaudības

  1. Vispirms atzīsties sev, ka skaudība tavā sirdī zeļ un plaukst.
  2. Padomā par to, ka skaudība var novest tevi līdz nervu sabrukumam. Vai tas tev ir vajadzīgs?
  3. Analizē, ko un kādēļ tu visvairāk apskaud. Vari pat sastādīt sarakstu. Ja, piemēram, skaudība visbiežāk rodas, skatoties uz citu draudzeņu vīriem, apzinies, ka tu viņus idealizē. Labāk pievērs vairāk uzmanības savam vīram, atrodi viņā plusus. Nevar būt, ka viņš ir tikai lielu mīnusu krātuve? No kurienes tad viņš tev tāds uzradies?
  4. Biežāk salīdzini sevi pati ar sevi (un nevis ar citiem): priecājies par progresu un rīkojies, lai novērstu neveiksmes.
  5. Cilvēks nekad nevar būt apmierināts ar visu. Tādēļ nevajag sevi mocīt, domājot par bagāto draudzeni, kura var atļauties nestrādāt. Tu būtu ļoti pārsteigta, uzzinot, ka viņa, visticamāk, ir neapmierināta ar savu pilnīgo atkarību no vīra vai vēl ko citu.
  6. Vai kāda cita cilvēka panākumi nedod tev mieru? Tādā gadījumā paņem privātstundas pie šī “veiksminieka”, pat tad, ja viņš par tām nenojauš. Vienkārši novēro, kāda ir viņa uzvedība, komunikācijas manieres, izskats.
  7. Atrodi pozitīvos momentus gadījumos, kad tavi līdzcilvēki tevi ir pārspējuši profesionālajā jomā. Ja par nodaļas vadītāju iecēla citu kolēģi? Toties tev nebūs jāstrādā mūžīgā stresā, uzņemoties milzīgo atbildību. Tu varēsi ātrāk tikt mājās – bērni biežāk redzēs mammu.
  8. Pārvērt skaudību veselīgā konkurencē. Gēte ir teicis, ka mums vajadzētu pacensties iegūt to, ko tik ļoti vēlamies, nevis iztērēt enerģiju un spēkus skaudībai.
  9. Nevajag mierināt sevi ar domu, ka citiem neveicas vēl vairāk. Šis mierinājums tikai šķietami palīdz, taču patiesībā tas vājina. Ja savus panākumus vienmēr salīdzināsi ar svešiniekiem, pašvērtējums neglābjami pazemināsies.
  10. Vairāk tici potenciālajām iespējām. Atceries, ka dzīvē panākumus var gūt ne tikai gudrākais, bet arī centīgākais. Tādēļ centies darīt visu, lai izdotos realizēt savus sapņus un nodomus. Paļaujies tikai uz sevi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!