Tu esi tikko kļuvusi par jauno māmiņu, tāpēc šis ir īstais laiks iepazīties ar Laboratoire Dermatologique Bioderma padomiem, kā veikt svarīgākos higiēnas pasākumus, kuri saistās ar autiņbiksīšu maiņu un mazuļa vannošanu. Uzzini par vieglajām, tomēr bieži sastopamajām zīdaiņa ādas pataloģijām, ar kurām var nākties saskarties. Visbeidzot, noskaidro, kā pareizi lietot antiseptiskos līdzekļus un kā labāk pasargāt ādu no ārējās vides iedarbības.
Lai arī piedzimstot āda jau ir pilnībā izveidojusies (neskaitot priekšlaicīgi dzimušos), zīdaiņa un mazuļa ādai tomēr piemīt īpašības, kas to dara jūtīgu un tātad arī neaizsargātu:
- Izteikti paaugstināta uzsūkšanas spēja. Ādas virsmas platība, attiecībā pret ķermeņa svaru, zīdaiņiem ir trīs reizes lielāka nekā pieaugušajiem. Zīdaiņu un mazuļu ādai piemīt izteikti paaugstināta uzsūkšanas spēja. Dažādu uz mazuļa ādas uzklātu produktu iesūkšanās ādā un nonākšana asinīs bērniem notiek daudz vieglāk, nekā tas ir pieaugušajiem. Pastāv paaugstināts saindēšanās risks, ādai uzsūcot toksiskas vielas saturošus produktus.
- Ādas tauku dziedzeru sekrētu trūkums. Mātes hormonu ietekmēta, zīdaiņa āda pirmajās dzīves nedēļās ir sevišķi taukaina. Vēlāk tauku dziedzeru sekrēcija samazinās, lai gandrīz pilnīgi apstātos ap sešu mēnešu vecumu. Mazuļa āda kļūst sausa vai pat ļoti sausa līdz pat pubertātes vecumam.
- Samazināta sviedru sekrēcija. Lai gan sviedru dziedzeri ir funkcionējoši, sviedru sekrēcija nav īpaši izteikta. Ķermeņa temperatūras regulācija vēl nav tik laba kā pieaugušajiem. Mazuļa ādai raksturīgs sausums, jo tā vairs nav tik taukaina.
- Mazāk izteikts hidrolipīdiskais aizsargslānis. Hidrolipīdiskais aizsargslānis sastāv no ūdens, ādas tauku dziedzeru sekrēta, epidermiskas izcelsmes vai tauku un sviedru dziedzeru minerāliem un organiskiem komponentiem. Šis epidermas virsējais slānis izolē un aizsargā no apkārtējās vides. Tauku un sviedru sekrēcijai esot nepietiekamai, zīdaiņa un mazuļa hidrolipīdiskais aizsargslānis vēl funkcionē vāji. Āda, tātad, ir mazāk aizsargāta.
- Iespējamā kaitīgās vides ietekme. Jūtīga visu tikko jau minēto iemeslu dēļ, zīdaiņa un mazuļa āda ir vēl jo vairāk novājināta arī tādu “ārējo agresoru” dēļ kā autiņi. Tie izraisa berzēšanos, rada ilgstošu ādas kontaktu ar netīrumiem un var būt par pamatu “mērcēšanas” fenomenam.
Zīdaiņa un mazuļa āda ir regulāri jātīra. Autiņbiksīšu maiņa un higiēna ir lietas, ko ikdienā nedrīkst ignorēt.
Autiņu maiņa
Autiņu maiņa ir svarīgākā higiēnas ievērošanas procedūra. Tai jābūt regulārai, lai izvairītos no kairinājuma vai pat infekcijas rašanās riska, kas saistīts ar ādas ilgstošu kontaktu ar netīrumiem (urīnu, fekālijām), kas atrodami autiņos.
- Zīdaiņa vai mazuļa dibentiņš rūpīgi jātīra ar maigu, neattaukojošu produktu, lai pilnībā likvidētu netīrumus, ūdens vai aizsargkrēma pārpalikumus.
- Zīdainis vai mazulis rūpīgi jānoslauka.
- Pirms jauna autiņa uzlikšanas var lietot aizsargājošu krēmu, kas palīdzēs izvairīties no ar ādu saistītām problēmām.
Vannošana
Vannošana ir īpašs brīdis, ko būtu jāveic izvairoties no jebkādas steigas. Bērnam mazgāšanās procedūrai jābūt kā atelpas un prieka brīdim.
- Ja vien iespējams, bērns būtu jāvanno katru dienu vienā laikā, krietnu laiciņu pēc zīdīšanas.
- Ūdens temperatūrai nevajadzētu būt augstākai par 33oC, lai neveicinātu ādas sausumu.
- Bērna ķermenīti jāmazgā ar maigu, ādu neattaukojošu produktu. Nedrīkst aizmirst par cirkšņu krokām, zonām, kur netīrumiem ir tendence uzkrāties. Arī zīdaiņu mati ir jāmazgā katru dienu.
- Pēc rūpīgas noskalošanas, zīdainis, maigi susinot, jānoslauka ar dvieli, īpašu uzmanību pievēršot krokām, nepieļaujot nekādu mitruma saglabāšanos.
ZĪDAIŅA UN BĒRNA ĀDAS VIEGLAS PATALOĢIJAS
Cirkšņu apsārtums, periorālais dermatīts un zīdaiņu seboreja ir trīs galvenās ādas vieglās pataloģijas, kas novērojamas zīdaiņiem un mazuļiem.
Cirkšņu apsārtums
Cirkšņu apsārtums ir asa iekaisuma reakcija, visbiežāk kāda kairinājuma izraisīta. Cirkšņu apsārtums parādās periodā, kad zīdainis vai mazulis lieto autiņbiksītes. Šīs ādas problēmas var skart bērnus no dzimšanas līdz divu gadu vecumam. Šī ļoti bieži sastopamā pataloģija savu augstāko punktu sasniedz septiņu līdz divpadsmit mēnešu vecu mazuļu vidū un tā vidēji skar katru otro bērnu. Iekaisums vidēji ilgst divas līdz trīs dienas. Atstājot to bez ārstēšanas, var sekot komplikācijas – cirkšņu apsārtums var izplesties pa visu dibentiņu, var sākties infekcija vai pat ekzēmas veidošanās.
Process
Šī pataloģija veidojas autiņbiksīšu absorbcijas spējas “agresijas” rezultātā. “Ieslodzīta” autiņos zīdaiņa un mazuļa āda tiek pakļauta:
- temperatūras kāpumam;
- ādas lielākai mitrināšanai (iztvaikošana ir ierobežota), kas to padara daudz uzņēmīgāku, tātad arī daudz neaizsargātāku;
- mikrobu vairošanās pieaugumam;
- ādas pH paaugstināšanās.
Autiņu slēgtais efekts izraisa mērcēšanu, kas var novest pie kairinājuma.
Šai parādībai vēl klāt pievienojas:
- autiņbiksīšu rīvēšanās: slapju autiņu rīvēšanās gar ādu rada abrazīvu efektu;
- urīns: vienalga vai tas ir skābs vai sārmains, urīns veicina mērcējošu efektu, samitrinot autiņus;
- fekālijas: fekāliju skābe, īpaši periodā, kad mazulis tiek barots ar krūti, ir kairinājumu radošs faktors. Pie tam, enzīmus saturošās fekālijas kaitē ādai;
- mikozes vai baktēriju veidošanās: uz vienreiz jau skartas ādas, mikroorganismi jau progresē strauji. Raugs, kas ir fekāliju sastāvā, Candida albicans (gļotādas infekcija) īpaši strauji vairojas siltā un mitrā vidē. Šī mikroorganisma klātbūtne rada vidi spēcīgākām cirkšņu apsārtuma formām. Arī baktērijas var vairoties, jo īpaši zeltainais stafilokoks, un izraisīt dažādus ādas bojājumus ar čūlu, plankumu un pūtīšu veidošanos.
- attīrošie līdzekļi: pārāk bieža mazgāšana ar ādai ne pārāk draudzīgiem līdzekļiem var novest pie apsārtumu veidošanās.
Klīniskās pazīmes
Pirmajās dienās cirkšņu apsārtumam raksturīga pazīme ir sārtas tās dibentiņa zonas, kas bijušas ciešā kontaktā ar autiņbiksītēm, cisku iekšpuses un kaunuma kalns. Šīs apsārtušās vietas var būt spīdīgas, viegli krunkainas vai pat grumbuļainas.
Iegaumēšanai: Ieteicams mazgājot, izmantot maigi tīrošu līdzekli; katru reizi, mainot autiņus, uzklāt bērna ādai aizsargājošu krēmu, kas nākamās mainīšanas laikā būtu viegli noņemams; darīt visu iespējamo, lai apsārtums ātri izzustu.
Periorālais dermatīts
Kā pataloģija, periorālais dermatīts ir visai bieži sastopams – ap 800 000 saslimšanu katru gadu. Periorālais dermatīts galvenokārt skar zīdaiņus un mazuļus vecumā no 3 mēnešiem līdz 5 gadiem.
Process
Šis dermatīts veidojas mutes apkārtnē siekalu radīta mitruma rezultātā, pie atkārtotas, ilgstošas knupīša lietošanas, pie īkšķa vai kāda iemīļota priekšmeta zīšanas. Enzīms amilāze, ko satur siekalas, ir kairinājumu pastiprinošs faktors. Aukstuma un vēja veicināts un pastiprināts, periorālais dermatīts parasti uzliesmo ziemas sezonā.
Klīniskās pazīmes
Periorālajam dermatītam raksturīgs apsārtums, mazas pumpiņas, sausa āda, āda ap muti ir raupja un negluda.
Iegaumēšanai: Ieteicami ādas kopšanas produkti, kas: nomierina apsārtušo ādu; novērš atkārtotu infekcijas veidošanos; mitrina, pēc uzklāšanas rada patīkamu sajūtu; aizsargā no apkārtējas vides kaitīgās iedarbības, lai izvairītos no slimības progresēšanas; garantētu labu panesību.
Zīdaiņu seboreja
Viegla, bet ļoti neestētiska. Zīdaiņu seboreja ir klasiski bipolāra dermatoze, kas parādās galvas ādas matainajā daļā un/vai uz dibentiņa. Tā var skart arī cirkšņu krokas, bet uz pārējā ķermeņa ādas virskārtas parādās daudz retāk. Šādas ādas pataloģijas uz galvas ādas matainās daļas tiek sauktas par zīdaiņu seboreju. Tā skar aptuveni vienu no desmit zīdaiņiem un parādās starp otro un desmito dzīves nedēļu. Ja parasti zīdaiņu seboreja izzūd spontāni pirms gada vecuma sasniegšanas (visbiežāk pēc ceturtā mēneša), piemērota ārstēšana paātrinātu tā mazināšanos. Tomēr dažos gadījumos tā ilgst ilgāk par noteikto periodu un reizēm pārtop par atopisko dermatītu vai psoriāzi.
Process
Šīs pataloģijas pamatā ir vairāki faktori. Mātes hormoni nonāk pie embrija, pirmajos dzīves mēnešos tie vēl ir ļoti klātesoši. Šie hormoni veicina būtisku zīdaiņa tauku dziedzera stimulēšanu. “Jaundzimušā seborejas krīzes” jēdziens tiek izmantots, lai dotu priekšstatu par šī fenomena intensitāti. Kāds Malassezia dzimtas mikroorganisms, kas pārtiek no ādas tauku dziedzeru sekrēta, izceļas ar neticami strauju vairošanos uz dažu zīdaiņu ādas virskārtas. Lielā skaitā šie mikroorganismi sāk izdalīt vielas, kas iesūcas epidermā, radot tur iekaisumu, uz kuru organisms reaģē ar pārlieku ātru epidermas šūnu atjaunošanu.
Zīdaiņu seborejas parādīšanos varētu veicināt atopiskā vai psoriāzā vide. Ap 30% no zīdaiņu seborejiskiem dermatītiem evolucionē līdz atopiskajam dermatītam. Tomēr jāprecizē, ka seborejiskais dermatīts ļoti bieži parādās tā pamatformā.
Klīniskās pazīmes
Zīdaiņu seboreja izpaužas kā biezas, dzeltenīgas, mazliet lipīgas zvīņas, kas parādās zīdaiņa galvaskausa rajonā. Tās var izplatīties pa visu galvas ādas mataino daļu, radot “seborejisko ķiveri”. Ar zvīņām saķepušie mati var izkrist, bet vēlāk tie atkal ataugs.
Ādas apsārtumi, kas ir zem zvīņām, rada kairinājuma sajūtu. Šie ādas bojājumi nerada niezi.
Iegaumēšanai: Ieteicami ādas kopšanas produkti, kas: ātri un uz ilgu laiku samazina zīdaiņu seboreju; garantē labu panesību; ir viegli uzklājami un viegli noskalojami.
MAZI PADOMI IKDIENAS DZĪVEI
Bērns un antiseptika
Antiseptika dod īslaicīgus rezultātus. Attiecīgie antiseptiskie produkti tiek klāti uz konkrētās bojātās ādas zonas, un tie ļauj mazināt vai nogalināt baktērijas vai sēnītes, un/vai deaktivizēt uz bojātas ādas esošus vīrusus.
Nelietojot antiseptiku, ādas bojājuma gadījumā mikroorganismi (baktērijas, sēnītes vai vīrusi) metīsies uz skarto vietu un vairosies. Otra infekcija var parādīties bojātās ādas apvidū. Antiseptiskajai metodei vai produktiem ir raksturīga ļoti precīza lietošanas norādījumu ievērošana. Antiseptiskās metodes aktivitāte būs panākta, lietojot produktu tikai noteiktā laika intervālā un nevis ilgstoši. Antiseptiskiem produktiem var piemist baktericīdu, fungicīdu un/vai virusīdu īpašības. Ņemot vērā zīdaiņa un mazuļa ādai piemītošo paaugstināto uzsūkšanas spēju, vajadzētu izvēlēties tādu antiseptisko līdzekli, kas būtu drošs pret jebkādiem toksiskajiem draudiem. Pazīstams ar savu vājo uzsūkšanās spēju un niecīgo toksiskumu, hloheksidīns ir visplašāk lietotais antiseptiskais līdzeklis pediatrijā. Iegaumēšanai: Ieteicams antiseptisks līdzeklis, kas: dezinficē un pasargā pret jaunu inficēšanos; garantē īpaši labu panesību: nav kodīgs mazuļa ādai; ir ērti un viegli lietojams, nav lipīgs.
Aizsardzība pret ārējās vides iedarbību
Zīdaiņa un mazuļa āda fizioloģiski ir mazāk taukaina un mitrināta, un hidrolipīdiskais aizsargslānis vēl funkcionē vāji, tā aizsargājošā funkcija ir diezgan ierobežota. Turklāt sausinošus faktorus var atrast visapkārt: bieža mazgāšana galvenokārt sejas rajonā, aukstais gaiss un vējš, sausais gaiss bērnu istabās, kas bieži vien tiek pārsildītas.
Āda apsarkst, kļūst sausa, sāk lobīties, var parādīties viegla nieze. Tiklīdz zīdaiņa vai mazuļa āda kļūst sausa, jo īpaši ziemā, nepieciešams:
- uzraudzīt, lai vide, kurā bērns atrodas, nav pārāk sausa un, lai temperatūra istabās nebūtu pārlieku augsta (ne vairāk kā 19o-20o);
- uzklāt mitrinošu krēmu pirms katras laukā došanās reizes.
Rakstu pilnā apjomā lasi žurnāla “Les Nouvelles Esthétiques Latvia” 2004. gada 2. numurā (“Jūsu kliente tikko kļuvusi par māmiņu”, 72.-75.lpp.).
Žurnāla materiālu izmantošana (izplatīšanai, pavairošanai, tulkošanai un citiem mērķiem) atļauta tikai ar redakcijas rakstisku atļauju. Visas autortiesības aizsargātas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!