Foto: Shutterstock
Vai Mātes diena - kas tiek svinēta maija otrajā svētdienā – ir tikai kārtējais komerciālais triks, kas izgudrots, lai piespiestu mūs pirkt dāvanas savām māmiņām un ļautu nopelnīt tirgotājiem un ražotājiem? Bet varbūt tomēr šiem svētkiem ir kāda dziļāka nozīme?
Savos pirmsākumos Mātes diena patiesi bija no sirds nācis mīlošas meitas atzinības žests savai mātei - Mātes dienas svinēšanu iedibināja amerikāņu sieviete, kas cīnījās par mātes lomas oficiālu atzīšanu sabiedrībā. Anna Džārvisa no Pensilvānijas štata pilsētas Filadelfijas ar Mātes dienu nolēma godināt savu mīļoto māti Annu Rīsu Džārvisu, kura mira 1905. gadā.

Tomēr patiesību sakot, jau Annas laikā māšu godināšana nebija nekas jauns. Jau senajiem grieķiem bija tradicionāli pavasara svētki, kas bija veltīti māšu aizgādnei, dievietei Rejai, bet senajā Romā martā tika rīkotas svinīgas ceremonijas par godu dievietei Kibelei, māšu aizgādnei.

Viduslaiku Anglijā Lielā gavēņa laikā baznīcas svinēja Mātes svētdienu - 17. gadsimtā mācekļi un kalpotāji šo dienu pavadīja mājās nestrādājot un pasniedza savām mātēm nelielas dāvaniņas vai "mātes kūku".

Tomēr visas šīs mātēm veltītās svinēšanas bija salīdzinoši maznozīmīgas, un tikai amerikāņi nolēma padarīt Mātes dienu par īstiem svētkiem.

Anna Rīsa Džārvisa bija entuziasma pilna svētdienas skolas skolotāja Rietumvirdžīnijā, bet vēlāk viņa pārcēlās uz Filadelfiju. Strādājot par svētdienas skolas skolotāju, viņa iedibināja māšu draudzības dienas, un acīmredzot šīs draudzības dienas vēlāk pamudināja viņas meitu Annu dibināt īpašu nacionālo mātes dienu.

Kad Anna Rīsa Džārvisa nomira, jaunā Anna bija satriekta. Viņa tā arī neapprecējās un visu mūžu nodzīvoja kopā ar savu aklo māsu Elsinoru, sērojot pēc mirušās mātes.

1907. gadā viņa uzsāka vēstuļu rakstīšanas kampaņu, lūdzot garīdzniekus, uzņēmējus un kongresmeņus atbalstīt viņas ideju par nacionālās Mātes dienas iedibināšanu. Anna rakstīja, ka bērni bieži vien nenovērtē savas mātes, kamēr viņas ir dzīvas, tāpēc ar šādu īpašu mātēm veltītu dienu cilvēki tiktu mudināti cienīt savus vecākus un stiprināt ģimeniskās saites.

Pirmo reizi Mātes diena tika svinēta 1908. gada 10. maijā, kad Anna šiem svētkiem par godu organizēja baznīcu dievkalpojumus Grāftonā Rietumvirdžīnijas štatā un Filadelfijā. Šajos dievkalpojumos aizsākās tradīcija piespraust pie apģērba sarkanu neļķi, ja cilvēka māte ir dzīva, un baltu - ja māte ir mirusi.

Pamazām Mātes dienas svinēšanas tradīcija izplatījās visās Savienotajās Valstīs, un par īstu triumfu Annai kļuva 1913. gads, kad ASV prezidents Vudrovs Vilsons proklamēja Mātes dienu par oficiāliem ASV nacionālajiem svētkiem. Bet vēl pirms tam, 1912. gadā tika izveidota Mātes dienas starptautiskā asociācija, kuras mērķis bija popularizēt Mātes dienas saturīgu svinēšanu visā pasaulē.

Lai cik tas dīvaini nebūtu, Anna Džārvisa galu galā nemaz nebija īpaši priecīga par savu pūliņu rezultātiem. Vilšanos viņai sagādāja Mātes dienas komercializēšanās, un 1923. gadā viņa pat iesniedza tiesā prasību apturēt kādas svinības, kas tika svinētas Mātes dienā. Reiz Anna Džārvisa tika arestēta par sabiedriskās kārtības traucēšanu, jo viņa bija mēģinājusi panākt, lai sievietēm, kas vāca naudu sieviešu klosterim, pārdodot baltas neļķes, tiktu aizliegta šāda tirdzniecība.

Anna Džārvisa nomira 1948. gadā 84 gadu vecumā, un savas dzīves pēdējos gadu veltīja cīņai pret pašas iedibināto svētku komercializāciju.

Annas dēļ Mātes dienā apskausim savas māmiņas īpaši mīļi un centīsimies novērtēt viņu arī ikdienas dzīvē!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!