Apdāvinātie bērni un uzmanības deficīts

Turklāt pieaugušie bieži vien nesaprot, ka bērns ir apdāvināts, jo nemaz nesaprot, ko īsti nozīmē "apdāvinātība". Vai arī viņi uzskata, ka bērnam ir gan uzmanības deficīts, gan apdāvinātība. Tāpēc daudziem apdāvinātiem bērniem mūsdienās tiek piedēvēts smadzeņu darbības defekts, kura viņiem varbūt nemaz nav.

Daudziem cilvēkiem ir maldīgs priekšstats par apdāvinātiem bērniem un pieaugušajiem. "Apdāvinātam" cilvēkam esot jābūt paraugskolēnam, perfekti jāpārvalda pareizrakstības likumi, kā arī sociālās saskarsmes māka un galu galā jākļūst par neiroķirurgu vai ko tamlīdzīgu. Taču to var attiecināt uz DAŽIEM apdāvinātiem bērniem un pieaugušajiem.

Daudzi citi garlaicīgajā skolas vidē vienkārši sāk slikti uzvesties vai ākstīties, un viņu aizvien pieaugošais niknums un neapmierinātība var novest pie opozicionāras uzvedības un sliktām sekmēm. Apdāvinātā bērna roka netiek līdzi viņa straujajai domāšanai, tāpēc viņam var būt slikts rokraksts, viņš var izlaist detaļas, būt neorganizēts un aizmāršīgs. Arī apdāvinātus pieaugušos ne vienmēr ir viegli identificēt. Tās var būt gan mājsaimnieces, gan skolotājas, gan amatnieki, turklāt viņi paši var nemaz neapzināties savu apdāvinātību. Daži pat uzskata sevi par stulbiem.

Ir pētījumi, kas liecina, ka aptuveni pusei bērnu, kuriem intelekta koeficients (IQ) ir virs 130, skolā sekmes ir zem vidējā līmeņa, bet kādā citā pētījumā noskaidrots, ka 13 procenti skolēnu, kas nebeidz vidusskolu, ir apdāvināti. Savukārt vēl citā pētījumā veseli 25 procenti bērnu, kam bija diagnosticēts uzmanības deficīts, radošajos testos uzrādīja tik izcilas sekmes, ka kvalificējās valsts stipendijām.

Cilvēkiem, kam ir uzmanības deficīta sindroms, bieži ir "vizuāli/telpiskā" tipa domāšana, kas mulsina daudzus skolotājus un vecākus. Šiem bērniem var būt grūtības ar lasīšanu vai pareizrakstību, toties viņiem var būt izcilas abstraktās domāšanas spējas, un parastajās skolās viņiem ātri kļūst garlaicīgi. Apdāvināto aizstāvji uzsver, ka bērna uzvedības problēmās un sliktajās sekmēs vainojama tieši skolas vide, nevis pats bērns. Lielākā daļa skolotāju un psihiatru gan to nevēlas atzīt. Viņi uzskata, ka bērnam droši vien ir kāds smadzeņu defekts.

Vecāki, ja jums šķiet, ka jūsu bērns varētu būt apdāvināts, tad lūdzu, lūdzu, LŪDZU, aizvediet viņu pie kvalificēta psihologa, kurš izvērtēs bērna apdāvinātību PIRMS jūs pieņemat diagnozi uzmanības deficīta sindroms un medikamentus.

Apdāvinātajiem bērniem ir jāsaņem izglītība, kas ir atbilstoša viņu vajadzībām. Ja viņiem tāda netiek nodrošināta, tad jārēķinās ar to, ka bērns skolā slikti uzvedīsies un būs izklaidīgs un neuzmanīgs, taču tā NAV viņa vaina! Dot bērnam zāles, lai viņš varētu paciest garlaicīgo skolu, ir absurdi. Ir jāsniedz bērnam citas iespējas, piemēram, apmācību mājās, alternatīvās skolas un pārcelšana uz augstāku klasi, izlaižot kārtējo.

Kāda ir "apdāvinātības" definīcija? Vienota viedokļa par "apdāvinātības" definīciju nav, taču šķiet, ka visi ir vienisprātis, ka cilvēki, kam intelekta koeficients ir virs 130, pavisam noteikti ir uzskatāmi par apdāvinātiem. Taču arī cilvēki, kam intelekta koeficients ir zemāks, var būt apdāvināti citādā ziņā:

Termina "apdāvinātība" neskaidrību uzskatāmi demonstrē, piemēram, par dīvaini uzskatīts jaunietis, kurš nespēj atrisināt pavisam vienkāršu matemātikas uzdevumu, toties ir izcils pianists.

Intelekta koeficienta apdāvinātības robeža - 130 punkti - ir noteikta pilnīgi patvaļīgi. Tas nenozīmē, ka bērns, kurš testā savācis 130 punktus, noteikti ir apdāvināts un viņam nav uzmanības deficīta sindroma, turpretī bērns, kurš savācis tikai 125 punktus, uzskatāms par "slimu" tikai tāpēc, ka nav sasniedzis "apdāvinātības" slieksni. Arī bērns, kura intelekta koeficients ir 120 un kurš drīzāk uzskatāms par "gudru" un "spējīgu", nevis apdāvinātu, tikpat labi var garlaikoties skolā, kurā mācību programma pielāgota audzēkņiem ar intelekta koeficientu 85.