Brīvdienas ar bērniem:
aizraujoša un saturīga kopā būšana svaigā gaisā
Teksts: Sabīne Košeļeva
Foto: F64
Kamēr vien gaisa temperatūra un nokrišņu prognoze atļauj, nav labākas izklaides un atpūtas par ģimenisku kopābūšanu svaigā gaisā. AS "Latvijas valsts meži" piedomājuši gan par lieliem, gan maziem atpūtniekiem, lai brīvdienas būtu gan aizraujošas, gan saturīgas, un – pats galvenais – atmiņā paliekošas.
Tērvetes dabas parks
Dabas parks Tērvetē ir viena no ģimenēm draudzīgākajām vietām Latvijā – tās daudzajās dabas takās, kuras "apdzīvo" koka skulptūras, pasaku mežā, rotaļu laukumos un piknika vietās laiks paiet nemanot. 1200 hektāru plašajā teritorijā atrodas Annas Brigaderes darbu iedvesmotā Sprīdīša zeme, kurā var sastapt gan Sprīdīti, gan Lutausi, gan citus rakstnieces lugu tēlus, Kurbada zeme ar Tarzānu, Tīklu parku un Tauriņu tropiem, Pasaku mežs, kurā mājo viena no senākajām parka koka skulptūrām – Meža Ķēniņš, Rūķīšu mežs ar maziem koka namiņiem un tematiskām sētām, kā arī rūķu pilsēta Čiekure ar košajiem namiņiem un bruģētajām ieliņām. Savukārt jaunatklātajā Rūķu sētā mazos atpūtniekus gaida Rūķotava, kurā var iepazīt rūķu sadzīvi un tradīcijas, Darbnīca, kur var apgūt rūķu galdniecību, Bodīte ar suvenīriem, kā arī spēļu laukums, aka un Kūtiņa ar mājdzīvnieku aploku. Tērvetes dabas parkā var izbraukt arī ar Pasaku bānīti, iznomāt velkamos ratiņus mazajiem staigātājiem un velosipēdus vai uzkāpt koka skatu tornī. Vārdu sakot – atvaļinājums visai ģimenei pēc pilnas programmas!
Foto: F64
Vijciema čiekurkalte
Vijciema čiekurkalte Valkas novadā ir viena no vecākajām Latvijā – tā bez pārtraukuma darbojās no 1895. gada līdz pat pagājušā gadsimta 70. gadiem, darbu atsākot 1992. gadā, un nu, paralēli praktiskajai darbībai (ik gadu šeit pārstrādā apmēram 200 hektolitru priežu un egļu čiekuru), tā darbojas arī kā muzejs, kurā var iepazīt meža sēšanai nepieciešamo sēklu ieguves metodes. Vijciema čiekurkaltē viss ir autentisks un notiek gluži tāpat kā pirms 100 gadiem – žāvēšanas procesu nodrošina ar ekoloģisku kurināmo, proti, no iepriekš izkaltētajiem un sēklas jau atdevušajiem čiekuriem, bet pati ēka ir iekļauta Eiropas kultūras mantojuma sarakstā. Vijciema čiekurkaltē pieejamas ekskursijas gan grupām, gan individuāli, kā arī var noskatīties īstu čiekuru apstrādes cikla demonstrāciju. Savukārt bērni Vijciema čiekurkaltē var izdzīvot čiekuru ceļu – blakus šūpolēm uzstādīta rotaļu atrakcija, kur var rāpties pa virvi augšup un laisties lejup, sajūtoties gluži kā čiekurs čiekurkaltē.
Foto: F64
Vilkaču taka
Raudas mežos izveidota nepilnus trīs kilometrus gara Vilkaču taka, kas izved pa vilkaču leģendām apvīto Pietukuma mežu. Par šo vietu zinātāji mēdz sacīt, ka enerģētiskā spēka ziņā tā ne kripatiņu neatpaliek no leģendārajiem Pokaiņiem. Raudas meža mistiku grāmatā "Kurzemes vilkaču nostāsti" aprakstījis arīdzan teologs Ralfs Kokins. Taka, kas uz koku stumbriem marķēta ar baltiem vilku pēdu nospiedumiem, ved gan pa mežiem, gan pauguriem, un tai ir divi maršruti – "Vilks, kas gaudo pret mēnesi" un "Vilcēna riksis". Pirmais maršruts ir pat mazliet mežonīgs un reljefains, un lielākais pārsteigums un izaicinājums tajā ir Vilka purns, savukārt otrais maršruts ir vieglāks un būs pa spēkam arī pašiem mazākajiem, izvedot teiksmainā pastaigā gar Nejaucēnu telti, Sauseni, Vilkača priedi, Egli – Akmens meitu, Vadātājkalnu un leģendāro Draņķozolu.
Foto: Viesturs Radovics/DELFI
Baldones stāstu takas
Baldones stāstu takas divos dažāda garuma maršrutos piedāvā iepazīt Baldones apkārtnes dabas un kultūrvēsturiskās bagātības audiogida pavadībā, ko var lejuplādēt, noskenējot QR kodu uz takās esošajiem informācijas stendiem. Lielā taka (aptuveni 20 km) ir marķēta ar sarkanām pēdiņām, ietver 16 tūrisma objektus un tajā ir izvietota arīdzan meža galerija ar 15 mākslas darbiem, bet mazā (8 km) iepazīstina ar deviņiem objektiem, turklāt to var arīdzan izbraukt ar velosipēdu. Baldones takās aplūkojami vairāki ievērības cienīgi arhitektūras objekti – 19. gadsimta sākumā celtā Baldones baznīca, Baltijas virsmežziņa Mickeviča Baltā pils ar parku, kā arī pirmā kūrorta veidotāju fon Līvenu Mercendarbes muiža, kur mūsdienās atrodas Baldones muzejs, nemaz nerunājot par daudzajiem pauguriem. Lielākais no tiem ir Riekstukalns, un tajā atrodas unikāls zinātniskais objekts – Astrofizikas observatorija ar Baltijā lielāko Šmita sistēmas teleskopu.
Foto: Baldones novada domes foto arhīvs
Ložmetējkalns
Tīreļpurvā esošais Ložmetējkalns ir valsts nozīmes vēstures piemineklis, kur ik gadu janvāra sākumā notiek latviešu strēlnieku piemiņas pasākumi. Tajā ir ierīkota septiņus kilometrus gara pastaiga taka, kas ved pa 1. latviešu strēlnieku brigādes uzbrukuma ceļu 1917. gada 5. janvārī – tā sākas vietā, kur strēlnieki pulcējās pirms uzbrukuma Ziemassvētku kaujās, iet cauri tā laika dzeloņdrāšu aizžogojumiem tieši pāri frontes līnijai, kur viņi iebruka vāciešu nocietinājumos. Pa ceļam var apskatīt arīdzan autentiskas bumbu bedres un vācu armijas aku. Visas vietas ir aprīkotas ar informatīviem stendiem, kuros var iegūt informāciju par to, kas tur noticis pirms vairāk 100 gadiem. Savukārt senās kauju vietas no 27 metru augstuma iespējams aplūkot, uzkāpjot skatu tornī.
Foto: Viesturs Radovics/DELFI
Cīravas Mežaparks
Cīravas Mežaparkā labiekārtota lokveida pastaigu taka visai ģimenei – Bebru taka, kas četru kilometru garumā vijas caur skaistu, jauktu koku mežu gar Durbes upes līčiem. Taka sevišķi patiks bērniem, jo tajā ik pa brīdim ir uzstādīti dažādi atrakciju elementi – trošu tiltiņš, kāpšanas sienas, šūpoles, mazi skatu tornīši, āra lasītavas, atpūtas laukumiņi u.c. Savukārt vienu kilometru garajā Skaņajā takā izvietoti Latvijā līdz šim vienīgie skaņu radošie mākslas vides objekti no metāla – "Taures svilpe", "Skanošās kastes", "Citplanētiešu kuģis", "Meža arfa" u.c., ar kuriem paši var pieskandināt lekno mežu. Savukārt Mežaparka centrālajā daļā atrodas septiņus hektārus liels muižas parks ar veciem kokiem un apstādījumiem, kur sastopama bagātīga putnu daudzveidība – kopā novērotas 128 putnu sugas.
Foto: Sarmīte Braša, Cīravas tūrisma informācijas punkts
Meža muzejs Jaunmoku pilī
Meža muzejs Jaunmoku pilī – bijušā Rīgas mēra Džordža Armitsteda medību pilī – piedāvā iepazīt Latvijas mežsaimniecības vēsturi, meža darbus, tiem nepieciešamos darba rīkus un tehniku laiko lokos, koku sugas un mežu iemītniekus, savukārt pils torņa zālē ik sezonu apskatāmas jaunas izstādes. Nemainīga ir unikālā sudraba etviju kolekcija ar medību tematiku, kā arī kolekcija ar sudraba un zelta monogrammām, kas agrāk rotājušas mednieku cepures, jostas un ieročus. Neogotikas stila pilī iespējams pārnakšņot un ieturēties restorānā, savukārt 9,8 hektāru plašais parks ar krāšņajām rožu dobēm un sešām oriģinālajām ēkām – kungu māju, pienotavu, stalli, klēti, galdniecību un smēdi – būs lieliska pastaigu vieta visai ģimenei.
Foto: F64