Tieši tā! Alksnene (Lactarius rufus) ir ļoti bieži sastopama lapiņsēne ar tumši sarkanbrūnu vai rūsas brūnu sausu cepurīti, kas sākotnēji ir plakana, bet vēlāk izliecas. Aug zem priedēm gan ļoti mitrās, gan arī sausās vietās, piemēram, piejūras kāpās, no jūlija līdz pat novembrim. Ēdama, taču jānovāra aptuveni 30 minūtes un ūdens jānolej, bet pēc tam vēl divas dienas jāmērcē sālsūdenī. Laba sālīšanai un marinēšanai.

Foto: LETA

Nē, tā ir alksnene! Alksnene (Lactarius rufus) ir ļoti bieži sastopama lapiņsēne ar tumši sarkanbrūnu vai rūsas brūnu sausu cepurīti, kas sākotnēji ir plakana, bet vēlāk izliecas. Aug zem priedēm gan ļoti mitrās, gan arī sausās vietās, piemēram, piejūras kāpās, no jūlija līdz pat novembrim. Ēdama, taču jānovāra aptuveni 30 minūtes un ūdens jānolej, bet pēc tam vēl divas dienas jāmērcē sālsūdenī. Laba sālīšanai un marinēšanai.

Foto: LETA

Nē, tā ir alksnene! Alksnene (Lactarius rufus) ir ļoti bieži sastopama lapiņsēne ar tumši sarkanbrūnu vai rūsas brūnu sausu cepurīti, kas sākotnēji ir plakana, bet vēlāk izliecas. Aug zem priedēm gan ļoti mitrās, gan arī sausās vietās, piemēram, piejūras kāpās, no jūlija līdz pat novembrim. Ēdama, taču jānovāra aptuveni 30 minūtes un ūdens jānolej, bet pēc tam vēl divas dienas jāmērcē sālsūdenī. Laba sālīšanai un marinēšanai.

Foto: LETA

Nē, tā ir purva bērzlape! Purva bērzlape (Russula paludosa) ir visai bieži sastopama ēdama lapiņsēne un parasti tā ir koši tumšsarkanā krāsā, tomēr sarkanais tonis var variēties. Purva bērzlapes var gan cept, gan marinēt. Pirms cepšanas tās vajadzētu noplaucēt, bet marinēšanai vislabāk derēs jaunas purva bērzlapītes jeb "podiņi".

Foto: LETA

Jā, tieši tā! Purva bērzlape (Russula paludosa) ir visai bieži sastopama ēdama lapiņsēne un parasti tā ir koši tumšsarkanā krāsā, tomēr sarkanais tonis var variēties. Purva bērzlapes var gan cept, gan marinēt. Pirms cepšanas tās vajadzētu noplaucēt, bet marinēšanai vislabāk derēs jaunas purva bērzlapītes jeb "podiņi".

Foto: LETA

Nē, tā ir purva bērzlape! Purva bērzlape (Russula paludosa) ir visai bieži sastopama ēdama lapiņsēne un parasti tā ir koši tumšsarkanā krāsā, tomēr sarkanais tonis var variēties. Purva bērzlapes var gan cept, gan marinēt. Pirms cepšanas tās vajadzētu noplaucēt, bet marinēšanai vislabāk derēs jaunas purva bērzlapītes jeb "podiņi".

Foto: LETA

Jā, tieši tā! Parastais vilnītis (Lactarius torminosus) paliela lapiņsēne, kura ievainojumu vietās izdala daudz baltas, ļoti sīvas piensulas. Aug no jūlija līdz novembrim jauktos mežos – visbiežāk zem bērziem vai eglēm. Ēdama, taču kārtīgi jānovāra un ūdens jāizlej (jēla ir vāji indīga). Piemērota sālīšanai un skābēšanai. Parasti aug puduros – ļoti reti sastopama viena pati.

Foto: LETA

Nē, tas ir vilnītis! Parastais vilnītis (Lactarius torminosus) paliela lapiņsēne, kura ievainojumu vietās izdala daudz baltas, ļoti sīvas piensulas. Aug no jūlija līdz novembrim jauktos mežos – visbiežāk zem bērziem vai eglēm. Ēdama, taču kārtīgi jānovāra un ūdens jāizlej (jēla ir vāji indīga). Piemērota sālīšanai un skābēšanai. Parasti aug puduros – ļoti reti sastopama viena pati.

Foto: LETA

Nē, tas ir vilnītis! Parastais vilnītis (Lactarius torminosus) paliela lapiņsēne, kura ievainojumu vietās izdala daudz baltas, ļoti sīvas piensulas. Aug no jūlija līdz novembrim jauktos mežos – visbiežāk zem bērziem vai eglēm. Ēdama, taču kārtīgi jānovāra un ūdens jāizlej (jēla ir vāji indīga). Piemērota sālīšanai un skābēšanai. Parasti aug puduros – ļoti reti sastopama viena pati.

Foto: LETA

Nē, tā ir parastā celmene! Parastā celmene (Armillariella mellea) ir ēdama lapiņsēne, kura rudenī sastopama blīvos vai retinātos baros uz celmiem, saknēm u.c. koksnes. Ēdama, taču jānovāra aptuveni 30 minūtes un ūdens jānolej. Ir reģistrēti saindēšanās gadījumi, kad celmenes nav bijušas kārtīgi novārītas vai ir aukstā veidā sālītas. Kātiņi sīksti – tos labāk uzturā nelietot.

Foto: LETA

Nē, tā ir parastā celmene! Parastā celmene (Armillariella mellea) ir ēdama lapiņsēne, kura rudenī sastopama blīvos vai retinātos baros uz celmiem, saknēm u.c. koksnes. Ēdama, taču jānovāra aptuveni 30 minūtes un ūdens jānolej. Ir reģistrēti saindēšanās gadījumi, kad celmenes nav bijušas kārtīgi novārītas vai ir aukstā veidā sālītas. Kātiņi sīksti – tos labāk uzturā nelietot.

Foto: LETA

Jā, tieši tā! Parastā celmene (Armillariella mellea) ir ēdama lapiņsēne, kura rudenī sastopama blīvos vai retinātos baros uz celmiem, saknēm u.c. koksnes. Ēdama, taču jānovāra aptuveni 30 minūtes un ūdens jānolej. Ir reģistrēti saindēšanās gadījumi, kad celmenes nav bijušas kārtīgi novārītas vai ir aukstā veidā sālītas. Kātiņi sīksti – tos labāk uzturā nelietot.

Foto: LETA

Nē, tā ir baltā mušmire! Baltā mušmire (Amanita virosa) ir nāvējoši indīga lapiņsēne, kas no jūlija līdz oktobrim aug zem eglēm skābā augsnē. Saindēšanās pazīmes parādās tikai pēc 8-30 stundām, kad gremošanas orgāni jau ir smagi cietuši. Viegli sajaucama ar dažām pilnīgi baltajām atmatenēm un īpaši ar riekstu sārtsporeni. Tai piemīt tikai viena mušmiru raksturīgā iezīme – maksts ap kātiņa pamatni.

Foto: F64

Jā, tieši tā! Baltā mušmire (Amanita virosa) ir nāvējoši indīga lapiņsēne, kas no jūlija līdz oktobrim aug zem eglēm skābā augsnē. Saindēšanās pazīmes parādās tikai pēc 8-30 stundām, kad gremošanas orgāni jau ir smagi cietuši. Viegli sajaucama ar dažām pilnīgi baltajām atmatenēm un īpaši ar riekstu sārtsporeni. Tai piemīt tikai viena mušmiru raksturīgā iezīme – maksts ap kātiņa pamatni.

Foto: F64

Nē, tā ir baltā mušmire! Baltā mušmire (Amanita virosa) ir nāvējoši indīga lapiņsēne, kas no jūlija līdz oktobrim aug zem eglēm skābā augsnē. Saindēšanās pazīmes parādās tikai pēc 8-30 stundām, kad gremošanas orgāni jau ir smagi cietuši. Viegli sajaucama ar dažām pilnīgi baltajām atmatenēm un īpaši ar riekstu sārtsporeni. Tai piemīt tikai viena mušmiru raksturīgā iezīme – maksts ap kātiņa pamatni.

Foto: F64

Jā, tieši tā! Zemestaukus (Phallus impudicus) visbiežāk pazīst to ārstniecisko īpašību dēļ – šai sēnei piedēvē imūnsistēmas darbību stimulējošas īpašības, kā arī tā kavējot ļaundabīgo audzēju, vīrusu slimību un aterosklerozes attīstību. Zemestauki sastāv no "olas", ko var arīdzan ēst jēlu, un kāta, kura galotni lipīga un smirdīga masa – gleba.

Foto: "Shutterstock"

Nē, tie ir zemestauki! Zemestaukus (Phallus impudicus) visbiežāk pazīst to ārstniecisko īpašību dēļ – šai sēnei piedēvē imūnsistēmas darbību stimulējošas īpašības, kā arī tā kavējot ļaundabīgo audzēju, vīrusu slimību un aterosklerozes attīstību. Zemestauki sastāv no "olas", ko var arīdzan ēst jēlu, un kāta, kura galotni lipīga un smirdīga masa – gleba.

Foto: "Shutterstock"

Nē, tie ir zemestauki! Zemestaukus (Phallus impudicus) visbiežāk pazīst to ārstniecisko īpašību dēļ – šai sēnei piedēvē imūnsistēmas darbību stimulējošas īpašības, kā arī tā kavējot ļaundabīgo audzēju, vīrusu slimību un aterosklerozes attīstību. Zemestauki sastāv no "olas", ko var arīdzan ēst jēlu, un kāta, kura galotni lipīga un smirdīga masa – gleba.

Foto: "Shutterstock"

Nē, tā ir krokainā kazbārde! Krokaino kazbārdi (Sparassis crispa) ir grūti nepamanīt, jo tā ir gan liela (līdz 40 cm plata un līdz 15 cm augsta), gan arī dzeltenā krāsā. Sastopama rudenī uz priežu saknēm un celmiem. Ļoti reta sēne, kas Aizsargājamo sugu sarakstā. Novārīta ir ēdama, taču tā kā tā ir aizsargājama, tad ieteicams labāk to atstāt augam.

Foto: LETA

Nē, tā ir krokainā kazbārde! Krokaino kazbārdi (Sparassis crispa) ir grūti nepamanīt, jo tā ir gan liela (līdz 40 cm plata un līdz 15 cm augsta), gan arī dzeltenā krāsā. Sastopama rudenī uz priežu saknēm un celmiem. Ļoti reta sēne, kas Aizsargājamo sugu sarakstā. Novārīta ir ēdama, taču tā kā tā ir aizsargājama, tad ieteicams labāk to atstāt augam.

Foto: LETA

Jā, tieši tā! Krokaino kazbārdi (Sparassis crispa) ir grūti nepamanīt, jo tā ir gan liela (līdz 40 cm plata un līdz 15 cm augsta), gan arī dzeltenā krāsā. Sastopama rudenī uz priežu saknēm un celmiem. Ļoti reta sēne, kas Aizsargājamo sugu sarakstā. Novārīta ir ēdama, taču tā kā tā ir aizsargājama, tad ieteicams labāk to atstāt augam.

Foto: LETA

Nē, tā ir lipīgā zaraine! Lipīgā zaraine (Calocera viscosa) ir koraļļveidīga lipīga sēne zeltaini dzeltenā vai dzeltenīgi oranžā krāsā, kas aug vasarā un rudenī uz trūdošas skujukoku koksnes. Zarojums dakšveida, zaru resnums 1-4 mm, bet pati sēne sasniedz līdz 10 cm garumu. Sastopama diezgan bieži, taču par ēdamību drošu ziņu nav.

Foto: Viesturs Radovics

Jā, tieši tā! Lipīgā zaraine (Calocera viscosa) ir koraļļveidīga lipīga sēne zeltaini dzeltenā vai dzeltenīgi oranžā krāsā, kas aug vasarā un rudenī uz trūdošas skujukoku koksnes. Zarojums dakšveida, zaru resnums 1-4 mm, bet pati sēne sasniedz līdz 10 cm garumu. Sastopama diezgan bieži, taču par ēdamību drošu ziņu nav.

Foto: Viesturs Radovics

Nē, tā ir lipīgā zaraine! Lipīgā zaraine (Calocera viscosa) ir koraļļveidīga lipīga sēne zeltaini dzeltenā vai dzeltenīgi oranžā krāsā, kas aug vasarā un rudenī uz trūdošas skujukoku koksnes. Zarojums dakšveida, zaru resnums 1-4 mm, bet pati sēne sasniedz līdz 10 cm garumu. Sastopama diezgan bieži, taču par ēdamību drošu ziņu nav.

Foto: Viesturs Radovics

Jā, tieši tā! Lielā dižsardzene (Macrolepiota procera), kas dēvēta arī par rieksteni, ir liela ēdama lapiņsēne, kuras cepurīte var sasniegt līdz pat 30 cm diametrā, bet kātiņš – 35 cm garumu. Aug vasarā un rudenī saulainās vietās, parasti cilvēka ietekmētā vidē – vecos parkos, mežmalās, ceļmalās, pļavās, ganībās, cirsmās. Cepama bez iepriekšējas novārīšanas, var ēst arī jēlu.

Foto: "Shutterstock"

Nē, tā ir lielā dižsardzene! Lielā dižsardzene (Macrolepiota procera), kas dēvēta arī par rieksteni, ir liela ēdama lapiņsēne, kuras cepurīte var sasniegt līdz pat 30 cm diametrā, bet kātiņš – 35 cm garumu. Aug vasarā un rudenī saulainās vietās, parasti cilvēka ietekmētā vidē – vecos parkos, mežmalās, ceļmalās, pļavās, ganībās, cirsmās. Cepama bez iepriekšējas novārīšanas, var ēst arī jēlu.

Foto: "Shutterstock"

Nē, tā ir lielā dižsardzene! Lielā dižsardzene (Macrolepiota procera), kas dēvēta arī par rieksteni, ir liela ēdama lapiņsēne, kuras cepurīte var sasniegt līdz pat 30 cm diametrā, bet kātiņš – 35 cm garumu. Aug vasarā un rudenī saulainās vietās, parasti cilvēka ietekmētā vidē – vecos parkos, mežmalās, ceļmalās, pļavās, ganībās, cirsmās. Cepama bez iepriekšējas novārīšanas, var ēst arī jēlu.

Foto: "Shutterstock"

Nē, tā ir tīruma atmatene! Tīruma atmatene (Agaricus arvensis) ir liela lapiņsēne ar zīdaini spīdīgu vai viegli pārslainu cepurīti un baltu mīkstumu ar anīsa smaržu. Diezgan bieži sastopama, parasti aug no jūnija līdz oktobrim mežmalās, pļavās, ganībās (jo īpaši – zirgu samēslotās) un dārzos. Cepama bez iepriekšējas novārīšanas, kā arī kaltējama, marinējama un sālāma.

Foto: "Shutterstock"

Nē, tā ir tīruma atmatene! Tīruma atmatene (Agaricus arvensis) ir liela lapiņsēne ar zīdaini spīdīgu vai viegli pārslainu cepurīti un baltu mīkstumu ar anīsa smaržu. Diezgan bieži sastopama, parasti aug no jūnija līdz oktobrim mežmalās, pļavās, ganībās (jo īpaši – zirgu samēslotās) un dārzos. Cepama bez iepriekšējas novārīšanas, kā arī kaltējama, marinējama un sālāma.

Foto: "Shutterstock"

Jā, tieši tā! Tīruma atmatene (Agaricus arvensis) ir liela lapiņsēne ar zīdaini spīdīgu vai viegli pārslainu cepurīti un baltu mīkstumu ar anīsa smaržu. Diezgan bieži sastopama, parasti aug no jūnija līdz oktobrim mežmalās, pļavās, ganībās (jo īpaši – zirgu samēslotās) un dārzos. Cepama bez iepriekšējas novārīšanas, kā arī kaltējama, marinējama un sālāma.

Foto: "Shutterstock"

Nē, tā ir cūcene! Cūcene (Lactarius turpis) ir pienaine – no tās ievainojumiem izdalās gaiša piensula, kas ir sīva, tāpēc sēnes ēdamas tikai pēc ilgstošas novārīšanas. Ļoti bieži sastopama, parasti aug mitrās vietās zem bērziem un eglēm no jūlija līdz novembrim.

Foto: "Shutterstock"

Nē, tā ir cūcene! Cūcene (Lactarius turpis) ir pienaine – no tās ievainojumiem izdalās gaiša piensula, kas ir sīva, tāpēc sēnes ēdamas tikai pēc ilgstošas novārīšanas. Ļoti bieži sastopama, parasti aug mitrās vietās zem bērziem un eglēm no jūlija līdz novembrim.

Foto: "Shutterstock"

Jā, tieši tā! Cūcene (Lactarius turpis) ir pienaine – no tās ievainojumiem izdalās gaiša piensula, kas ir sīva, tāpēc sēnes ēdamas tikai pēc ilgstošas novārīšanas. Ļoti bieži sastopama, parasti aug mitrās vietās zem bērziem un eglēm no jūlija līdz novembrim.

Foto: "Shutterstock"

Jā, tieši tā! Tintene (Coprinus comatus) ir lapiņsēne, kuras lapiņas ar laiku pašas noārdās un kļūst par melnu šķidrumu – "tinti". Atkarībā no sugas aug gan labi samēslotā augsnē, gan arī nabadzīgākā augsnē, kā arī uz trūdošas koksnes vai uz zemes degumu vietās. Sastopamas kopš maija paša sākuma līdz pat novembrim. Par dažām droši zināms, ka ir ēdamas – tostarp abas ļoti bieži sastopamās lielizmēra tinetenes, ja tās nelieto kopā ar alkoholu.

Foto: F64

Nē, tā ir tintene! Tintene (Coprinus comatus) ir lapiņsēne, kuras lapiņas ar laiku pašas noārdās un kļūst par melnu šķidrumu – "tinti". Atkarībā no sugas aug gan labi samēslotā augsnē, gan arī nabadzīgākā augsnē, kā arī uz trūdošas koksnes vai uz zemes degumu vietās. Sastopamas kopš maija paša sākuma līdz pat novembrim. Par dažām droši zināms, ka ir ēdamas – tostarp abas ļoti bieži sastopamās lielizmēra tinetenes, ja tās nelieto kopā ar alkoholu.

Foto: F64

Nē, tā ir tintene! Tintene (Coprinus comatus) ir lapiņsēne, kuras lapiņas ar laiku pašas noārdās un kļūst par melnu šķidrumu – "tinti". Atkarībā no sugas aug gan labi samēslotā augsnē, gan arī nabadzīgākā augsnē, kā arī uz trūdošas koksnes vai uz zemes degumu vietās. Sastopamas kopš maija paša sākuma līdz pat novembrim. Par dažām droši zināms, ka ir ēdamas – tostarp abas ļoti bieži sastopamās lielizmēra tinetenes, ja tās nelieto kopā ar alkoholu.

Foto: F64

Nē, tā ir čigānene! Cirtainās čigānenes (Rozites caperata) ir bieži sastopamas ēdamas sēnes, kas aug skuju un jauktu koku mežos, galvenokārt uz smilšainas augsnes, no augusta līdz novembrim. Pagatavojama visdažādākajā veidā bez iepriekšējas novārīšanas. Lapiņas sākumā ir māla krāsā, bet vēlāk kļūst okerbrūnas. Mīkstums gandrīz balts ar patīkamu garšu un smaržu, bet lauzuma vietā dzeltē.

Foto: "Shutterstock"

Jā, tieši tā! Cirtainās čigānenes (Rozites caperata) ir bieži sastopamas ēdamas sēnes, kas aug skuju un jauktu koku mežos, galvenokārt uz smilšainas augsnes, no augusta līdz novembrim. Pagatavojama visdažādākajā veidā bez iepriekšējas novārīšanas. Lapiņas sākumā ir māla krāsā, bet vēlāk kļūst okerbrūnas. Mīkstums gandrīz balts ar patīkamu garšu un smaržu, bet lauzuma vietā dzeltē.

Foto: "Shutterstock"

Nē, tā ir čigānene! Cirtainās čigānenes (Rozites caperata) ir bieži sastopamas ēdamas sēnes, kas aug skuju un jauktu koku mežos, galvenokārt uz smilšainas augsnes, no augusta līdz novembrim. Pagatavojama visdažādākajā veidā bez iepriekšējas novārīšanas. Lapiņas sākumā ir māla krāsā, bet vēlāk kļūst okerbrūnas. Mīkstums gandrīz balts ar patīkamu garšu un smaržu, bet lauzuma vietā dzeltē.

Foto: "Shutterstock"

Nē, tā ir egļu rudmiese! Egļu rudmiese (Lactarius deterrimus) ir neliela izmēra ēdama lapiņsēne, kas ievainojumu vietās izdala oranžu piensulu. Tā ir ļoti izplatīta un parasti aug grupās sūnās vai zālē mitros egļu mežos no augusta līdz oktobrim. Cepama bez iepriekšējas novārīšanas, kā arī marinējama, sālāma u.c. Tiesa, ļoti bieži tā ir tārpaina.

Foto: "Shutterstock"

Nē, tā ir egļu rudmiese! Egļu rudmiese (Lactarius deterrimus) ir neliela izmēra ēdama lapiņsēne, kas ievainojumu vietās izdala oranžu piensulu. Tā ir ļoti izplatīta un parasti aug grupās sūnās vai zālē mitros egļu mežos no augusta līdz oktobrim. Cepama bez iepriekšējas novārīšanas, kā arī marinējama, sālāma u.c. Tiesa, ļoti bieži tā ir tārpaina.

Foto: "Shutterstock"

Jā, tieši tā! Egļu rudmiese (Lactarius deterrimus) ir neliela izmēra ēdama lapiņsēne, kas ievainojumu vietās izdala oranžu piensulu. Tā ir ļoti izplatīta un parasti aug grupās sūnās vai zālē mitros egļu mežos no augusta līdz oktobrim. Cepama bez iepriekšējas novārīšanas, kā arī marinējama, sālāma u.c. Tiesa, ļoti bieži tā ir tārpaina.

Foto: "Shutterstock"

Jā, tieši tā! Zeltainā korallene (Ramaria aurea) ir sazarota sēne zeltaini dzeltenā krāsā, kas no augusta līdz oktobrim aug gan skuju koku, gan lapu koku mežos. Ļoti reti sastopama, tāpēc ir iekļauta Aizsargājamo sugu sarakstā. Jauna ir ēdama – jānovāra un ūdens jānolej, taču aizsargājamā statusa dēļ pareizāk būtu to atstāt augam. Turklāt to var sajaukt ar citām korallenēm, no kurām dažas ir indīgas.

Foto: F64

Nē, tā ir zeltainā korallene! Zeltainā korallene (Ramaria aurea) ir sazarota sēne zeltaini dzeltenā krāsā, kas no augusta līdz oktobrim aug gan skuju koku, gan lapu koku mežos. Ļoti reti sastopama, tāpēc ir iekļauta Aizsargājamo sugu sarakstā. Jauna ir ēdama – jānovāra un ūdens jānolej, taču aizsargājamā statusa dēļ pareizāk būtu to atstāt augam. Turklāt to var sajaukt ar citām korallenēm, no kurām dažas ir indīgas.

Foto: F64

Nē, tā ir zeltainā korallene! Zeltainā korallene (Ramaria aurea) ir sazarota sēne zeltaini dzeltenā krāsā, kas no augusta līdz oktobrim aug gan skuju koku, gan lapu koku mežos. Ļoti reti sastopama, tāpēc ir iekļauta Aizsargājamo sugu sarakstā. Jauna ir ēdama – jānovāra un ūdens jānolej, taču aizsargājamā statusa dēļ pareizāk būtu to atstāt augam. Turklāt to var sajaukt ar citām korallenēm, no kurām dažas ir indīgas.

Foto: F64