Dot otru iespēju senām ēkām. Kā Talsu novadā to īsteno uzņēmīgi ļaudis?

Teksts: Ketija Nuķe-Osīte
Foto: Kārlis Dambrāns, "Delfi", publicitātes foto

Saglabāt agrāko laiku mantojumu, taču iedvest tam jaunu elpu, kas kalpotu arī mūsdienās. Šo principu labi pazīst tie, kuri izvēlējušies atjaunot senas ēkas – koka guļbūves, simtgadīgus mūra namus un pat muižas. Talsu novadā šādu vietu netrūkst – savām acīm vietējo uzņēmību var redzēt kā Talsu pilsētā, tā Sabiles vecpilsētā, Pedvālē un citviet. Dodies apbrīnot arī tu!

No grāmatu pārdotavas par mākslas galeriju un radošo telpu

Garāmgājēji Talsos, šķiet, vienmēr piestājuši pie neparastās "pils", lai apbrīnotu namu ar tornīti. Lielās ielas 41. numura nams pabeigts 1910. gadā, kad to uzcēla būvtehniķis un Talsu ugunsdzēsēju biedrības priekšnieks Johans (Jānis) Beķeris. Viņam mazo zemes pleķīti pārdevis ebreju tirgotājs, bet Beķeris saderējis, ka pat tik nelielā vietā uzcels pili. Solījumu īstenojis, un ēkas pamati ir līdz ar īpašuma robežām. Te bija grāmatu un rakstāmpiederumu pārdotava vienā pusē un dāmu cepuru veikals otrā. Grāmatu tirgotavu vadījusi Beķera māsa Angrieta, bet kopā ar viņu strādājusi abu jaunākā māsa Karolīna.

Pirms vairāk nekā 11 gadiem māksliniece Elita Blumbaha, ieraugot nu jau laika zoba skarto Beķeru namu, saprata, ka tam jābūt viņas. Tobrīd namā atradusies apdrošināšanas firmas "Ergo" filiāle. Elita drosmīgi sazinājusies ar uzņēmuma Lietuvas pārstāvjiem, izteikusi savu vēlmi un tā paglābusi ēku no gaļas veikala likteņa. Renovācijas darbi, kā jau senai ēkai, bijis darbietilpīgs process, kas noslēdzies ar fasādes pabeigšanu vien pirms pandēmijas sākuma.

"Te bija diezgan traki – kanalizācija aizsalusi, viss sapelējis. Ieguldījām daudz enerģijas," atceras Elita. Viņai vienmēr bijis būtiski saglabāt un atdzīvināt detaļas – iekštelpās sienās integrēti senie koka logi, fasādē uzspodrināti izceltie dekori, kas papildināti ar jauniem, bet tornīti grezno oriģinālais vējrādis. "Es viņu [māju] saucu par savu princesīti. Ienākot iekšā, sasveicinos. Un tāda viņa arī ir!" smaida Elita.

"Es pieradinu pie tā, ka var skatīties iekšā. Vienmēr te ir kaut kas interesants, cilvēki nostājas un vēro pa logiem mākslas darbus," stāsta Elita Blumbaha.

Kādu brīdi pēc renovācijas pabeigšanas pie Elitas galerijā ieradusies Beķeru krustmeita, kas viņai pateikusies par senā nama atdzīvināšanu. Kundzīte pat uzdāvinājusi vairākas Beķeru ģimenei piederošās lietas, piemēram, dzimtas Bībeli. Šobrīd Elita iedzīvinājusi ēku kā "Galerija Art" radošo telpu – šeit notiek mākslas nodarbības lieliem un maziem, meistarklases, kuras var apmeklēt ikviens, pasākumi un ierīkota pat tetovēšanas studija. Pilsētas svētku laikā Elita rīko dažādas performances – pērn bijusi "tējošana pie Angrietas", šogad 11 dzīvās skulptūras greznās kleitās.

Sinagoga par mākslas centru, ģērētava – restorānu. Radošie sabilnieki

Sabiles pilsēta ir ar senatnes elpu, kas redzams arī vēsturiskā centra vaibstos. Šīs puses ļaudis arvien naskāk atdzīvina vecās pilsētas ēkas, lai dotu tām otro iespēju. Un sabilnieki ir radoši, atdzīvinot namus pavisam citādā veidolā, nekā tie kalpojuši senāk.

Kādreizējā Sabiles sinagoga, kas celta 1890. gadā, kalpoja kā dievnams līdz pat Otrajam pasaules karam. Kad 1941. gadā vācieši vienā dienā iznīcināja visus 240 Sabiles ebrejus, sinagoga kļuva par noliktavu, pēcāk sporta zāli, un pildīja citas funkcijas. 2000. gadā tēlnieks Ojārs Arvīds Feldbergs ēku iedzīvināja un kopā ar fondu "Abavas ieleja" sakopa. Pēdējā renovācija gan notika 2018.–2020. gadā, un šobrīd sinagogā mājo Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrs.

"Darām visu, kas ir par un ap laikmetīgās mākslas izpausmēm – tā ir ne tikai glezniecība, tēlniecība, tā var būt laikmetīgā deja, fotogrāfija un visi citi mākslas virzieni," stāsta centra vadītājs Jaroslavs Romanovičs. Mākslas centrā norisinās vairākas izstādes gadā, tāpat notiek arī dažādi koncerti, jo sinagoga ir ar ļoti labu akustiku, kas īpaši priecē kormūzikas cienītājus. Bet mākslas izstādes iegūst īpašāku gaisotni, pateicoties lielās telpas gaišumam.

Mākslas centra vadītājs viesošanās laikā Sabilē ir mūsu lokālais gids un izved pa vēl trim nozīmīgiem punktiem. Turpat blakus bijušajai sinagogai Ventspils ielā jau pāris gadus gardēžus viesos gaida ģimenes restorāns "RestoTerase". Pirms dažiem gadiem Mairis un Inga Antāni iegādājās šķietami necilu, teju 200 gadus vecu ēku. Saredzējuši potenciālu, Antāni ķērušies pie renovācijas darbiem, plēsuši nost apmetumu un eiroremonta iekarinātos griestus, zem kuriem atklājusies vareni augsta telpa.

Pēc deviņus mēnešus ilgiem renovācijas darbiem Antāni iedvesuši jaunu elpu kādreizējā ģērētavā, kur pirms kara saimniekojuši ebreji. Ģimene renovācijas laikā domājusi arī ilgtspējīgi – izmantotas vecās brusas, ēkas dēļi otrreiz izmantoti griestu apdarē. "RestoTerase" kļuvusi ne tikai par iemīļotu vietu maltītēm, bet arī dažādiem tematiskajiem vakariem un muzikālajiem pasākumiem.

"Svarīgi bija saglabāt balansu, ka te ir palicis vēsturiskais, un ir arī mūsdienīgāks interjers," saka "RestoTerase" īpašniece.

Līdzīgs ir arī turpat netālu Rīgas ielā esošā "Sabiles Sidra Nama" ēkas stāsts. Vieta, kur pašlaik ir veikaliņš, tālā pagātnē arī bijusi ģērētava, vēlāk kūtiņa, nesenākā pagātnē – kafejnīca. Namu pamatīgi restaurējuši uzņēmuma īpašnieki Baiba un Aldis Circeņi, "izplēšot ārā" visus modernos uzlabojumus, lai atkal kļūtu redzams Sabiles plienakmens. Apmeklētājiem atvērts kopš 2017. gada, bet pirmie "Sabiles Sidra" brūvējumi tapuši jau 2013. gadā. No ārpuses sidrērija atgādina Šveices kalnos esošos namiņus un laipni vilina tajā ieiet. Savukārt pāri ielai atrodas pašreizējā sidra ražotne, kas iekārtojusies kādreizējās sērkociņu ražotnes, vēlāk augļu un dārzeņu kombināta telpās.

Sabilē mājvietu atradis arī uzņēmums "Mīci", kas nupat pārvācies uz restaurētām telpām Kuldīgas ielā 1. Zīmīgi, ka radošā plastilīna ražotne nu mājo vietā, kur daudzu gadu garumā tapuši vēl kādi bērniem nozīmīgi darinājumi. Tieši šajā vietā ilgus gadus atradusies rūpnīcas "Somdaris" Sabiles filiāle, kas ražojusi ādas skolas somas. Kā pastāsta "Mīci" izveidotāja Kristīne Volfa, sadarbībā ar ēkas īpašnieku viņa ar palīgiem atjaunojusi telpas tā, lai tajās justu tieši vēsturisko elpu. Saglabātas oriģinālās rūpnīcas durvis, telpu uzraksti, caurlaižu izsniegšanas telpa un gadu desmitu uzkrātie sienas krāsu slāņi, kas Kristīnei ļoti iet pie sirds.

Pedvālē muiža pārtop mākslas parkā un mākslinieku rezidencē

Ierasts, ka pie mums muižas lielākoties restaurē un izmanto viesmīlības nozares uzņēmēji. Unikāls gadījums ir 18. gadsimtā celtā Firksu–Pedvāles muiža pie Sabiles, kas nu kalpo mākslai un māksliniekiem no visas pasaules. Par to vistiešākajā ziņā gādājis tēlnieks Ojārs Arvīds Feldbergs. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Feldbergs meklēja vietu, kur īstenot savas radošās ieceres. Sabiles pusē viņš daudz viesojies pie radiem, un, kā pats atzīst, radošo gājumu ietekmējušas Abavas senlejas ainavas. 1991. gadā viņš iegādājās avārijas stāvoklī esošo Firksu–Pedvāles muižas kungu māju, to nedaudz apčubināja un uzsāka brīvdabas mākslas muzeja veidošanu.

"Man vajadzēja izveidot savu koncepciju, kā te dzīvot un strādāt. Tā ir dabas ainava, kultūrvēsturiskais mantojums un mākslas integrācija vienotā vidē," stāsta tēlnieks.

Paskrienot nedaudz laikā uz priekšu, 2020. gadā ar publisku atklāšanu noslēdzās muižas atjaunošanas darbi, tajā izbūvējot labiekārtotas istabiņas, darbnīcas un izstāžu telpas. Kopš tā brīža uz Pedvāli pošas radošās nozares pārstāvji no visas pasaules.

Mākslas parka apmeklētājus uz Pedvāli vilina Feldberga akmeņi – vēstījumi, kurus pats tēlnieks sauc par eksperimentu. Taču tā ir tikai daļiņa, jo mākslas parks ir vairākus hektārus plašs ar vairāk nekā simts skulptūrām no dažādiem materiāliem. Katrs var atrast ko savu, sazemēties, vienkārši izkustināt kaulus vai censties sajust, kurš darbs ir sirdij tuvākais..

Atjaunota ar piesardzību un rūpību – greznā Nurmuižas pils

Laucienes pagastā esošā Nurmuižas pils ir Latvijā lielākais un senākais muižas komplekss – Livonijas ordeņa vasaļa pils celta 16. gadsimtā. Jau 20 gadus Oļegs Fiļs atjauno vērienīgo Nurmuižas pils kompleksu – ar lielu rūpību, atdevi un mīlestību pret seno. Kopā ar dzīvesbiedri Kristīni Jelinsku šobrīd muižas komplekss padarīts pieejams publikai – te ir restorāns, viesnīca, spa zona, semināru un jogas zāles, vairākas svinību vietas. Viss, lai baudītu greznus mirkļus.

"Lepojos, ka Oļegs ar savu komandu atjaunoja muižu ar lielām rūpēm, izpētot vēsturiskos datus, maksimāli atjaunojot katru ēku un pat pils parka taciņas, kādas tās bija pirms 100 un vairāk gadiem," stāsta Kristīne Jelinska. Ir tikai saprotams, ka seno nācies pielāgot arī mūsdienu vajadzībām, taču muižas saimnieki cenšas otrreizēji izmantot katru iespējamo seno materiālu – jumta dakstiņi salasīti pa visu kompleksa teritoriju, senās grīdas atraktas no vēsturiskā slāņa un atjaunotas, bet vietām apdarei izmantoti 250 gadus veci dēļi, kas saglabājušies no lielā staļļa jumta.

"Mēs vēlamies, lai mūsu viesiem aizraujas elpa no Nurmuižas pils senās vēstures, stāsta un lielā projekta vērienīguma kopumā, tāpat kā mums!" saka Kristīne. Ikvienam šo sajūtu iespējams notvert, paviesojoties muižas kompleksā, kurā ir kopumā 30 ēkas. Komplekss atzīts arī par valsts nozīmes kultūras pieminekli. Pašu saimnieku lielākais prieks ir atjaunotā restorāna ēka, kas atkal atvērta kopš 2020. gada pavasara. Turklāt restorāna ēka pilda vēsturisko funkciju – tajā savulaik atradās stadula jeb krogs.

Ko vēl piedzīvot Talsu novadā?

Ieplāno garšīgus mirkļus Talsu novadā augusta nogalē un septembra sākumā, kad šeit norisināsies tradicionālās Mājas kafejnīcu dienas! Trīs nedēļas nogalēs viesi no malu malām varēs nobaudīt raibās garšas Talsu novadā. Informāciju par mājas kafejnīcu piedāvājumu atradīsi šeit.