No Sīkraga līdz Mērsragam: ko apskatīt un izzināt Talsu novada piekrastē
Teksts: Līga Švāne
Foto: Publicitātes
Foto: Publicitātes
Tiem, kas saules peldes pludmalē un veldzēšanos viļņos vēlas apvienot ar interesantiem pārgājienu maršrutiem, neskartu dabu, dzintara medībām, bāku apskati un putnu vērošanu, šovasar jādodas maršrutā gar Dižjūras un Mazjūras piekrasti. No Sīkraga līdz pat Mērsragam Baltijas jūras tuvumu caurvij lībiskās tradīcijas, tikko kūpinātu zivju smarža un kurzemnieku prasme skaistumu rast pat visskarbākajos apstākļos. Uzzini, ko apskatīt un izzināt Talsu novada piekrastē!
Lībiešu krasta maģija
PSRS gados jūras piekraste Rietumkurzemē un Ziemeļkurzemē bija militārā zona, kuru parastajiem cilvēkiem bija liegts apmeklēt. Padomju režīms pamatīgi iedragāja tur dzīvojošo lībiešu kopienu – vietējiem zvejniekiem liedza braukt jūrā un zvejot, bet lībiešu ciemos izvietojās krievu militārās bāzes. Ļaudis no piejūras ciematiņiem bija spiesti pārcelties uz Kolku, Ventspili un citām pilsētām. Lībiešu ciemos ievērojami samazinājās iedzīvotāju skaits, tika slēgtas skolas, un tas noveda pie tā, ka daži zvejniekciemi teju pavisam izzuda kā apdzīvotas teritorijas.
Paradoksāli, taču piekrastes zonas izolācija no ārpasaules materiālajam lībiskajam mantojumam ļāvusi līdz mūsdienām saglabāties diezgan neskartam, un tradīciju nesēji – paši lībieši – ir apvienojušies biedrībās un organizācijās, kas rūpējas par lībiešu valodas un kultūras saglabāšanu un tradīciju popularizēšanu. Līvu savienība šogad svinēja simtgadi.
Lielākā daļa seno lībiešu ciematu, tostarp Ģibka, Melnsils, Vaide, Mazirbe un Sīkrags, mūsdienās iekļaujas Talsu novada teritorijā – ne velti Talsu novada ceļazīmes uzrakstu rotā novada nosaukums gan latviešu, gan arī lībiešu valodā. Dodoties ekskursijā pa Talsu novada piekrasti, teju uz katra soļa būs jūtams lībiešu senais mantojums. Dodamies ceļā!
Paradoksāli, taču piekrastes zonas izolācija no ārpasaules materiālajam lībiskajam mantojumam ļāvusi līdz mūsdienām saglabāties diezgan neskartam, un tradīciju nesēji – paši lībieši – ir apvienojušies biedrībās un organizācijās, kas rūpējas par lībiešu valodas un kultūras saglabāšanu un tradīciju popularizēšanu. Līvu savienība šogad svinēja simtgadi.
Lielākā daļa seno lībiešu ciematu, tostarp Ģibka, Melnsils, Vaide, Mazirbe un Sīkrags, mūsdienās iekļaujas Talsu novada teritorijā – ne velti Talsu novada ceļazīmes uzrakstu rotā novada nosaukums gan latviešu, gan arī lībiešu valodā. Dodoties ekskursijā pa Talsu novada piekrasti, teju uz katra soļa būs jūtams lībiešu senais mantojums. Dodamies ceļā!
Sīkrags–Kolka
Sīkrags, Mazirbe, Košrags, Pitrags, Saunags, Vaide un – visbeidzot – arī Kolka, kur atklātās jūras bangas satiekas ar rāmajiem līča viļņiem. Mazāki un lielāki ciemati izkārtojušies Dižjūras krastā kā kreļļu virtene, un izzināšanas vērtu pērļu šeit netrūkst.
Pārgājienu mīļotājiem maršrutu no Sīkraga līdz Kolkai iespējams mērot kājām – šeit vijas Jūrtakas 14. un 15. posms. Ceļš ved pa smilšainu liedagu, maziem meža un lauku ceļiem, piekrastes ciematiņiem, mežainām jūrmalas kāpām un skrajām priekškāpām. Ejot gar jūru, ceļu šķērsos arī vairākas upītes. Līvu krasts ir arī daļa no Slīteres Nacionālā parka teritorijas.
Pārgājienu mīļotājiem maršrutu no Sīkraga līdz Kolkai iespējams mērot kājām – šeit vijas Jūrtakas 14. un 15. posms. Ceļš ved pa smilšainu liedagu, maziem meža un lauku ceļiem, piekrastes ciematiņiem, mežainām jūrmalas kāpām un skrajām priekškāpām. Ejot gar jūru, ceļu šķērsos arī vairākas upītes. Līvu krasts ir arī daļa no Slīteres Nacionālā parka teritorijas.
Dodoties Dižjūras piekrastes apskatē ar auto, vērts piestāt Šlīteres bākā. Sarkanā bāka atrodas 5,3 kilometru attālumā no jūras. Bākas piecos stāvos ir apskatāmas dažādas izstādes un ekspozīcijas. Piektais stāvs ir veltīts Latvijas bākām un lībiešu ciemu aprakstiem. Ceturtais stāvs – putnu migrācijas ekspozīcijas vieta. No bākas augstākā stāva paveras skaists skats uz apkārtni, un skaidrā laikā var redzēt Miķeļbāku, Irbenes radiolokatora šķīvi un pat Sāmsalu. Bāka ir atvērta apmeklētājiem katru dienu no pulksten desmitiem līdz 18.00. Plašāka informācija šeit.
IETEIKUMS
Kad Šlīteres bāka apskatīta, dodieties tālāk uz Mazirbes pusi, bet pa ceļam noteikti piestājiet izstaigāt aptuveni 3,5 kilometrus garo Pēterezera dabas taku. Taka ved cauri pārpurvotām ieplakām, kas mijas ar priežu mežu klātiem pauguriem. Tā šķērso arī bijušo Ziemeļkurzemes šaursliežu dzelzceļa jeb mazbānīša stigu, kas savulaik savienoja Dundagu un piekrastes ciemus ar Ventspili un Talsiem.
Braucot virzienā uz Kolku, noteikti iegriezieties Mazirbē. Tur apskatāms ļoti neparasts un unikāls objekts – Latvijā vienīgā zvejnieku laivu kapsēta. Kāpās vienkopus atdusas vecās zvejas laivas, kas simboliski un sērīgi atgādina par individuālās zvejas aizliegumu PSRS pierobežas zonā. Lai gan daba pamazām ņem virsroku, veco laivu aprises joprojām ļauj iztēloties, kā tās savos ziedu laikos šķēlušas viļņus un devušās jūrā pēc lielā loma.
Mazirbes centrā atrodas Lībiešu tautas nams. Tas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Katru gadu augusta pirmajā sestdienā te vērienīgi tiek svinēti Lībiešu svētki. Savukārt iepretim tautas namam Mazirbes “Stūrīšos–Brankos”, kur saimnieko senā lībiešu Taizeļu dzimta, aplūkojama īpaša sadzīves priekšmetu kolekcija. Mājas saimnieki arī piedāvā latviešu un lībiešu tradicionālo ēdienu degustāciju ar papildinājumu mūsdienu stilā. Viesojoties Mazirbē, iegriezieties arī Muzejklētī. Tur ir izveidota lībiešu etnogrāfiskā kolekcija, kurā savākti priekšmeti no piekrastes ciemiem. Tiesa, kolekcijas apskatei iepriekš jāpiesakās. Tiem, kurus interesē dievnamu apskate, noteikti patiks Mazirbes luterāņu baznīca, kas veidota no dabiskajiem laukakmeņiem. Baznīca tiek uzskatīta par vienu no izteiksmīgākajiem Kurzemes piekrastes dievnamiem.
Mazirbes centrā atrodas Lībiešu tautas nams. Tas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Katru gadu augusta pirmajā sestdienā te vērienīgi tiek svinēti Lībiešu svētki. Savukārt iepretim tautas namam Mazirbes “Stūrīšos–Brankos”, kur saimnieko senā lībiešu Taizeļu dzimta, aplūkojama īpaša sadzīves priekšmetu kolekcija. Mājas saimnieki arī piedāvā latviešu un lībiešu tradicionālo ēdienu degustāciju ar papildinājumu mūsdienu stilā. Viesojoties Mazirbē, iegriezieties arī Muzejklētī. Tur ir izveidota lībiešu etnogrāfiskā kolekcija, kurā savākti priekšmeti no piekrastes ciemiem. Tiesa, kolekcijas apskatei iepriekš jāpiesakās. Tiem, kurus interesē dievnamu apskate, noteikti patiks Mazirbes luterāņu baznīca, kas veidota no dabiskajiem laukakmeņiem. Baznīca tiek uzskatīta par vienu no izteiksmīgākajiem Kurzemes piekrastes dievnamiem.
Virzoties tālāk uz Kolkas pusi, nepalaidiet garām Pitragu, jo tur “Pie Andra Pitragā” ne tikai apskatāmi aptuveni 20 lībiešu sētām raksturīgie žogu veidi, bet arī iespējams piedalīties zivju kūpināšanā un degustācijā, klausoties stāstos par piekrastes zvejniecības tradīcijām. Vairāk uzzināsiet šeit.
Nākamā pietura – Kolka. Kolkasrags ir izteiktākais zemesrags Latvijas piekrastē un Kurzemes pussalas tālākais ziemeļu punkts. Tā ir vieta, kur patiesi novērtēt jūras varenību un spēku. To apliecina arī Kolkasraga galā redzamās vecās bākas drupas, kas savulaik atradušās krietnu gabalu sauszemē. Gadu gaitā viļņi tās noskalojuši un jūra “apēdusi”. Pēc katras vētras ne tikai izmainās Kolkasraga krasts, bet arī iespējams atrast gan lielus, gan mazus dzintariņus. No raga labi redzama jaunā Kolkas bāka – vienīgā bāka Latvijā, kas būvēta uz mākslīgi veidotas salas jūrā un atrodas sešu kilometru attālumā no krasta.
Nākamā pietura – Kolka. Kolkasrags ir izteiktākais zemesrags Latvijas piekrastē un Kurzemes pussalas tālākais ziemeļu punkts. Tā ir vieta, kur patiesi novērtēt jūras varenību un spēku. To apliecina arī Kolkasraga galā redzamās vecās bākas drupas, kas savulaik atradušās krietnu gabalu sauszemē. Gadu gaitā viļņi tās noskalojuši un jūra “apēdusi”. Pēc katras vētras ne tikai izmainās Kolkasraga krasts, bet arī iespējams atrast gan lielus, gan mazus dzintariņus. No raga labi redzama jaunā Kolkas bāka – vienīgā bāka Latvijā, kas būvēta uz mākslīgi veidotas salas jūrā un atrodas sešu kilometru attālumā no krasta.
IETEIKUMS
Sākot ar putnu vērošanu un beidzot ar dzintara medībām – Kolkā ir daudz ko darīt un redzēt. Kolkasrags ir viena no Latvijas populārākajām putnu vērošanas vietām. Pie Priežu dabas takas sākuma ir izveidots 16 metru augsts putnu vērošanas tornis. Paķeriet līdzi binokli, jo migrāciju laikā Kolkasraga apkārtnē stundas laikā iespējams redzēt pat vairākus desmitus tūkstošu putnu. Pie torņa ir skaists priežu mežs, kurā izveidota 1,2 kilometrus gara dabas taka. Tajā apskatāma “Priežu mamma” – iespējams, viena no senākajām priedēm jūras krastā.
Kolka–Mērsrags
No Kolkas tālāk gar Mazjūras krastu dosimies uz Mērsraga pusi, pa ceļam piestājot interesantās apskates vietās. Šajā maršrutā arī vijas Jūrtakas 16., 17. un 18. posms. Ceļā varēs sastapt izskalotas priedes, stāvkrastus, šauru smilšu liedagu, Kurzemes akmeņaino liedagu un arī niedrēm aizaugušu jūras krastu, kur bagātīgam augājam cauri iemīta šaura taciņa. Šis ir neparasts un kontrastains maršruts, kas spēs pārsteigt un izbrīnīt arī visrūdītākos pārgājienu mīļotājus.
IETEIKUMS
Starp Kolku un Melnsilu noteikti jāapskata Ēvažu dabas taka. Tā ir vien 300 metrus gara un ved cauri sausam priežu mežam uz vienu no retajiem stāvkrastiem Rīgas jūras līcī. Stāvkrasts vietām sasniedz 15 metru augstumu, un no kraujas paveras elpu aizraujošs skats uz jūru.
Savukārt starp Melnsilu un Ģipku turpat ceļmalā varēsiet piestāt un izstaigāt gleznaino Pūrciema Baltās kāpas taku. Kāpa ir 20 metrus augsta un atrodas Pilsupes krastos. Takas garums – 900 metri. Šeit ir izveidotas takas, laipas un arī atpūtas vietas. Kāpas apkārtne valdzina ar pirmatnējo dabu, un, interesants fakts, te atrasta arī pirmā akmens laikmeta cilvēku apmetne Latvijas ziemeļrietumu piekrastē. Brīnišķīga vieta, kur piesēst un pamieloties ar līdzi paņemtajām maizītēm!
Rojā iespējams izbaudīt klusa, mierīga un sakopta piejūras ciemata burvību. Rojā ir senas kuģniecības un zvejniecības tradīcijas – šeit joprojām viļņojas zvejas kuģi, kuru rosību ostā iespējams vērot no Rojas upes tilta. Vasarā ostu iecienījuši arī jahtu īpašnieki – siltajā gadalaikā baltas, spožas buru jahtas te sarindojušās viena otrai blakus gluži kā pastkartē no kāda smalka Vidusjūras kūrorta. Vairāk par kuģniecību, zvejniecību, jūrniecību, burinieku būvi un zivju apstrādi no sendienām līdz mūsdienām var uzzināt Rojas Jūras zvejniecības muzejā. Tur arī apskatāma interaktīva ekspozīcija, kas stāsta par piekrastes ciemu vēsturi dažādos laikposmos. Ciemojoties Rojā, noteikti vērts aizstaigāt līdz molam. Pastaiga pa to var būt visai izaicinoša, jo mols veidots no akmeņiem. Savukārt zināmu adrenalīna devu iespējams gūt, dzirdot, kā zem akmeņu krāvuma skalojas ūdens.
Vēl viens Rojas lepnums ir brīvdabas estrāde, kas vasarā tradicionāli vilina viesus no visas Latvijas, piedāvājot plašu koncertu un pasākumu programmu. Pirms plānojat braucienu uz Roju, iemetiet aci pasākumu kalendārā – kaut ko sev tīkamu tajā noteikti atradīs ikviens. Plašāka informācija par gaidāmajiem koncertiem atrodama šeit.
Vēl viens Rojas lepnums ir brīvdabas estrāde, kas vasarā tradicionāli vilina viesus no visas Latvijas, piedāvājot plašu koncertu un pasākumu programmu. Pirms plānojat braucienu uz Roju, iemetiet aci pasākumu kalendārā – kaut ko sev tīkamu tajā noteikti atradīs ikviens. Plašāka informācija par gaidāmajiem koncertiem atrodama šeit.
Laižam tālāk uz Kalteni! “Kaltenes kalvas” ir viens no unikālākajiem Rojas novada apskates objektiem. Laukakmens krāvumi jeb kalvas veidojušās pirms aptuveni desmit tūkstošiem gadu, atkāpjoties Baltijas ledus ezeram, un šādi apsūnojuši akmens krāvumi mežā nekur citur Latvijā nav atrodami. Dabas taka, kas ved cauri kalvām, atrodas aptuveni pusotra kilometra attālumā no Kaltenes jūrmalas. Takas garums – apmēram 1,7 kilometri, un tā pa spēkiem būs arī pašiem mazākajiem tūristiem.
IETEIKUMS
Kaltenē patiks arī putnu vērotājiem, jo šeit ir uzcelts putnu novērošanas tornis, kā arī izveidota taka. Zinātāji stāsta, ka vislabāk šeit braukt pavasarī un rudenī, kad migrācijas laikā šeit ir liela zosveidīgo un tārtiņveidīgo putnu daudzveidība.
Esam nonākuši galapunktā – Mērsragā. Viens no Mērsraga lepnumiem ir 1875. gadā celtā bāka. Tās uguns atrodas 21,3 metrus virs jūras līmeņa. Bākas detaļas savulaik vestas no Francijas, tāpēc tautā tā iesaukta par “francūzieti”. Mērsraga pazīšanās zīme ir arī piejūras pļavas un niedrāji. Šīs ainavas var plaši pārskatīt, uzkāpjot piekrastē izveidotajā skatu tornī. Ekskursijas noslēgumā palutiniet sevi ar kūpinātām zivīm, ko tepat ceļmalā piedāvā iegādāties vietējie zvejnieki.
Svinam Talsu novada piekrastē!
Tik daudz, ko redzēt, un tik daudz, ko izzināt. Bet noteikti jāatrod laiks arī uzdziedāt, padejot un vienkārši palīksmot! Jūras svētki, plaša koncertu un pasākumu programma Rojas brīvdabas estrādē un ne tikai. Uzzini, kā dzīvi šovasar svinēs Talsu novada piekrastē!
Vairāk par šīs vasaras lielākajiem pasākumiem Talsu novadā var uzzināt šeit
Projekts sadarbībā ar:
TEKSTS:
Ketija Nuķe-Osīte, Līga Švāne
FOTO:
Kārlis Dambrāns, Patriks Pauls Briķis, Viesturs Radovics, publicitātes foto.
REDAKTORS:
Kristīne Melne
DIZAINS:
Māris Rītiņš, Oskars Dreģis
IZSTRĀDE:
Karīna Sabecka
PROJEKTA VADĪBA:
Žanete Kļaviņa, Līva Marta Poča
MEDIJU KOMUNKĀCIJAS EKSPERTS:
Līva Lāce
