Zvejnieki, saimnieces un radoši ļaudis, kas pamielos Talsu novadā

Teksts: Ketija Nuķe-Osīte
Foto: Patriks Pauls Briķis, "Delfi"

Talsu novads ir bagāts ne tikai ar dabas reljefa dažādību un kultūrvēsturisko mantojumu, bet arī ar ļaudīm. Vieni paaudžu paaudzēs lolo zvejnieku arodu piekrastē no Kolkas līdz Kaltenei, citi kopj kultūras dārziņu, rūpējoties par muzeju tradīcijām, kulturtelpām, kur satikties mūziķiem un māksliniekiem. Tūlīt, tūlīt vairākas nedēļas nogales dažādās Talsu novada vietās pie sevis garšīgi paēst aicinās gan jau roku piešāvuši pavāri, gan tādi, kas savas mājas durvis atvērs pirmo reizi. Aiz katras mājas kafejnīcas ir cilvēki un vietas, ar kuriem vērts iepazīties tuvāk!

Armands un Jasmīna, kas saimnieko kultūrvietā “Kurte”

Armands Svinsters un Jasmīna Ovranga iepazinās pirms aptuveni desmit gadiem Nīderlandē. Viņš nācis no Talsiem, viņa no Teherānas Irānā. Iepazinušies laikā, kad Armands studējis mūziku, bet viņa mākslu un gleznošanu. Abi tur arī izveidojuši kultūrtelpu, kurā plecu pie pleca piecu gadu garumā rīkojuši pasākumus, Jasmīna gatavojusi, uzņēmuši ļaudis uz lekcijām un dažādiem citiem pasākumiem, līdz vienā brīdī sapratuši – jādodas tālāk. Domājuši par Eiropas dienvidiem, skatījušies uz Ziemeļeiropu, līdz pirms diviem gadiem nonākuši Talsos un nopirkuši novārtā atstātu māju vecpilsētā.

“Domāju, ka man šī ēka bija vajadzīga, lai būtu pauze no strādāšanas ar cilvēkiem, jo tas bija arī sabiedriskais darbs. Šeit es vairāk fokusējos uz ēku, tās atjaunošanu ar rokām, apmetuma darbiem. Un nodarbojos ar organizēšanu. Galvenā ideja bija tā, ka parūpēsimies par šo skaisto māju, tad būs socializēšanās vieta, kur cilvēkiem satikties, paēst, iedzert, piedalīties pasākumos,” stāsta Jasmīna.

Kāda ir ikdiena, kad irāniete iepazīst latviešu dzīvesziņu? Jasmīna sapratusi, ka brīžiem viss notiek teju maģiski un veiksmīgi sakrīt apstākļi, citreiz iecerētais aizplūst pavisam citā gultnē. Viņa gan jūtas atbalstīta un pieņemta, bez draugiem un ģimenes daudz kas neritētu tik veiksmīgi. “Kurtes” saimnieku filozofija ir tāda, ka, atjaunojot ēku, viss maksimāli jāsaglabā, cik vien var, priekšmeti izmantoti otrreizēji. Par īstu dārgumu krātuvi Jasmīna sauc Armanda vecmāmiņas šķūnīti, kur atrasti krēsli, vāzes, trauki. Tāpat viņa ļoti priecājas par padomju porcelāna traukiem, kas citiem izmetami, bet te noder saimniecībā, kad “Kurte” pilna ēdāju.

Pēc pirmā pasākuma sākusies lavīna – koncerti, veģetārās vakariņas, meistarklases, kino vakari... Jasmīna vērojusi, cik atvērti ir cilvēki, kā novērtē viņas gatavotie gardumi. Armands slavē, ka viņai padodas Latvijā gardākie falafeli. Savukārt Jasmīna uzteic to, cik latvieši zinoši it visā, – kuru sēni mežā ņemt, kā iekopti mazdārziņi, cik dažādu konservējumu prot pagatavot.

KAD UZŅEMS VIESUS?

26. augustā no pulksten 14 līdz 24, “Kurte”, Baznīcas iela 3, Talsi.

Ēdienkarte: falafela vraps, rīsi ar dārzeņu kariju, dažādas veģetārās uzkodas.

Rezervācija: vēlama iepriekšēja pieteikšanās, ja grupa virs 5 personām.

Kontakti: 29753573, a.svinsters@gmail.com

Zem niedru jumtiem baudīt lauku šarmu – Inga Ādama un viņas “Eņģeļi”

Jelgavniece Inga Ādama no jūras netālu esošajā Uguņciemā nonāca tad, kad kopā ar vīru iegādājās zemi. Vīrs Andrs viņu atvedis un rādījis platību, kur Grīvas upītes krastos stiepušās vienas vienīgas kartupeļu vagas. Kopā strādājot, uzcelta pasakaina lauku māja, atvesta un pa baļķim vien kopā salikta 171 gadu sena klēts, iekārtota plaša teritorija, kur tagad plešas “Eņģeļi”. Varētu teikt, ka Ingai uzņemt un rūpēties par ciemiņu labklājību ir asinīs – viņa ir profesionāla pasākumu režisore, kas nozīmē, ka organizē visu – sākot no vietas izvēles, līdz īstajam šefpavāram, kas pasniegs ēdienu.

Ingas pietāti pret darāmo var just lauku sētā, pagatavotajos ēdienos un katrā detaļā – Inga konsultējas ar sev tuvajiem šefpavāriem, pati izkopusi gatavošanas prasmes meistarklasēs un daudz laika pavada virtuvē. “Ja man nepatiktu gatavot, es noteikti tādam izaicinājumam nepieteiktos,” stāsta Inga. “Eņģeļu” mājas kafejnīcā sava artava arī kaimiņiem – saimniece ļoti novērtē, ka no tiem var dabūt tomātus, olas konditorejai, ogas dekorēšanai un citus lauku labumus. Bet pati, kā kaislīga sēņotāja, nevar sagaidīt, ko izdosies atrast sēņu zupai.

KAD UZŅEMS VIESUS?

26. augustā pulksten 12.00, 14.00, 16.00 un 18.00,

“Eņģeļi”, Uguņciems, Vandzenes pagasts.

Ēdienkarte: mocarella dārza tomātos ar pašgatavotu pesto, sezonas sēņu krēmzupa, kartupeļu pankūkas, saimnieces labāko kūku izlase un citi gardumi.

Rezervācija: iepriekšēja pieteikšanās līdz 22. augustam.

Kontakti: 29251915, inga.adama@inbox.lv.

Godāt tradicionālās piejūras vērtības – Gundega un Dina sauc uz Kalteni

Lai gan tikšanās laikā Rojas pagasta galvenā saimniece Dina Čuba un “Kaltenes kluba” (Rojas Jūras zvejniecības muzeja filiāle) muzeja krājuma glabātāja Gundega Balode pāris reizes taisnojas, ka zivis ikdienā tik daudz nemaz negatavo, par tām, kā jau piejūrā dzīvojošas kurzemnieces, var aizrunāties daudz un dikti. Zina to, kādas savulaik skaistas salakas zvejnieki veduši no jūras, gan to, kurā brīdī brētliņas ir visgaršīgākās.

Gundega Kaltenē dzīvo un strādā jau daudzus gadus, pieslīpējusies un nu jau pati kļuvusi par kaltenieci, kura ikdienā “Kaltenes kluba” apmeklētājiem stāsta par senajiem burukuģu būvniekiem, kas tepat vien tos arī jūrā laiduši. Tāpat viņas darbs ir pierakstīt Kaltenes ciema vēsturi. Savukārt Dina dzīves laikā bijusi pavāre kafejnīcās un restorānos, bet šobrīd sirdi silda darbā ar bērniem un jauniešiem. Par pagasta galveno saimnieci viņa dēvējama, jo katru reizi, kad jānes Rojas pagasta vārds tautās, tieši viņa servē gardus zivju (un ne tikai zivju) ēdienus – visnesenāk Kalnciema tirgū. Jaunas receptes izmēģina savā kompānijā, bet tūristu grupām vāra zivju zupu. Un rūpējas arī par kulinārā mantojuma saglabāšanu ar senu recepšu gatavošanu.

Uzņemt gardēžus “Kaltenes klubā” Gundegu un Dinu mudinājis Rojas tūrisma un informācijas centrs. Tā nu apspriestas iespējas, sastādītas ēdienkartes, domātas izklaides un sieti priekšauti, lai ikvienu iepriecinātu. Šogad būs jau trešā reize, kad abas dāmas šeptēsies gar kastroļiem kādreizējā barona Nolkena vasarnīcā “Mājas kafejnīcu dienās”. Pašas “Reņģu leiputrijas” pavāres gan atzīst, ka satraukums ir joprojām, jo nevarot jau zināt, kā sudraba reņģi uztvers ēdāji. Kāpēc tieši reņģes? Gundega stāsta, ka tāpēc, ka šaipusē tas ir pieejamākais produkts.

“Reņģe, tā ir mūsu vēsture. Viņa ir jāslavē!” tā Dina.

KAD UZŅEMS VIESUS?

2. septembrī no pulksten 12 līdz 19, 3. septembrī no pulksten 12 līdz 17, “Kaltenes klubs”, Kaltene, Rojas pagasts.

Ēdienkarte: marinētas reņģītes un citas uzkodas, Kaltenes “zacene” ar dzintara “carku”, reņģu zupa, reņģu pankūciņas, reņģu plātsmaize un citi ēdieni.

Rezervācija: nav nepieciešama.

Kontakti: 26318241, kristine.voldemare@gmail.com.

Zvejnieka arods joprojām dzīvs Rojas pusē

Pirmo reizi zvejot rojnieks Ervīns Vilciņš mēģinājis 10 gadu vecumā, kad no vecām vistu būdām sašuvis zivju vadu, kuram apakšā smagumam piemontējis govs ķēdes. Puika jūrā ielicis savu veikumu, bet toreiz ātri vien pašdarbībai punktu pielikusi robežsardze, konfiscējot nelegālo rīku. Uz kuģa Ervīns uzkāpis 1986. gadā – vasaras brīvlaikā palīdzējis uz vāverastes tipa kuģīša “Lasis”. Pēc tam izmācījies par matrozi-motoristu un gājis jūrā uz dažādiem kuģiem Rojas leģendārajā zvejnieku kolhozā “Banga”. Zvejnieks un kapteinis viņš ir joprojām – vasarās dodas jūrā viens no Užavas līdz Upesgrīvai, bet pārējo laiku ir uz lielākiem kuģiem.

Pie Ķirķraga, kur atrodas Ervīna zvejnieka sēta, var sajust, ka viņa arods visur ir klātesošs – pagalmā vairākas laivas, neskaitāmas kastes ar tīklu kilometriem, krāsainas bojas kalpo kā dekori. “Šis ir normāls zvejnieka bardaciņš. Tu brauc uz riņķi, no vienas malas ņem tīklus, tad piņķerē, tad izkarini, tad skalo ar “karčeri”. Agrāk ieraka zemē un tad tikai pēc mēneša tiki jūrā,” stāsta Ervīns.

Vietējie jau zina, ka vasarā pie Ervīna nereti var tikt gan pie svaigām, gan kūpinātām zivīm, kuras pats sagatavo savā “solārijā” jeb kūpinātavā. Butes, vimbas, pa kādam Baltijas jūras lasim – zvejo visu, kas vien iepeld tīklos, iesprūk murdā vai tiek uz āķa. Ja pie Ervīna mājas augošajā kokā iekārta zivs uz zaļa fona, tad var braukt sētā pēc jūras delikatesēm. Ja sarkana, tad nebūs. Viņš gan pats spriež, ka mūsdienu zvejniekam jābūt daudzpusīgam, tāpēc sadarbojas arī ar zinātniekiem, veicot zivju mērījumus, tāpat arī lasa lekcijas par zivju kūpināšanu un dara citas lietas, lai stāstītu par zvejnieka arodu. Par to uzzināt arī varēs ikviens, kas ciemosies “Ķirķraga ķēķī”.

KAD UZŅEMS VIESUS?

2. septembrī no pulksten 11 līdz 18, Ķirķraga iela 28, Roja, Rojas pagasts.

Ēdienkarte: sātīgā zušu zupa ar lašmaizītēm, pašcepta maizīte ar garšaugu sviestu un upes mētru tēja.

Rezervācija: iepriekšēja pieteikšanās obligāta pa tālr.: 22068358 (Ance).

Kontakti: 20141277, e.vilcins@inbox.lv.

Kas nebrauc uz mājas kafejnīcām, tam jādodas zivis ēst pie Oskara

Turpat Rojā mājo zvejnieks trešajā paaudzē – Oskars Mitenbergs. Viņš jūrā sācis iet jau 1987. gadā kopā ar tēvu, vēlāk izmācījies par kapteini un līdz pat 2013. gadam zvejojis Rīgas jūras līcī. Lai gan pats vairs nav aktīvs zvejnieks, šobrīd no zivīm tālu nekur nav ticis – zvejnieku saimniecības “Irbe” cehā kūpina zivis, kā arī dara to kā mājražotājs. Savā piemājas koka kūpinātavā uz priežu čiekuriem un alkšņa malkas viņš kūpina reņģes, butes, Atlantijas skumbrijas. Reņģu filejas viņš sagatavo arī dažādās marinādēs – tomātos, majonēzē, želejā vai parastajā mērcē.

Oskars savā saimniecībā labprāt uzņem tūristus, kuriem rāda un stāsta par zivju kūpināšanu, kā arī piedāvā degustācijas. Viņš pats saka, ka katram meistaram sanāk citādāk, tāpēc jānogaršo ir! Nereti degustētāji pie Oskara nonāk ar Rojas tūrisma un informācijas centra palīdzību. Abi ar sievu pie sevis uzņēmuši pat 150 cilvēku lielu grupu no Igaunijas. Vasarās bieži viesi ir ģimenes, kas klausās zvejnieka stāstos. Tāpēc tie, kas vēl šovasar grib paviesoties Rojas pusē, var droši sazināties ar pašu zivju kūpinātāju.

Kontaktinformācija: Oskars Mitenbergs, tālr. 29140234