Ceļotājs Valdis Vītoliņš

ja esi purvā līdz celim, ir grūti domāt par Covid-19
Zane Meistere
Tūrismagids.lv redaktore
Misija Arktikā, maratons Ziemeļkorejā, brauciens pa vientuļām salām ar motorlaivu Mjanmā... Valda Vītoliņa ceļojumus raksturo kā eksotiski galamērķi, tā arī krāšņa un trakulīga pieredze. Tomēr, kā jau visiem, 2020. gads ieviesa pārmaiņas. Un nu Valdis iepazīst Latviju un aicina to darīt arī citus.
Lai arī tagad apceļotas apmēram 60 valstis, aktīvāka ceļošana sākās vien pirms 16 gadiem, kad Valdis sagājis kopā ar nu jau savu sievu. Tolaik trīs vai četras reizes gadā viņi plānojuši tuvākus un tālākus ceļojumus – braukuši uz kalniem, devušies pārgājienos. "Šķiet, tikai vienu reizi dzīvē esmu bijis kūrortā pie baseina, un arī tad izturēju tikai divas dienas un sāku skatīties, kur var aizbraukt," smej Valdis.

Taču lielā mērā ideja par to, ka šī nodarbe varētu būt kas vairāk nekā tikai hobijs, radās 2015. gadā, kad Valdis ar kādu vietējo devies kalnu pārgājienā Marokā. Drīz pēc tam viņš nolēmis piedāvāt interesentiem pievienoties un atkārtot šo pieredzi. Valdim par brīnumu, cilvēki bijuši atsaucīgi un uzticējušies cilvēkam, kura vārds tūrisma nozarē tolaik vēl neko nav nozīmējis. Pēc veiksmīga ceļojuma Valdis sapratis – ir jāmēģina!

Pusotra gada laikā, privāti organizējot ceļojumus, tika attīstīta ideja. Apvienojoties ar domu biedriem, 2016. gadā sākās ceļojumu aģentūras "PostNos" attīstība, kas 2019. gadā interesentus aizveda jau 80 piedzīvojumos. Kā teic Valdis, viņam gribētos ticēt, ka aktīvā tūrisma aģentūrai tas ir diezgan daudz. "Laikam ir tā – ja tu tici savai idejai, vienalga, kāda tā būtu, tad atrodas kāds, kuram patīk tas, ko tu piedāvā."

Pārgājieni, braucieni ar busiņu, maršruti ar slēpēm – aģentūrai ir plašs piedāvājumu klāsts piedzīvojumu meklētājiem. "Mēs piedāvājam pasauli parādīt no mūsu skatpunkta un izkāpt ārā no komforta zonas. Respektīvi, mēs cenšamies parādīt tās vietas, uz kurām ierastais tūrists nedodas. Gribētos domāt, ka mēs parādām pasauli mazliet pa īstam, nevis tādu, kā iespējams redzēt Turcijas pludmalē. Arī tas ir forši, bet tas parāda tikai ļoti mazu daļu no tā, ko var redzēt pasaulē."

Norvēģija, Lofotu salas, 2020. gada augustā kopā ar meitu Monu Luīzi.
Viens no spilgtākajiem piedzīvojumiem ir Valda 2019. gadā realizētā ideja par ceļojumu uz Ziemeļkoreju, atpakaļceļā dodoties ar Transsibīrijas vilcienu. Ziemeļkorejā tika pavadītas neaizmirstamas piecas dienas, turklāt tajās grupas dalībnieki vēl paspēja noskriet Ziemeļkorejas maratonu. "Šis ceļojums pat man atvēra acis, jo Rietumu pasaulē Ziemeļkoreja tiek pozicionēta kā ļoti bīstama. Jā, tur ir sociālisms un cilvēkiem ir uzspiests pastāvošās varas viedoklis. Bet, man par pārsteigumu, viņi zina, kas notiek ārpasaulē, viņi var izbraukt uz Ķīnu un Krieviju darba vai mācību vajadzībās. Un viņi vēl joprojām ir tieši tādi paši cilvēki kā mēs – precas, priecājas un bauda dzīvi, kā spēj. Vienkārši nav tā, ka viņi tur dzīvo kaut kādā tumsonībā."

Runājot par patīkamiem galamērķiem, Valdis piemin Lofotu salas, kur jau vairākus gadus gribējies aizbraukt, bet vienkārši nebija sanācis. Tomēr, neskatoties uz visiem pandēmijas izraisītajiem ierobežojumiem, radās lieliska izdevība apskatīt šo salīdzinoši tuvo, bet fantastisko galamērķi. Tāpat viņš izceļ Azoru salas, kur paviesojies vairākkārt, un saka – tā ir paradīze zemes virsū.

Kazahstāna 2018. gada augustā kopā ar sievu Ilzi.
Pašā sākumā Valdis brauca gandrīz visos ceļojumos, ko pats bija organizējis, bet 2019. un 2020. gadā devās tikai jaunajos braucienos, pārējā laikā pildot vadītāja pienākumus no Latvijas. Valdis smej – lai gan bija izvēlējies šādu modeli, 2019. gadā viņam vienalga reizi mēnesī nācās kaut kur aizbraukt. "Gruzijā esmu bijis 10 reizes. Tur ir riktīgi forši, bet es uz turieni vairs necenšos braukt, es sūtu savus darbiniekus. Tāpat uz Maroku. Un arī Arktikā esmu bijis divas reizes. Trešajā reizē jau brauca mans kolēģis," tā Valdis.

Valdis teic, ka ļoti gribētu aizbraukt uz Bolīviju, Butānu un Turkmenistānu, kā arī Jaunzēlandi un Tanzāniju, kur bija paredzēts doties pērn, bet vīrusa dēļ plāni pajuka. Tāpat Valda lielais mērķis būtu piedāvāt interesentiem 2021. gada nogelē doties ceļojumā uz Antarktīdu.
Gads, kas ieviesa pārmaiņas
Pagājušais gads un pandēmija, protams, stipri ietekmēja arī "PostNos" ikdienu. "Bija ļoti daudz izaicinājumu, it īpaši martā, kad tas viss sākās. Pirmo nedēļu man no pulksten 8 līdz 18 visu laiku zvanīja telefons, bet man jau arī nebija tās atbildes. Es biju tikpat daudz informēts kā jebkurš cits, kurš lasa presi. Tikai no manis gaidīja visas atbildes. Vispār gribu pateikt milzīgu pateicību – visus klientus, kas ar mums kaut kur dodas, mēs uzskatām par saviem draugiem. Un es teiktu, ka 99% no mūsu grupu dalībniekiem, kas bija ieplānojuši ceļojumus pavasarī un vasarā, neprasīja atpakaļ naudu. Visi bija gatavi pārcelt savu ceļojumu uz nezināmu laiku. Visi ļoti labi saprata, kāda ir situācija. Ja tajā brīdī mums pateiktu "atdod naudu", bankrots būtu bijis garantēts, jo mums jau tā nauda bija iztērēta aviobiļetēs un rezervācijās. Kādus 20 procentus no marta mēs joprojām neesam atguvuši. Tagad jau viss ir normalizējies, bet pirmais trieciens bija emocionāli smags – daži sirmi mati."
"PostNos" birojs Bišumuižā, kur pērn tika rīkoti dažādi pasākumi – koncerti, pasaules apceļošanas viktorīnas, unikālā "vīna joga", filmu vakari, tirdziņi u.c.
Valdis stāsta – ja iepriekš galvenā uzmanība tika pievērsta braucienu organizēšanai, tad pērn 80 procenti enerģijas tika veltīti tam, lai vispār izprastu, kā uz konkrēto galamērķi droši aizlidot un kādi ir tur spēkā esošie noteikumi. Viņš un kolēģi bija apņēmības pilni pielāgoties situācijai – lidot uz drošākiem galamērķiem, kad tas bija ļauts. "Ja bija iespēja kaut kur doties, šis bija savā ziņā fantastisks laiks. Piemēram, Azoru salās nebija pilnīgi neviena tūrista! Visās kalnu takās, karstajos vulkāniskajos baseinos, restorānos, kur bijām, mēs bijām teju vienīgie cilvēki. Protams, viss jau bija par un ap Covid-19, bijām arī piesardzīgi, bet vizuālā baudījuma ziņā šis bija vēl foršāks laiks, lai ceļotu."

Tāpat šajā laikā "PostNos" ceļojumu kārajiem deva iespēju izbaudīt piedzīvojumu garšu, izvēloties tuvākus galamērķus – ceļojot pa Baltijas valstīm, tostarp arī Latviju. "Dažreiz nevajag braukt tālu, lai atrastu foršus piedzīvojumus. Es nekad nebiju bijis Igaunijas ziemeļos. Mums bija divu dienu brauciens pa Igaunijas ziemeļu piekrasti. Man bija liels pārsteigums, cik tur ir skaisti. Nekad nebiju skatījies uz tik tuvām vietām. Tas pats stāsts ir arī par Latviju. Iespēju un finanšu robežās mēs vienmēr cenšamies aizskriet kaut kur maksimāli tālu, kur var sajust zināmu eksotiku, bet tas skaistais piedzīvojums ir arī tepat Baltijā un Latvijā."

Latvijas izaicinājums
Tieši minēto iemeslu dēļ pēc pirmās krīzes jeb komunikācijas pārvarēšanas ar klientiem Valdim dzima jauna ideja. "Es sapratu, ka ceļojumu šogad nebūs, bet ir kaut kas jādara. Tad es izdomāju, ka ir jātaisa Latvijas izaicinājums," teic Valdis.

Ar ideju Valdis vērsās pie kolēģa Jāņa Ābelnieka. Kopīgi izveidojot pirmo maršrutu, "PostNos" ilgi nekavējās un savu ideju piedāvāja tieši tad, kad latviešiem citas ceļošanas iespējas nebija realizējamas slēgto robežu dēļ. Piedāvājums nāca tieši laikā – ceļot gribētāju netrūka, un aptuveni 150 cilvēki jau pirmajā dienā pieteicās 12 maršrutu izaicinājumam pa Latviju, atklājot mūsu zemes varenību un pilnvērtīgi pavadot laiku dabā. Latvijas izaicinājuma organizatori saprata – ar ideju trāpīts tieši desmitniekā un tagad tikai jāturpina īstenot ieceri.

Pārgājieni ir vidēji 20 līdz 35 kilometrus gari un dienas garumā piedāvā iepazīt plašu spektru Latvijas dārgumu. "Latvijā klibo garo pārgājienu maršruti. Ir ļoti daudz divu līdz trīs kilometru purva laipu vai īsāku taku, bet, ja es kā patērētājs redzu foršu divus kilometrus garu taku Latgalē, es taču nebraukšu 300 kilometrus, lai noietu divus kilometrus. Ar šo Latvijas izaicinājumu, man šķiet, tu apzinies, ka tev ir vesela ar jēgpilnu pārgājienu aizpildīta diena. Un to mēs arī cenšamies cilvēkiem piedāvāt."

Šis projekts tika veiksmīgi realizēts pērn, un arī šogad aktīvākie Latvijas apceļotāji metušies izaicinājumā, kuram vēl arvien nav par vēlu pietikties. Arī pats Valdis ir nogājis pilnīgi visus maršrutus, un daudzas vietas viņu patīkami pārsteigušas. Kalamecu–Markūzu gravas Apes novadā, ainaviskā Veclaicene, Silene ar purva bruņurupučiem, kā arī Ances purvi un meži pie Ventspils ir tikai dažas no vietām, kas Valdim ļoti iepatikušās. Tāpat viņš teic, ka interesantus piedzīvojumus sagādājusi Latgale, kurā viņš noķēris īsto ceļojuma sajūtu.


Neapstājoties tikai pie sasniegtā, 2020. gada novembrī, sākoties otrajam pulcēšanās aizliegumam, Valdis izveidoja ģimenes piedzīvojuma pārgājienu sēriju, aicinot iepazīt Pierīgas mežus un izzināt mūsu vēstures takas, dodoties 15 kilometru garos maršrutos, kuri pa spēkam pat pašiem jaunākajiem aktīvistiem. Plānots, ka arī šī gada martā sagaidāms šāds izaicinājums.

Valdis stāsta, ka ir ļoti svētīgi iepazīt pašiem savu valsti. Ikdienas skrējienā tas bieži vien neizdodas, bet tieši šis brīdis, kad tālāki galamērķi jāatliek uz vēlāku laiku, ir piemērots savas zemītes apskatīšanai. "Ir svarīgi doties pārgājienos pa Latviju, jo, kad tu ej, tev atpūšas smadzenes. Tici man, ja tu esi purvā līdz celim, ir diezgan grūti domāt, ka pasaulē ir Covid-19. Es teiktu, ka vienreiz divās nedēļās noteikti ir jādodas pārgājienā pa Latviju, lai atgūtu veselo saprātu un uzlādētos. Man pašam prieks, ka man ir dota iespēja redzēt un piedāvāt arī citiem apskatīt Latviju no cita skatpunkta," tā Valdis.
Padomi iesācējiem: ar ko sākt, ja plāno doties garā pārgājienā
Gadu gaitā Valdis devies neskaitāmos pārgājienos, iekrājot vērtīgu pieredzi, tāpēc dalās noderīgos padomos ar tiem, kam viss vēl priekšā. Lūk, viņa padomi:
Izvēlēties ērtus pārgājienu apavus
Tas ir pirmais, kam jāpievērš uzmanība, dodoties pārgājienā. Valdis skaidro, ka svarīgi, lai apavi būtu ūdens necaurlaidīgi – lai varētu iet gan pa purviem, gan mežiem. Ziemas laikā Valdis iesaka izmantot arī getras, lai apavos nekristu sniegs.
Izvēlēties ērtu somu
Vienas dienas pārgājienam var ņemt jebkādu mugursomu – pietiks ar to, kas ir ērta un sameklējama mājās, iedrošina Valdis.
Pārgājiena laikā mainīt zeķes
Būtiski, lai kājās ir labas pārgājienu zeķes, kas palīdzēs daudzos kilometrus pieveikt daudz ērtāk. Valdis atklāj vēl kādu knifu: "Ir ļoti veselīgi ik pēc 10 kilometriem mainīt zeķes. Zeķe sasvīst, bet, kad kāja ir mitra, ļoti viegli veidojas tulznas. Ja ir iespēja, labāk paņemt līdzi trīs sausu zeķu pārus un mainīt ik pa 10 kilometriem vai atkarībā no situācijas, piemēram, ik pēc astoņiem kilometriem."
Ģērbties kārtās
Dodoties pārgājienā, jāģērbjas kārtās. Vislabāk vispirms uzvilkt termoveļu (ja ir stiprs sals, piemēram, –20°C, arī zem biksēm nepieciešams vilkt termoveļu, lai nerastos apsaldējumi), tad džemperi. Ja gaidāms lietus, izmantot lietus jaku, bet, ja vēss laiks, – dūnu jaku. Bieži iesācēji pieļauj kļūdu, domājot – ja ārā ir –15 grādi, jāsaģērbjas maksimāli silti, taču, kad sāc kustēties, svarīgi, lai ir iespēja no kādas apģērba kārtas atbrīvoties.
Parūpēties par maiņas drēbēm
Ja pārgājiena laikā jāšķērso upe, līdzi jāpaņem rezerves drēbes – vismaz džemperis un bikses. Neatkarīgi no tā, vai ārā ir +15 vai –15°C, Valdis iesaka, piemēram, auto atstāt sausas maiņas drēbes, jo pēc pārgājiena nepieciešams pārģērbties. "Krekliņš noteikti ir sasvīdis, un to vajag nomainīt, lai nesaaukstētos. Nevajag vienkārši iekāpt mašīnā un doties tālāk tādam, kā esi. Ķermenis pēc pārgājiena sāk atdzist, un, piemēram, ja izkāpsi pēc mirkļa laukā benzīntankā, ir diezgan viegli saaukstēties."
Izvērtēt savas spējas
Pirms katra pārgājiena rūpīgi jāizpēta maršruts un jācenšas saprast, vai tas būs pa spēkam. "Piemēram, ja ir purvs, nedodies tajā viens. Ja ir bail no purva vai nezini, kā tajā pārvietoties, labāk vispār neej vai apej tam posmam apkārt. Latvijā ir daudz purvu, un tie tiešām ir bīstami. Arī es pats reiz dzīvē gandrīz esmu iekritis purva akacī – labi, ka man bija draugs, kas palīdzēja izkļūt," teic Valdis. Piesardzīgam jābūt arī, ejot pāri ledum. Ir jāpārliecinās, vai konkrētā vieta ir droša. Un, ja nav, tad labāk neiet un izmest līkumu. "Drošība ir pirmajā vietā, un mēs esam atbildīgi par to, ko darām," teic Valdis.
Tāpat aktīvais ceļotājs piebilst, ka vērts vispirms izmēģināt spēkus īsākos maršrutos, tādējādi saprotot, uz ko esi gatavs. "Lai sāktu iet pārgājienos, ieteiktu vispirms iziet 15–20 kilometru maršrutu. Arī reģistrējoties "Latvijasizaicinajums.lv" sistēmā, mēs piedāvājam divus bezmaksas pārgājienus Mangaļsalā un Biķernieku mežā, lai cilvēks saprastu, kā tas ir – iet pārgājienā."
Pārgājienu apģērbs – dārgs ekipējums pret izlīdzēšanos ar to, kas ir
Gluži tāpat kā klīst leģendas par tiem, kas apņēmušies skriet, tomēr to nevar darīt, kamēr nav iegādāts modīgs sporta tērps un citi pārvērtēti aksesuāri, arī pārgājienu ekipējuma klāstā atrodamas dažādas lietas, kas ir tik interesantas, ka sāk šķist – tās obligāti nepieciešamas atpūtai dabā. Kā tad tur ir – kas no tā visa ir tik nepieciešams, ka, dodoties pārgājienā, bez tā tiešām nevar iztikt?

"Ja runa ir par Latvijas pārgājieniem, es uzskatu, ka jebkurš cilvēks var savā skapī atrast normālu apģērbu, lai dotos pārgājienā. Latvijas pārgājienos var sākt doties ar to, kas ir mājās, un netērēt lielas naudas summas," teic Valdis.

Tāpat ceļotājs izceļ – bieži vien tūrisma preču veikalos pieejamais ekipējums ir piemērots augstkalnu pārgājieniem. Lai dotos pārgājienā pa Latviju, nav jāpērk dūnu jaka par 500–600 eiro, var mierīgi izlīdzēties arī ar jaku par 20 eiro. "Ja tu zini, ka –10 grādos pilsētā tev ar šo jaku ir silti, visticamāk, arī pārgājienā tev tajā būs silti. Labi, varbūt tā neelpos tik labi, bet nav tā, ka jātērē trīs tūkstoši, lai dotos pārgājienos pa Latviju. Tas pats ir ar lietus jakām – var nopirkt arī lietus jakas par 300 vai 400 eiro. Un tad lielākā kļūda ir tā, ka cilvēks to vienreiz uzvelk, sasmērē, iemet veļasmašīnā – un tā vairs nav lietus jaka. Visas šīs gorteksa jakas, ja tās izmazgā ar parasto veļas pulveri, kļūst par parastu jaciņu un netur lietu. Tajā pašā laikā var nopirkt lietusmēteli par 30 eiro."

Tāpat esot arī ar biksēm, nav jāpārspīlē – var izlīdzēties ar jau esošajām. Valdis teic, ka, piemēram, meitenes vasarā labprāt izvēlas doties pārgājienā legingos un tas ir pilnīgi normāls pārgājienu apģērbs. Būtiski, ka tas ātri žūst.


Arktika, Svalbāra. 2018. gada jūlijs.
Savukārt, ja ir iespējas un vēlme uzlabot pārgājienu ekipējumu, Valdis iesaka to sākt ar apaviem. "Ja gribas, tad pirmais, ar ko sākt, ir apavi. Ja ir tulznas, tad neviens pārgājiens vairs nav foršs. Līdz kādiem 15–20 kilometriem var noiet gandrīz jebkā, bet, ja kājas nav pieradušas pie gariem pārgājieniem, var iedzīvoties tulznās," teic Valdis.

Viņš iesaka arī pārgājienu apģērbu pameklēt lietoto apģērbu veikalos, jo bieži vien tur var atrast sev vajadzīgās lietas par zemākām cenām. "Tad, kad tu saproti, ko tiešām vēlies, tad dodies uz veikalu pirkt labu inventāru."

Valdis skaidro, ka došanās pārgājienos pa Latviju un eksperimentēšana ar ekipējumu ir pilnīgi normāla lieta, bet, kad būs pienācis laiks nopietnākiem pārgājieniem ārpus Latvijas, tad gan daudz vairāk jāpiedomā pie nepieciešamā ekipējuma.
2021. gads – vai cerīgs?
Runājot par ceļošanu kopumā, Valdis ir diezgan piesardzīgs un domā, ka tūrisms šogad neatjaunosies. "Es domāju, ka vasarā varēs kaut kur braukt, bet – līdzīgi kā 2020. gadā. Domāju, ka tūrisms tā pa īstam atjaunosies tikai 2022. vai 2023. gadā."

Savukārt šajā laikā Valdis un pārējā "PostNos" komanda darīs visu, lai attīstītu tūrismu Latvijā. "Man šķiet, pagājušajā gadā izmēģinājām visu, ko līdz šim nebijām darījuši. Līdz 2020. gada martam mēs piedāvājām tikai ārzemju braucienus, varbūt piedāvājām saviem klientiem vienu pārgājienu pa Latviju prieka pēc. Bet martā to sākām darīt aktīvi un, šķiet, ielauzāmies Latvijas tūrismā – mēs te tagad esam un darīsim visu. Milzīgs prieks, ka cilvēki to novērtē."

Valdis cer, ka Latvijas izaicinājums nostabilizēsies mūsu tūrismā kā ikgadējs pasākums, kuram pievienoties var ikviens interesents. "Es gribētu aicināt visus cilvēkus pievienoties Latvijas izaicinājumam, jo, manuprāt, tā ir fantastika iespēja redzēt mūsu valsti un arī, es teiktu, atbalstīt vietējo tūrismu – tas nenozīmē, ka tikai mūs, bet arī visus viesu namus un kafejnīcas. Mēs varam savu zemi attīstīt paši. Ejiet pārgājienos, esiet aktīvi. Galvenā enerģija šajā laikā gūstama, dodoties dabā."

Sekot līdzi Valda piedzīvojumiem iespējams arī viņa "Instagram" kontā.