Rolandu jau kopš bērnības saistījusi došanās dabā – pārgājieni, gulēšana teltī un cita veida piedzīvojumi allaž viņam bijuši tuvi. Arī tagad Rolands turpina iemīto taciņu, par to pēdējos piecus gadus veidojot arī videomateriālu savā "YouTube" kanālā.

Lai arī citu valstu apskatīšana un izbaudīšana Rolandam patīk, viņš vairāk pievērsies tieši mūsu zemes iepazīšanai. "Daudzi man vaicā, kāpēc es vairs nebraucu uz ārzemēm – tur taču esot forši. Jā, bet man patīk Latvija. Tā ir jāizstaigā. Mēs ļoti daudz par to nezinām," teic Rolands, piebilstot, ka Latvijā pārsteigumi ir ik uz soļa un to viņš cenšas parādīt arī citiem.

Vēl kāds aspekts, kas Rolandam patīk, – ja ir vēlme izrauties no ikdienas un doties dabā, nevajag ilgi kaldināt plānus. Pietiek vien ar spontānu ideju dienas vidū – un jau vakarā Rolands var būt vienatnē meža vidū ar plānu tur nakšņot. Cik bieži šādas idejas tiek realizētas? Jā, no vienas puses, viss atkarīgs no laikapstākļiem, bet tajā pašā laikā "pareizie" laikapstākļi var būt arī stiprs lietus un pat –18 grādu sals. Ir jāķer moments! Tāpat netiek brāķētas arī darbdienas – arī tās ir dienas, ko var izmantot šādām aktivitātēm, tajā pašā rītā jau esot uz strīpas un darba ierindā. Tas netraucējot. Ņemot vērā ierobežojumus un komandantstundu, šajā ziemā gan šādu izklaižu bijis retāk, tomēr normālos apstākļos vismaz brīvdienas bez šādām izpriecām nav iedomājamas. Taču kopumā – ja ne nakšņot, tad vismaz izbraukt dabā, izstaigāties un uzkurt ugunskuru sanāk reizi vai divas nedēļā.

Lai arī Rolands pats pie daudz kā jau pieradis, mazāk norūdītam cilvēkam daudzas viņa aktivitātes varētu šķist dullas. Nakšņošana ārā saltā ziemā, ziemas peldes, gari pārgājieni un slēpņošana, zemūdens medības vasaras sezonā – šīs ir aktivitātes, kas patiesi aizrāvušas Rolandu. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka nav izmēģinātas arī citas trakulīgas nodarbes, tostarp arī lēkšana ar gumiju un izbraukšana ar enduro motocikliem pa neceļiem.

Ja par vērienīgākiem pārgājieniem, kas Rolandam nav sveši, tad jāizceļ divi, kuri nasko soļotāju entuziastu komūnā kļuvuši jau gluži par tradīciju. Viens no tiem ir "Streelnieks.lv" garais pārgājiens "Simtiņš", kura mērķis ir vismaz 24 stundās pieveikt ne mazāk kā 101 kilometru. Starp citu, organizatoru komandā iesaistījies arī Rolands. Savukārt otrs iespaidīgākais posms noietās distances ziņā ir Kolka–Dubulti, kas Rolanda izpildījumā bija Kolka–Brīvības piemineklis jeb 160 kilometri. "Abiem šiem pārgājieniem kilometru skaits ir liels. Tas ir grūti. Ir vajadzīga sagatavotība. Vispirms tu nogursti fiziski, tad morāli. Ir jātiek galā ar sevi," teic Rolands.

Ikdienā īpašu kritēriju savu galamērķu izvēlē Rolandam nav – tas var būt arī kāds krustojums nekurienē, līdz kuram vienkārši doties. Sak, savs skaistums ir atrodams jebkur. Tomēr, protams, kāds brīnišķīgs papildinājums klinšu, šķērsojamas upes vai kādā citā veidolā nāks tikai par labu. Tāpat, izvēloties galamērķi, svarīgi, lai tur būtu ērti piebraukt ar auto un to arī droši atstāt. Ja jāizvēlas, Rolands dod priekšroku vēl neredzētām un neizpētītām vietām. Normālos apstākļos viņš labprāt dodas piedzīvojumos plašākā kompānijā, taču pandēmijas laikā novērtē pārgājienus vienatnē un kopā ar ģimeni.

Ja jāizvēlas viens saistošāks apvidus, kurp doties ar ģimeni, Rolands izvēlas Gaujas nacionālo parku ar skaistajām dabas vērtībām un arī pilsētām. Te gan viņš piebilst – ja ir vēlme te sliet telti, kurt ugunskuru un palikt pa nakti, vispirms vērts painteresēties par oficiālajām atpūtas vietām, jo teritorijā ir dabas liegumi.

Tomēr kopumā viņš teic, ka galvenais ir doties un jebkura vieta var kalpot kā labs galamērķis, atliek vien pašam uzburt sajūtu. "Ar ģimeni doties var jebkur. Protams, cilvēki grib redzēt skaistas alas, ūdenskritumus, klinšu atsegumus, bet mums jāatceras, ka mēs paši veidojam izbraucienu. Arī mežā var palikt – uzslej telti, iekur ugunskuru un uztaisi īpašo atmosfēru pats. Piemēram, vasarā mēs divas dienas nodzīvojām pie Gaujas. Tu vari sameklēt jebkādu vietu – jebkuru ezeru, upi, jūras krastu," skaidro Rolands.

Ceļotājs teic, ka viņam ir svarīgi nodot mīlestību pret Latviju un dabu nākamajām paaudzēm. Regulāri to darot, piemēram, viņa jaunākā meita jau pati prasa, kad atkal varēs doties piedzīvojumos. "Es viņai tādas lietas mācu, ko pat tēvs puikām tajā vecumā nemāca. Es redzu viņā sevi," teic Rolands. Tāpat viņš saka, ka jau no mazotnes ir svarīgi mācīt bērniem dabā doties ar izpratni – nebojāt objektus un infrastruktūru, nemēslot un atstāt vietu labāku, nekā tā bija, kad ieradies. Piemēram, viņa jaunākā meita, dodoties pastaigās, jau bez temata apspriešanas savāks kādu nevīžīgi nomestu atkritumu. "Kā mēs audzināsim savus bērnus, tā mēs attīstīsim Latviju un tās dabu," rezumē Rolands.

Jau gadiem dodoties dabā un pārgājienos, Rolands ieguvis vērtīgu pieredzi, kas var noderēt tiem, kam lielie pārgājieni un piedzīvojumi dabā vēl tikai priekšā. Ko tad īsti ņemt līdzi, dodoties pārgājienā? Viss atkarīgs no tā, kādā formātā plāno doties. Tie ir dažādi, un līdz ar to arī somas saturs variē.

Vaicāts, kādus produktus izvēlēties gardai un viegli pagatavojamai maltītei, Rolands izceļ – ja grib apvienot abas šīs lietas, tad jāizvēlas sausā tūristu pārtika, kura vien jāsajauc ar ūdeni. Tomēr viņš atzīst, ka šī alternatīva ir salīdzinoši dārga. Lai gan viss atkarīgs no zīmola un izvēlētā ēdiena, viena paka vidēji maksājot ap septiņiem eiro. Tāpēc katram pašam jāizvērtē, ko viņš vēlas, – cits par šādu naudu labāk sagatavo sviestmaizes un paņem līdzi kādu kārumiņu, bet redzēts arī, ka ceļabiedri līdzi ņem karbonādes, rasolu, gatavas zupas burkās vai konservus. Rolands skaidro, ka viss atkarīgs no cilvēka vēlmēm, kā arī pārgājiena rakstura. Tas ir pilnīgi normāli un pieņemami.

Ja tomēr ir jādod praktisks padoms, kas nebalstās vien garšas niansēs, tad, dodoties garākā pārgājienā, kur būtiski iekļauties laikā un līdzi nenēsāt liekus smagumus, Rolands iesaka līdzi ņemt sauso tūristu pārtiku, bet brīvākos piedzīvojumos dabā mierīgi var eksperimentēt ar ēdienu dažādību. Piemēram, dodoties ar ģimeni, Rolands iesaka mājās pagatavot salātus, paķert maizi un tomātu mērci, uzvārīt tēju termosā, kā arī nopirkt desiņas. Garda un ātra maltīte garantēta!

Statiska rāda, ka Covid-19 laikā cilvēki daudz vairāk iet dabā un arī sākuši novērtēt mūsu zemes skaistumu. Tam, protams, ir savi plusi, bet ir arī ēnas puses. Rolands teic, ka ir svarīgi izzināt savu zemi, kurā, starp citu, ir ārkārtīgi daudz, ko redzēt, un to pierāda arī sociālie tīkli, kuri pēdējā laikā gluži vai plīst no foto ar Latvijas dižajām dabas pērlēm. Ūdenskritumi, atsegumi, dabas takas – Latvijā ir tik daudz skaistu vietu, kuras būtu jāredz ikvienam.

Tomēr, dodoties dabā, Rolands ievērojis arī tūristu pārpilnības skaudro pusi. "Cilvēki neprot aiz sevis savākt," skaidro Latvijas apceļotājs. Viņš teic, ka cilvēki nedodas dabā ar vajadzīgo izpratni. Pilnīga galējība ir gružot dabā, kur pagadās, tomēr arī tad, ja tuvumā ir atkritumu tvertne, gluži tāpat kā daudzi jomas eksperti, Rolands mudina arī tur neatstāt savus atkritumus – ko dabā esi atnesis, to arī aiznes. Vēl viena sāpīga, sensitīva un arī šobrīd Latvijas apceļotāju vidū apspriesta tēma ir dabisko vajadzību nokārtošana dabā – apsekojot neskaitāmas vietas, Rolands ir novērojis lielas cūcības. Pat atstātus nepatīkamus pārsteigumus takas vidū. Latvijas apceļotājs vajadzības gadījumā mudina izvēlēties nomaļāku vietu, izrakt bedrīti un pēc tam noslēpt aiz sevis atstātos pierādījumus. "Tikai ar šādu domāšanu un izpratni mēs veidosim vidi, kurā ir patīkami uzturēties," teic dabas draugs.

Rolands uzskata, ka, uzlabojoties situācijai ar Covid-19 un mazinoties ierobežojumiem, cilvēki atkal aktīvāk atsāks ceļot uz ārzemēm. Bet vai viņi aizmirsīs par šajā laikā iemīlēto Latviju, kuru tik naski visi devušies no jauna atklāt pēdējā laikā? "Cilvēki pierod. Kad atvērsies robežas, viņi atsāks ceļot un pie tā pieradīs. Vienīgais, kas būs, būs labas atmiņas, ka arī te ir, ko redzēt. Bet kāds noteikti turpinās apskatīt Latviju. Tas ir individuāli. Arī tad, kad robežas bija vaļā, es nekur daudz nebraukāju. Man gribas apskatīt un arī citiem parādīt Latviju – daudzi nemaz neapzinās tās skaistumu. Nevar teikt, ka Latvijā nav, ko redzēt, ja nekur nav būts."

Rolands teic, ka nevarētu iedomāties dzīvi bez došanās dabā un citu cilvēku iedvesmošanas. "Kaut izrauties divas stundas, bet vajag! Lai arī kādā formātā, bet pilnībā šo savu dzīves daļu es nevaru izslēgt – es tur pat labprāt paliktu!"