Toms patstāvīgi sācis ceļot pirms kādiem 18 gadiem, kad finanses to sākušas ļaut. Ziemās viņš izvēlējies galamērķus, kuros var slēpot, bet vasarās lūkojies uz citām iespējām. Ir bijis pat gads, kad ceļojumos ārpus Latvijas pavadījis sešus mēnešus.

Gadu gaitā krustu šķērsu izbraukāta Eiropa, kā arī pabūts ASV, Kanādā, Austrālijā, Ēģiptē, Nepālā un citviet. Arī Indijā, kur paviesojies kādas 12 reizes, un Jaunzēlandē, pēc kuras apmeklējuma sapratis – visas pārējās valstis tās priekša nobāl. "Ceļošana dod jaunu redzējumu, bet galvenais ceļojums katram ir sevī. Iepazīt sevi, saprast sevi. Ceļojot tiek mainīta ierastā vide, un tas palīdz sevi ieraudzīt citādās krāsās," teic Toms. "No vienas puses ceļojumiem ir ārpuse, bet no otras puses es dodos sajūtu meklējumos. Es neceļoju tikai bilžu dēļ. Kaut kur braucot, es cenšos piedzīvot iekšējās sajūtas. Ceļojums man nesaistās ar to, ko es redzu, bet to, ko piedzīvoju. Tas ir spēju izaicinājums un pārbaudījums sev," viņš papildina.

28. decembrī Toms uzsāka ceļu no Rīgas uz Maurīciju, kur bija plānots pavadīt trīs mēnešus. Tiesa, Covid-19 dēļ plānotie reisi mājup šobrīd ir atcelti, tāpēc īstas skaidrības par atgriešanos Latvijā nav. Tomēr Toms daudz nepārdzīvo: "Ņemot vērā jaukos laikapstākļus šeit, īpaši uz Rīgu neraujos."

Galvenais iemesls, kāpēc Toms izvēlējies doties uz Maurīciju, bija iespēja pabūt kopā ar garīgo skolotāju Paramahamsu Višvanandu. Par garīgajām praksēm, jogu un meditāciju Toms sācis interesēties 2000. gadā. Tomēr šis nebija vien garīgs ceļojums, bet arī iespēja iepazīt salu valsti daudz tuvāk.

Toms ir apdrošināšanas brokeris, lektors, kā arī vietējais tūrisma pakalpojumu sniedzējs, attīstot uzņēmumu "Bullulaivas.lv". Tā kā Toma dienas ir piepildītas ar dažādiem pienākumiem, uz jautājumu, kā to visu apvienot ar trīs mēnešus garu ceļojumu, viņš teic: patiesībā – gana vienkārši. Covid-19 laiks tāpat ir posms, kurā daudz kas notiek attālināti, līdz ar to darba pienākumus viņš pilda arī no Maurīcijas. "Pamatā darbi nav apstājušies, vienkārši darba kabinets ir pārvietojies uz daudz siltāku zemi," tā Toms.

Viņš stāsta, ka, dodoties uz šo tālo valsti, konkrēta plāna nav bijis – tas radies, esot uz vietas. Apskatīt visas skaistākās vietas, pabūt festivālos, kā arī paviesoties tempļos un garīgos pasākumos – tāda bijusi aptuvenā vīzija par laiku šeit.

Toma ikdiena parasti sākas pulksten 6.30, kad viņš dodas uz lūgšanām templī, pēc tam seko meditācija un garīgā prakse. Savukārt ap pulksten 10 ieplānotas darba darīšanas vai kāds izbrauciens. "Sala nav liela – aptuveni stundas laikā var nokļūt jebkurā vietā," teic Toms, piebilstot, ka tas ļauj ātri nokļūt vajadzīgajā galamērķī un paspēt paveikt visu kāroto.

Kopš ierašanās zināms laiks jau ir pagājis un daudz kas no Maurīcijas burvības jau ir izbaudīts. Toms paspējis snurkelēt, nirt kopā ar bruņurupučiem, peldēt un mēģināt noķert delfīnus aiz astes okeānā, apmeklēt neapdzīvotas salas, viesoties dabas parkos ar vulkānu izvirdumiem un ūdenskritumiem, izbaudīt neskaitāmas pludmales, kāpt kalnos, baudīt vietējos ēdienus. Tāpat apmeklētas kāzas divu dienu garumā, un plānots arī piedalīties "Maha Shivaratri" un Holi krāsu festivālā.

Runājot par kāzām, kas bija visai unikāla pieredze, Toms pastāstīja, ka precējās divi pāri. Un vienu no līgavaiņiem viņš pat pazina jau iepriekš. Dažādu interesantu momentu šajā pasākumā netrūka – pirmskāzu ballīte ar krāšņiem priekšnesumiem, glauni tērpi, ko jaunie pāri mainīja vairākkārt, brangi klāti galdi un koncerti. Tāpat Toms izceļ, ka kāzas bija hindu tradīcijās un īpaši izcēlās ar dažādiem rituāliem, piemēram, haldi. Saskaņā ar šo tradīciju kāzu viesi apsmērē jauno pāri ar kurkumu – tas dod svētību labai ģimenes dzīvei. Un tieši šī daļa ar labo emociju nodošanu Tomam šķita vissvarīgākā. Lai vai kā, Toms teic: "Šeit nesvin kāzas kā Latvijā – pieticīgi, ekonomiski. Te uzlūdz gandrīz visus. Maurīciešu viesmīlība ir neaprakstāma."

Tā kā Toms ir gana daudz ceļojis, viņš teic, ka Maurīcija viņu nav pārāk pārsteigusi, tomēr ir izceļamas vairākas lietas, kas viņam šķitušas īpašākas.

Laikapstākļi šobrīd tur ir lieliski – pat naktī ir +25°C. Tomēr ik pa laikam, katru otro vai trešo dienu, parādās kāds mākonis un arī lietus, kas veldzē dienas svelmē. "Arī ūdens temperatūra ir +23, +25°C. Mēs Latvijā mēdzam teikt – ūdens ir silts kā piens. Laikapstākļi šajā periodā ir ideāli," teic Toms.

Īpaši saistoši ceļotājam likušies zilie ūdeņi un to pasaule. Pēc 10 gadu pauzes Toms ieniris okeānā. "Draugi pateica, ka var ieraudzīt jūras bruņurupučus, un tos satikt, protams, bija īpaši. Skaisti bija redzēt daudzos koraļļus, zivis un, protams, satikt bruņurupuci – tas bija super," tā ceļotājs. Tāpat fantastiski bijis peldēt okeānā un mēģināt noķert delfīnus – arī tas bijis jautrs piedzīvojums! "Līdz tam man likās, ka tas nav iespējams, jo delfīni ļoti ātri peld, bet tad, kad ieraudzīju delfīnu 10 metrus zem sevis, sapratu, ka tas tomēr ir izdarāms. Protams, sajūtas ir kolosālas, neaprakstāmas. Neizdevās ļoti tuvu pabūt delfīnam, bet ir doma to atkārtot, un varbūt izdosies labāk," par piedzīvoto stāsta Toms.

Savukārt, runājot par pludmalēm, to nudien netrūkst – atliek vien braukt apkārt salai un izbaudīt! "Cilvēki, kas brauc uz Maurīciju, var apkārt salai apbraukt ar mašīnu – Maurīcija nav liela, var braukt visās pludmalēs pēc kārtas. Tās lielās, publiskās pludmales man ne visai patīk, jo tur ir daudz cilvēku, bet mazajās, mazāk zināmajās nav cilvēku, tas ir forši," tā ceļotājs, piebilstot, ka sakoptākas tās būs tieši viesnīcu tuvumā.

Kā interesantu pieredzi Toms izceļ vietējo festivālu "Thaiposaam Cavadee" – tas tiek rīkots par godu hindu kara dievam Murugam. "Vietējie iedzīvotāji, veicot mums pagaidām neizzinātu rituālu, ielu gājienā devās gan ar caurdurtiem vēderiem, gan ar adatu kurpēm, kā arī dažādi izgreznojušies. Īpaši un citādi, nekā ierasts, tas bija tāds milzīgs brīnums!"

Nevarot nepieminēt arī vietējo viesmīlību – pat sveši cilvēki uz ielas sveicinās, turklāt ar to viņu laipnība, rūpes un gādība nebeidzas. "Kādu dienu mēs stāvējām uz ielas un mūs pēkšņi ielūdza mājās, ciemos. Iedeva maisiņu ar mango! Ar trepju palīdzību uzkāpa kokā un iedeva mums veselus kokosriekstus, kā arī milzīgus avokado. Visu no sava dārza, vienkārši tāpat – aiz laipnības. Man nav tik svarīgs tas mango, bet man ir svarīgi, kā pret mani attiecas. Maurīciešu viesmīlība ir tik augstā līmenī, ka to varētu ieteikt vai rekomendēt visiem," stāsta Toms. Tāpat vietējo viesmīlību Toms novērojis svētceļojuma laikā – tur iedzīvotāji dalīja tālā ceļa mērotājiem savu mājās pašgatavoto ēdienu. Tāpat vien. Šī ziedošanās citiem ļoti aizkustina Tomu.

Ja par ēdieniem, tad Toms teic, ka maurīciešu garšas ir atvasinātas no indiešu virtuves – kaut kas atšķirīgs ir, bet līdzību ir vairāk. Tomēr salu valstī katrs var atrast sev kaut ko tīkamu un, protams, nogaršot eksotiskos augļus. Runājot par dārzeņiem un augļiem, Tomu pārsteigušas to cenas, kas bieži izrādījušās pat augstākas nekā Rīgā. Tomēr, turpinot par šo jomu, viņš izceļ vēl kādu būtisku niansi: "Man bija liels izaicinājums ēst ar rokām. Pasākumos, kas notiek, nav dakšiņu. Ēšana ar rokām ir ļoti īpaša. Es esmu tā darījis Indijā, bet tas bija pasen."

Pieminēšanas vērta ir arī satiksme. Toms teic, ka Maurīcijā ir ļoti šauras ielas un autovadītājs sēž labajā pusē, līdz ar to sākotnēji ir grūti pierast un pielāgoties situācijai. "Pirmā mēneša laikā bija četri mazi negadījumi ar auto," teic ceļotājs, paskaidrojot, ka situācijas bija dažādas – gan ar citiem satiksmes dalībniekiem, gan, piemēram, vienkārši gadījies ar spoguli aizķert ielas stabu, jo bijis grūti pabraukt otram auto garām.

Covid-19 laikā ceļošana ir citāda, teic Toms. "Vispirms, lai nokļūtu Maurīcijā, uztaisīju trīs testus, bet pietiek ar vienu. Bija satraukums, ka kaut kas var noiet greizi un pēkšņi var neielaist lidmašīnā, bet viss bija kārtībā. Atbraucot uz Maurīciju, uzreiz uztaisīja Covid-19 testu. Divas nedēļas bija jāpavada karantīnā, par ko pašam nācās maksāt aptuveni 1000 eiro. Covid-19 testu vēl taisīja septītajā un pēdējā, četrpadsmitajā, dienā. Katru dienu pie durvīm klauvēja medicīnas personāls, apjautājās par veselību un attālināti, turot pie pieres elektronisko termometru, tika mērīta temperatūra. Laukā izlaiž, kad četrpadsmitajā dienā tests ir negatīvs," pieredzētajā dalās Toms.

"Karantīnas laiks bija ļoti foršs, dzīvoju četru zvaigžņu viesnīcā pie okeāna, bet peldēties nedrīkstēja iet, bija pat jāparaksta dokuments, ka nekur nedošos. Piedraudēja ar cietumsodu, ja karantīnas laikā noteikumi tiks pārkāpti. Manā skatījumā – ļoti pareiza attieksme. Protams, tas bija grūti cilvēkam, kas pieradis būt pie ūdens, tāpēc, izraujoties no viesnīcas, pirmais uzdevums bija uzreiz aizskriet līdz okeānam," atklāj ceļotājs.

Pēc Toma novērojumiem, ikdiena salu valstī līdz šim aizritēja diezgan ierasti – gandrīz kā tad, kad pasauli nebija pārņēmis Covid-19. Notika pasākumi, kurus apmeklēja simtiem cilvēku, skanēja dziesmas, un pilnā sparā tika aizvadītas ballītes. Tomēr tajā pašā laikā viņš piebilst – viss ir mainīgs. Un to pierādīja arī 10. martā publiskotais paziņojums, ka pēc 14 konstatētiem pozitīviem gadījumiem, salā tiek ieviesti stingrāki ierobežojumi – plānotie pasākumi atcelti un iedzīvotājiem pieejami tikai būtiskākie pakalpojumi.

"Maurīcija ir ļoti forša vieta, kurp doties. Te ir daudz, ko redzēt! Gan okeāns, gan niršana, gan kalni, gan ūdenskritumi, gan laipni cilvēki. Te kopā saliktas dažādas tradīcijas – uz viena stūra hindu templis, bet blakus baznīca vai mošeja. Un izskatās, ka visi ļoti harmoniski sadzīvo – katrs savā tradīcijā," rezumē Toms.