Tomēr tie, kas nolēmuši mesties šajā dzīvesveidā vai vismaz uz nedēļas nogali vai atvaļinājuma laiku to izmēģināt, var nonākt pie jautājuma – kāds braucamais būtu vispiemērotākais? Busiņš, kempers, treilers vai kas cits? Ko īsti vēlos sagaidīt no šī brauciena, un kam obligāti būtu jāatrodas manā mājā uz riteņiem?

Jā, protams, visi zina teicienu: vienam patīk māte, otram – meita, trešajam – kleita. Un arī katram ceļotājam pavisam noteikti ir savas intereses un vēlmes, dodoties atpūsties. Tomēr šajā reizē aptaujājām dažādu braucamo saimniekus, kuri dalījās savā pieredzē un padomos par šo ceļošanas veidu.

Madara un Emīls Senkani pirms diviem gadiem atgriezās no sava lielā piedzīvojuma – sešu mēnešu ceļojuma ar busiņu pa Eiropu. "Mēs izvēlējāmies ceļot ar savu busiņu un tajā arī dzīvot, lai varētu apmierināt savas divas kvēlākās ceļojuma vēlmes: brīvību un mājas. Kā saka, mājas vienmēr nepaņemsi līdzi, tāpēc busiņa izvēle šajā gadījumā, vadoties pēc šiem diviem kritērijiem, arī kļuva par izvēli Nr. 1," teic Emīls.

Busiņu pirkuši, jo, izpētot īres iespējas sešu mēnešu garumā, tās beigu beigās bijušas līdzvērtīgas summai, ko nāktos atdot par sava auto iegādi. Turklāt jau tolaik viņi zināja, ka braucamais kalpos ne vien kā ceļojoša māja uz riteņiem, bet arī transports ikdienā. "Ja busiņš nekļūtu par mūsu ikdienas auto, tad noteikti tas būtu nedaudz lieks pirkums. Mūsu gadījumā tas kļuva arī par mūsu pamata auto, ko lietojam ikdienā, un varu teikt, ka ieguldījums ir bijis izcils, gan emociju ziņā braucienu laikā, gan arī praktiskā pielietojuma ziņā ikdienas darbos. Skan kā "Volkswagen" reklāmā, bet tiešām ļoti paveicās ar šo pirkumu, jo tehniski busiņš arī nav pievīlis. Uzturēšanas izmaksas ir kā jebkuram auto, līdz ar to te arī nav nekādu atšķirību. Arī pārbūve bija jautrs process, un tiešām izbaudīju busa konstruēšanu. Katram vīrietim jau gribas to savu nelielo projektiņu, pie kura var čubināties un īstenot savas idejas. Pārbūves izmaksas arī bija ļoti zemas, tāpēc arī visai izdevīgs variants," stāsta Emīls.

Runājot par pašu busiņu, Emīls izceļ, ka tas ir kompakts un nav neko garāks par "universāli". Buss arī ir zems – daudz kur ir augstuma ierobežojumi, lai stāvvietai netiek klāt kemperi un lielie transportlīdzekļi, kas vairākkārt piedzīvojumos atmaksājies. "Izvēlējāmies salīdzinoši mazu auto, jo mums patīk kompaktums un ar kemperu neizbrauksi kalnainās Itālijas pilsētiņas, pat ar busu jau bija vietas, kur nācās locīt nost spoguļus, lai tiktu cauri pilsētai. Arī lielās pilsētās ar mazāku auto ir ērtāk. Vasaras sezonā, kad vietas Eiropas piekrastē ir pavisam maz, busa kompaktums mūs glāba neskaitāmas reizes un varējām atrast naktsmāju par brīvu," tā Emīls.

Tāpat Emīls skaidro, ka, iegādājoties auto ceļošanai, jāizvērtē savas vēlmes. Viņu gadījumā priekšroka dota mazākam auto un busa aizmugure pārvērsta tikai par guļamzonu. Ja ir vēlme ierīkot virtuvi, labierīcības un dušu, būs nepieciešami lielāki plašumi. Tomēr arī šajā gadījumā jāapdomā kārtīgi – tas var būt arī kā apgrūtinājums, jo no visa "sakrātā" būs arī jāatbrīvojas. "Mazgājāmies jūrās, ezeros, upēs un pie ēst gatavošanas svaigā gaisā uz prīmusa arī pieradām, tāpēc mazāks buss mums bija tieši pa spalvai. Varu teikt, ka tas ir ļoti atkarīgs no cilvēka vēlmēm un no katram nepieciešamā komforta līmeņa. Kopumā mēs neko nemainītu izkārtojumā, bet noteikti, gatavojoties nākamajam braucienam, ieviesīsim kārtīgu gaisa cirkulāciju un autonomo apsildi, lai var ērtāk gulēt vasaras karstajos mēnešos un paciest kalnaino vietu dzestro gaisu."

Emīls teic, ka busiņš ir arī gana ekonomisks (1.9 TDI motors), 1300 kilometrus iespējams nobraukt "ar vienu bāku", tas ir uzticams un, ja notiktu kāda ķibele, visai vienkārši būtu atrast detaļas. Busam nav jāmaksā lieli ceļa nodokļi ārzemēs, kā arī ikgadējais nodoklis Latvijā ir mazs.

Tāpat jānorāda, ka to gana ērti var pielāgot vajadzībai – deviņvietīgajā busiņā pa ziemu tiek likti krēsli, bet vasaras sezonā ievietota gulta. Lai saliktu busu, nepieciešamas divas stundas, bet, lai izjauktu, – trīs. Tomēr Emīls piebilst, ka tas gan ir tādai Latvijas versijai, jo garajam ceļam bija mazliet nopietnāka komplektācija.

Pēc lielā ceļojuma Madara un Emīls devušies arī nelielos nedēļas nogales izbraucienos pa Latviju, kā arī aizbraukuši līdz Igaunijai. Vaicāts, vai ceļojumos nav bijis grūtību ar auto novietošanu, piemēram, uz nakti, Emīls atbild: "Ar busa novietošanu, ja godīgi, nemaz nav tik viegli. Ir visai maz vietu, kur vari smuki piebraukt pie jūras piekrastes un gulēt tiešām skaistā vietā. Ļoti daudz privātīpašumu, tāpēc tiešām jāpapūlas atrast tādu smuku vietu. Protams, palikt kādā laukumā vienmēr var, bet tas nav tas. Baltija jebkurā gadījumā ir vieta, kur cilvēki tiešām var brīvi doties visur, par ko prieks, – Eiropā piedzīvoju lielāku striktumu šajā aspektā."

Tomēr, ja kādam ir plāns šādi doties piedzīvojumos, Emīls no praktiskās puses noteikti ieteiktu pirms došanās ceļā pamēģināt dažas naktis palikt auto – saprast, ko vēl pirms garāka ceļa nepieciešams uzlabot un pielabot. Emīls iesaka arī palasīt forumos citu pieredzes stāstus par ceļošanu, noderīgām aplikācijām, auto izmēriem un tā izvēli. "Rekomendētu arī salikt maršrutu, vismaz galvenos punktus, jo man šķiet – mērķis ir ceļot, redzēt, pieredzēt. Un ir labi, ka zini, kur vēlies nokļūt. Protams, var ļauties braucienam, bet tad var gadīties, ka noguruma dēļ nāksies gulēt degvielas uzpildes stacijā, jo nebūsi padomājis, kur nakšņot, tāpēc, man šķiet, tāda ļaušanās nereti var sniegt vilšanos. Ceļā šā vai tā gadīsies ļoti daudz interesantu, neplānotu vietu un piedzīvojumu."

Lai arī šī brīža apstākļi slāpē plānus doties ceļā, Emīls teic, ka nākamajā braucienā viņi mēģinās vairāk padzīvot kādā vienā vietā, jo iepriekšējais brauciens jau parādīja, ko var iegūt, braucot dienu no dienas un katru nakti guļot citā vietā. "Vai tā būs Eiropa? Ļoti iespējams. Tā kā mums ir divi suņi, Eiropā ceļošana ar dzīvniekiem ir daudz vienkāršāka, nekā izbraucot no Eiropas Savienības, bet, kad būs iespēja atkal doties pasaulē, vēlreiz ņemsim atlantu un skatīsimies."

Emīls izceļ, ka arī Latvijā došanās ceļā ar savu māju uz riteņiem kļūst arvien populārāka. "Šāds ceļošanas veids ir stilīgs un kļūst arvien populārāks. Eiropā un pasaulē jau tas rit pilnā sparā, bet redzu, ka arī Latvijā jau parādās "VanLife" kustības pārstāvji. Tas ir ērts, patīkams un interesants ceļošanas veids, kas tiešām ļauj izbaudīt ceļojuma dažādos aspektus. Visiem, kas gatavojas šo darīt, noteikti saku – jā, dariet! Bieži redzu, ka cilvēkiem rodas aizspriedumi pret lietām, kas kļūst stilīgas, un veidojas viedoklis, ka tā jau tikai hipsteru izklaide. Manuprāt, jebkura jauna lieta būs noderīga nākotnē, jaunā pieredze nāks tikai par labu, un šis ceļošanas veids ne velti gūst popularitāti, jo tas ir tiešām aizraujošs process. Rekomendēju jebkuram doties ceļā, ja ir tāda vēlme, un rakstīt par to, likt bildes, galerijas no brauciena, rakstīt mazākus stāstus kādā no sociālajiem tīkliem, lai iedvesmotu citus un parādītu, ka to nedara tikai ASV vai Eiropā, bet ka to varam darīt arī šeit un katrs."

Ilze stāsta, ka kemperu – jau komplektētu un braucamu – viņas ģimene iegādājusies pērn oktobrī. Tā kā braucamais bijis jauns, uzlabotas vien dažas lietas – nomainījuši akumulatorus uz "LiFePO4" un aprīkojuši braucamo ar jaudīgu aprīkojumu, lai būtu iespēja pilnvērtīgi izmantot visas elektroierīces, pie kurām ir pierasts. Braucamais ir aprīkots arī ar saules baterijām.

Kāpēc par savu braucamo izvēlēts tieši kempers? Ilze stāsta, ka variantu iegādāties pārveidojamu busiņu vai treileru nemaz īsti nav izskatījuši. Turklāt arī jebkuru māju uz riteņiem var nopirkt visdažādākajās cenu kategorijās, un viņa nedomā, ka kemperi izceļas ar cenu starp pārējiem "braucamo māju" veidiem. Tiesa, ilgi meklēts kempers ar ērtu un pārdomātu iekārtojumu, jo viņi ģimenē ir četri – divi pieaugušie un divi bērni. "Mēs esam dažas reizes īrējuši kemperus un diemžēl atgriezām pirms noteiktā laika, jo mums vienkārši pietrūka tajos vietas. Viens otram traucējām, un nekāda atpūta īsti nesanāca," teic Ilze.

Vaicāta, vai šādu braucamo, ko tomēr izmanto, vien dodoties piedzīvojumos, izdevīgāk nav īrēt, nekā nosegt visas ar to saistītās izmaksas ikdienā, ja tas iegādāts, Ilze atbild: "Īrēt noteikti ir izdevīgāk. Taču te atkal ir jautājums par izmantošanas biežumu un ērtumu. Pirms nodošanas izīrētājam kempers ir jāiztīra, jāpārnes visas mantas, jānokārto formalitātes, savu vari nolikt pie mājas un atgriezties, kad esi jau atpūties."

Kādas ir kempera priekšrocības, bet kādi mīnusi? Protams, kā jau visām mājām uz riteņiem, tas piedāvā brīvību – nevajag meklēt naktsmājas un ne ar vienu nav jārēķinās. Tomēr kemperam ir arī citi plusi, tostarp jau iebūvēta virtuve un labierīcības. "Ceļot kemperā – tas ir ērti. Sevišķi tagad, Covid-19 laikā... Nevajag meklēt ne kafejnīcas, ne labierīcības. Iekāp un brauc, kur vēlies, bez kontakta ar citiem cilvēkiem." Ja par mīnusiem, tad Ilze akcentē, ka visas mēbeles ir no plāna materiāla, kā arī māja uz riteņiem ir liela un, lai gan ir aprīkota ar kamerām, nav tik viegli novietojama stāvvietā kā, piemēram, busiņš.

Ilze stāsta, ka viņu iegādātais kempers ir astoņvietīgs, tomēr Covid-19 dēļ šobrīd ceļojuši vien ģimenes lokā. Tajā pašā laikā viņa min, ka diez vai ceļot būtu ērti, ja izmantotu visu ietilpību. Ilze prāto, ka kādreiz, kad tas atkal būs ļauts, ceļā varētu līdz ņemt, lielākais, kādu bērnu draugu, lai visiem būtu komfortabli.

Līdz šim vairāk ceļots pa Latviju, tomēr tas drīzāk ir vīrusa iespaidā. Tiklīdz apstākļi mainīsies, noteikti tikšot īstenots arī kāds tālāks brauciens. "Mēs plānojam ceļojumus ar kemperu visos laikos, izņemot vasaru! Vasara mums parasti ir pilnībā aizņemta, taču apmēram no oktobra līdz aprīlim mums ir laiks ceļot ar kemperu. Mums gan pirmā vasara vēl tikai priekšā, gan jau kaut kur aizbrauksim, taču kempera iegādes mērķis bija nosegt "kluso" laiku ar kaut ko interesantu. Kempers ir papildus siltināts, aprīkots ar apsildi un pilnībā gatavs braukt ziemā. Lielajos sniegos gan ir krietni grūtāk braukt, jo mežā dikti viegli var palikt uz ilgāku laiku, ja gadās nobraukt no ceļa," teic Ilze.

Runājot par kempera novietošanu uz nakti, ģimene iesaka izmantot lietotni "dodies.lv" vai "park4night". Ģimene vairāk izmanto tieši otro, tomēr izceļ – tā kā Latvijā šī kustība vēl tikai attīstās, daudzas vietas vēl nav atzīmētas. Tomēr kopumā situācija nav tik drūma, un Ilze akcentē, ka viņi ir patīkami pārsteigti par daudzajām iekārtotajām kemperu vietām, kas laipni gaida ceļotājus. "Nav tik daudz iespēju kā pārējā Eiropā, bet tādas vietas ir! Un ļoti labā kvalitātē, ar neaprakstāmi fantastiskiem īpašniekiem! Ir gadījies, ka aizmirsām mājās samarinētu gaļu. Smejoties pasūdzējos kempinga īpašniekiem. Neticami – mēs tikām pie gaļas un pat pie marinādes."

Taujāta, vai ģimenei ir kāds ieteikums, kur labāk doties, Ilze smej – visur pēc kārtas, jo ir daudz skaistu vietu. Tomēr viņu iemīļotākā vieta ir jūras krastā Tūjā, kempingā "Jūrasdzeņi". Taču viņa min – viņi labprāt paliek arī ārpus kempingiem un bauda dabu.

Ja, ceļojot busiņā un kemperā, varēsi atrasties savā mājā uz riteņiem, tad treileru vajadzēs piekabināt klāt savam transportam un vilkt līdzi. Sandra Purviņa 2019. gadā trīs nedēļās devās pāri pusei Eiropas ar izsolē iegādātu treileru. Tagad, atskatoties atpakaļ uz šo piedzīvojumu, mainītu vien to, ka izvēlētos īsāku maršrutu vai garāku ceļā pavadīto laiku.

Sandra stāsta, ka treilera iegāde nebija viegls uzdevums – nācās gan uzķerties uz viltvāržiem, gan saskarties ar citām ķibelēm, tāpēc vienmēr rūpīgi jāapdomā, kur un kā braucamais tiek iegādāts. Tieši šo visu nedienu dēļ treilers nebija izdevīgākais pirkums – Sandra teic, ka devušies pakaļam savam braucamajam uz Lielbritāniju, kas tobrīd bijis šķietami izdevīgākais darījums. Taču atpakaļceļā treilers salūzis, radot papildu piecus tūkstošus lielus izdevumus. Savukārt paša treilera izmaksas bija trīs tūkstoši.

Lai vai kā – pēc treilera renovācijas mājā uz riteņiem bija funkcionējošas labierīcības, duša ar siltu ūdeni, ledusskapis, TV, cepeškrāsns, apkure – viss ceļošanai vajadzīgais.

Ceļojot šādi, protams, izdodas ietaupīt, jo nav nepieciešams nakšņot viesnīcās, turklāt, ja tas ir atļauts, iespējams palikt skaistās vietās ar gleznainiem skatiem. Tomēr tajā pašā laikā jāpiemin, piemēram, salīdzinoši lielās ceļa nodevas daudzās valstīs, viņu maršrutā – īpaši Itālijā un Vācijā. Tāpat – grūtāka pārvietošanās. Braukšana ir lēnāka, turklāt grūti atrast pieturvietu pilsētas centrā, kas nereti rada papildu stresu. Noteikti jārēķinās arī ar lielāku degvielas patēriņu. Šajā braucienā – no Tallinas līdz Parīzei un atpakaļ – tika nobraukti 6557 kilometri, degvielā iztērējot aptuveni 900 eiro. Pēc Sandras teiktā, protams, izmaksas var atšķirties – viņu auto neesot no tiem ekonomiskākajiem, turklāt vienmēr jārēķinās, ka treilera piekabināšana būs dubultslodze automašīnai, līdz ar to arī izmaksas tikai augs. Visi pārējie tēriņi ir ļoti individuāli un atkarīgi no iepirkšanās un ēšanas paradumiem.

Pēc lielā piedzīvojuma Sandra paceļojusi ar savu māju uz riteņiem arī pa Baltiju, un arī tas ir bijis gana jauki. Un jo īpaši Covid-19 laikā Sandra uzsver šādu ceļojumu rocību – neviens svešais nav jāsatiek. Vaicāta par treilera novietošanu, Sandra teic: "Grūtības ar novietošanu nav, tieši Baltijā ir vieglāk nekā citviet Eiropā, jo pie mums neviens neliek sodus, ja novieto kaut kādā ne šādam transportlīdzeklim paredzētā vietā. Galvenais, lai tā nav privāta teritorija. Taču, salīdzinājumā ar ceļošanu citviet Eiropā, Baltijā nav tik attīstīti kemperu parki – ar dušām, elektrību utt."

Tagad gan treilers ir pārdots, tomēr Sandra kādreiz plāno atgriezties pie šāda dzīvesveida. "Pārdevām, jo piepildījām savu sapni pabraukāt ar to pa Eiropu, kā arī tāpēc, ka vēlamies pirkt motormāju! Treilera iegādi nenožēlojam, lielisks pirkums, kas atnesa ļoti daudz foršu emociju. Ko gribētos darīt citādāk? Gribētos vairāk brīva laika, tad noteikti būtu interesanti renovēt kemperu – tā, ka pilnībā izmainīt interjeru. Tomēr pirkt iesaku tikai tiem, kam ļoti patīk izbraukumi pie dabas. Citādāk būs tā, ka nopirksiet, izbrauksiet vienu reizi un tad stāvēs pagalmā!"

Interesants variants savai "mājai uz riteņiem" ir arī, piemēram, "Tiny Village" piedāvājums. Jā, tas nebūs īsti piemērots tiem, kas vēlas visu laiku būt kustībā, bet piedāvā aizvilkt savu māju līdz konkrētajai vietai un tur kādu laiku padzīvot. Atpūta pie ūdeņiem vai kādā nomaļā vietā savā mājiņā? Skan vilinoši.

Kā stāsta Ulvis Noviks, ideja par šādu pakalpojumu radās un pirmās mājas būvniecība notika 2015. gadā. Taču dzīve ieviesa savas korekcijas, un "Tiny Village" pakalpojumus sāka piedāvāt tikai 2019. gada vasarā. Šobrīd pirmais "Tiny Village" kempings atrodas Bērzciemā, un tajā pieejamas trīs mājiņas. Tās iespējams izīrēt un palikt gan tur uz vietas, gan jebkuru no šīm mājiņām novietot tur, kur cilvēks vēlas. "Ņemot vērā, ka šī kempinga iecere ir realizēta sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu, kas nozīmē, ka projektā īstenoto pakalpojumu drīkst piedāvāt tikai attiecīgajā reģionā, pie tā arī pieturamies. Klienti pamatā paliek mūsu kempinga teritorijā, taču dažas reizes esam pakalpojumu piedāvājuši Engures apkaimē. Atpūtnieki pamatā pie mums pavada divas naktis, taču vasaras sezonā ļaudis rezervē mājiņas arī uz nedēļu," par klientu interesēm stāsta Ulvis.

Viņš stāsta, ka mājas ir salīdzinoši viegli pārvietot, jo nav nepieciešama speciāla tehnika vai ceļamkrāns māju pārvietošanai un novietošanai. Lai mājas pārvietotu, nepieciešama automašīna ar piekabes āķi un pilnu masu 3,5 tonnas, kā arī autovadītājam jābūt derīgai vismaz BE vadītāja apliecībai.

Mājiņas ir siltinātas un aprīkotas ar apkuri, līdz ar to nakšņot iespējams arī ziemas sezonā. Vasarā, protams, pieprasījums ir lielāks, taču Covid-19 ietekmē cilvēki vēlas izrauties no pilsētas arī aukstajā laikā. Janvārī, februārī un martā visas nedēļas nogales jau ir aizņemtas. Darbadienās pieprasījums šobrīd ir daudz mazāks, taču vasarā mājiņas ir aizņemtas arī šajās dienās, teic saimnieks. "Domājam, ka vasaras sezona būs ražīga un rezervācijām bagāta. Šobrīd veicam dažādus mājiņu un teritorijas uzlabojumus, lai atpūtnieku pavadītais laiks pie mums būtu vēl patīkamāks," rezumē Ulvis.