Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas tūrisma un izglītības eksperts Andris Soms skaidro, ka labierīcību izvietošana pie atpūtas vietām un maršrutos tiek veikta, vērtējot apmeklētāju plūsmu, kā arī piekļūstamības iespējas, lai šīs labierīcības apsaimniekotu. "Latvijā normatīvajos aktos ir noteikti sanitārie standarti āra tualešu būvniecībai, taču nav precīzi regulēts, cik daudz publisko tualešu jāizvieto pilsētās, ciemos un citās apdzīvotās vietās, nemaz nerunājot par dabas takām." "Latvijas Valsts Meži" (LVM) Mežkopības plānošanas vadītājs Edmunds Linde arī norāda uz objekta apmeklētības un novietojuma kritērijiem, piebilstot, ka lēmumus atbildīgie darbinieki balsta uz pieredzi, novērojumiem, risku vērtējumu un apmeklētības monitoringu.

Runājot par apsaimniekošanas iespējām konkrētā vietā, Soms skaidro: "Senāk veidotām tā sauktām sausajām tualetēm ļoti būtiski bija nodrošināt piekļuvi ar specializētu auto tehniku. Taču pēdējos gados arvien biežāk no jauna būvējamā vai rekonstruējamā infrastruktūrā tiek uzstādītas tā saucamās ekoloģiskās tualetes, kuru apsaimniekošanā šādi ierobežojošie faktori vairs nav."

Tualete aiz koka

Linde nenoliedz, ka ir lietas kursā par to, ka neesošu labierīcību dēļ cilvēki savas dabiskās vajadzības nokārto "turpat aiz koka". "Nevaram noliegt, ka tas tā notiek. Ņemot vērā šo apstākli, arī situācija katrā objektā tiek vērtēta. Attiecīgo lēmumu pieņemšanu nosaka potenciālie riski videi, un tie atšķiras atkarībā no objekta popularitātes," norāda Linde. Soms piebilst, ka šis tomēr vairāk ir cilvēku attieksmes un kultūras jautājums. "Dabiskās vajadzības kontrolēt un ierobežot, protams, nevar. Dzīvniekiem arī ir dabiskās vajadzības, taču tamdēļ nav nācies novērot, ka kāda pļava vai mežs būtu tā piegānīta, ka kāju nevar spert. Pēc cilvēkiem gan mēdz veidoties "publiskas tualetes". Un tas var notikt intensīvi apmeklētās vietās gan bez, gan ar uzstādītām tualetēm." Speciālists uzsver, ka pirms došanās dabā jāpadomā ne tikai par apģērbu un ēdamo, bet arī higiēnas lietām, sagatavoties gadījumiem, ja tualete pēkšņi nav pieejama.

"Lauku ceļotājs" eksperts Juris Smaļinskis vērš uzmanību uz to, ka nevaram izvietot tualetes gar visām Latvijas upēm, katrā meža kvartālā un gar visu jūras krastu – "neesam ne tik bagāti, ne arī spēsim tās uzturēt." Viņš uzsver, ka šāda prakse netiek pielietota pat bagātākajās pasaules valstīs, taču tāpat nākas dzirdēt viedokli, ka labierīcībām vajadzētu dabā būt uz katra stūra (runa nav par apdzīvotām vietām). Apkopojot informāciju, Smaļinskis izveidojis un vizualizējis īsu špikeri, kā nokārtoties dabā, ja nav pieejama labiekārtota tualete!

Cik bieži uzturam kārtību?

Taujāts, vai nākotnē plānots uzstādīt vēl papildu labierīcības jau esošo dabas taku un atpūtas vietu teritorijā, Linde norāda uz nepieciešamību monitorēt pastaigu tīkotāju un dabasskatu mednieku skaitu. Tam pieaugot, katra objekta situācija tiks vērtēta individuāli, taču LVM nenoliedz iespēju izskatīt tualešu izvietošanu.

Palielinoties apmeklētāju plūsmai, arī Soms redz iespēju papildu labierīcību vērtēšanai, taču viss atkarīgs no pieejamā finansējuma. "Jāapzinās, ka dabas takas ir iespējami dabiska vide un tajās ne vienmēr būs iespējams nodrošināt tādu komforta un labiekārtojuma līmeni kā pilsētas atpūtas parkos. Tādēļ no katra paša apmeklētāja sagatavošanās un attieksmes ir atkarīga pieredze dabā." Eksperts piemin, ka arī ārvalstīs populārajos nacionālajos parkos un dabas takās tualetes labākajā gadījumā ir tikai maršrutu sākumā un autostāvvietās, bet taku vidū katrs pats ir atbildīgs par savu vajadzību risināšanu dabai draudzīgā veidā.

Taču viena lieta ir sirsniņmājiņu uzbūvēt vai nolikt konkrētajā objektā, bet pavisam cita – uzturēt tajā kārtību. Kā informē Linde, tualešu ikdienas kopšanu nodrošina sadarbības partneri atpūtas vietas kopšanas darbu ietvaros. Tualetes aku tukšošanu nodrošina ar specializēto tehniku, attiecīgi – licencēti pakalpojuma sniedzēji.

"Regulāri mazgāsim un dezinficēsim rokas!" – šis ir viens no galvenajiem drošības pasākumiem, kuru jau vairāk nekā gadu esam aicināti ievērot, lai ierobežotu Covid-19 izplatību. Tāpat cilvēki lūgti nedrūzmēties un vairāk laika pavadīt svaigā gaisā, kā rezultātā varētu arī palielināties ļaužu skaits, kas ne tikai izstaigā taciņas, bet arī apmeklē labierīcības. "Kārtības uzturēšana sausajās tualetēs atkarīga no labierīcību atrašanās vietas, maršruta popularitātes," teic Soms. "Piemēram, apmetnē "Bērzi" Gaujas Nacionālajā parkā, kas turklāt ir iecienītās takas Sigulda-Līgatne malā, tualetes tiek tīrītas trīs reizes nedēļā. Līdzīgi arī daudzās citās vietās, kur šoziem ir daudz apmeklētāju, tualetes tiek tīrītas un apsaimniekotas vairākas reizes nedēļā."

Linde norāda, ka apmeklētāju skaita pieaugums konstatēts ne tikai populārākajos objektos, bet arī citos. "Tas prasa pārskatīt noslēgtās kopšanas pakalpojumu līgumsaistības un piesaistīt papildu jaudas atpūtas vietu uzturēšanā un drošības pasākumu īstenošanā," informē LVM pārstāvis. Šī aspekta kontekstā Soms norāda, patlaban, kad arvien vairāk cilvēku brauc pie dabas, apsaimniekošanas biežums ir palielināts – nav vairs tādas sezonalitātes, kā tas bijis citus gadus.

Rīgā liela problēma ir bezpajumtnieki

Skaidrs, ka pie dabas krūts var vismaz nolīst aiz kādas egles, bet ko iesākt, pastaigājoties apdzīvotās teritorijās? Galvaspilsētā ir 32 publiskās tualetes, kuras apsaimnieko Rīgas domes Mājokļu un vides departaments, četras no tām šobrīd slēgtas, jo ziemā aizsalušas ūdens piegādes caurules, tādēļ nepieciešams remonts. Visu diennakti pieejamas tikai divas tualetes, abas atrodas 11. novembra krastmalā: "Pārējās tualetes uz nakti slēdzam, citādi tās pārvēršas par bezpajumtnieku naktsmājām. To darba laiks ir no septiņiem astoņiem rītā līdz deviņiem desmitiem vakarā," stāsta Apsaimniekošanas pārvaldes priekšniece Ingrīda Mutjanko.

Vienīgā maksas tualete atrodas Selgas ielā Vecāķos, tā darbojas no 1. maija līdz 30. septembrim, apmeklējuma maksa ir 28 centi. Katru gadu maijā darbu sāk sezonālās tualetes: "Esam noslēguši iepirkumu par 21 biotualeti ar dzīvajām baktērijām, kas spēj darboties tikai gada siltajā laikā. Mangaļsalā izvietotas četras sausās tualetes, jo tur nav iespējams pieslēgties pie centrālās kanalizācijas, bet astoņās pastāvīgajās tualetēs uz vietas vienmēr ir dežurants."

Tualetes tīra vakaros, bet vasaras sezonā lielākas cilvēku plūsmas dēļ vairākas reizes dienā: "Šobrīd trīs reizes dienā uzkopj tualetes Vērmanes dārzā, tās visbiežāk arī izdemolē. Ieteicams apmeklēt tās tualetes, kur nodarbināti apkopēji dežuranti, kuri arī rūpējas par kabīņu tīrību," norāda Mutjanko.

Apstaigājot pāris tualešu, uz vairākām kabīnēm redzamas sarkanas uzlīmes ar uzrakstu "Tehnisku iemeslu dēļ nestrādā", Mutjanko atzīst, ka daudzas izdemolējuši bezpajumtnieki: "Visbiežāk norauj rokturus, papīra turētājus un šķidro ziepju dozatorus, bezpajumtnieki iznīcina lampas ar sensoriem – ja viņi tualetē nakšņo, tad grib pagulēt tumsā. Pirms mēneša daudz kur izrāva ūdens nolaišanas blokus, laikam domāja, ka tas ir dārgmetāls, ko varētu pārdot." Postījumu ir tik daudz, ka visus nevar pagūt novērst. Šobrīd, piemēram, Imantā, Teikā un Purvciemā tualešu nav vispār, Mutjanko uzsver, ka labi zina par šiem tukšajiem laukumiem kartē: "Ir noslēgts līgums par tualešu uzstādīšanu kapsētās, šovasar būs arī tualete Aldara parkā, katru gadu ierīkojam jaunas vietas."

Liepājā tualetes par maksu, Daugavpilī – tikai viena

Liepājas iedzīvotāji un viesi visu gadu var izmantot tualeti Kurzemes skvērā, kas darbojas no pulksten 7 rītā līdz 11 vakarā, šķiroties no 20 centiem. Arī pie Annas tirgus, Jūrmalas parkā un ostmalas promenādē ir mazmājiņas, kuru apmeklējumam jāsagādā skaidra nauda. Zirgu salā bez maksas var apmeklēt biotualeti, bet vasaras sezonā Jūrmalas parkā Peldu ielas galā un Vaiņodes ielas galā darbojas divas konteineru tualetes, tur gan ir jāmaksā.

Kā norāda Liepājas Komunālās pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls, ieejas maksa noteikta, jo tā daļēji sedz izdevumus par uzkopšanu, inventāru un apsardzi. Uz jautājumu, ko iesākt, ja kabatā nav skaidras naudas, Štāls atbild: "Publiskajās tualetēs ielaiž bez maksas, bet, ja nu kāds pieaugušais ir bez naudas, nedomāju, ka cilvēks tiek dzīts prom…"

Agrāk Rīgā 20 santīmi par mazmājiņas apmeklējumu bija jāiemet īpašā kastītē, kas iestrādāta kabīnes durvīs, bet Ingrīda Mutjanko stāsta, ka kastītes regulāri izlauza: "Pilsētai tas neatmaksājas, labāk, lai iet uz labierīcībām par brīvu. Ļoti daudz līdzekļu jāvelta, lai uzturētu tualetes darba kārtībā, grūti ar to bija gan tolaik, kad bija ieejas maksa, gan tagad, kad tualetes pieejamas par brīvu."

Daugavpilī pagaidām ir tikai viena publiskā tualete un tā atrodas Daugavpils cietokšņa teritorijā, norāda Daugavpils Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta vadītāja Santa Pupiņa. Tā pieejama bez maksas, bet divi stacionārie maksas konteineri atrodas centrā – Dubrovina parkā un Centrālajā parkā. Tur darba laikā ir dežurants un ieejas maksa ir 30 centi, invalīdiem un pirmsskolas vecuma bērniem apmeklējums ir par velti. Līdz peldsezonai iecerēts atvērt bezmaksas tualeti Lielā Stropu ezera krastā, "Komunālās saimniecības pārvaldes" vides inženieris Kaspars Laizāns uzsver, ka tā nekādā gadījumā nebūs sausā tualete. Pupiņa papildina, ka tur būs atsevišķa tualete bērniem un telpa ar zīdaiņu pārtīšanas galdu. Papildus izvietotas 82 biotualetes, kas tiek tīrītas katru dienu, izņemot tās, kas atrodas kapsētās. Trīs vietās ir biotualetes, kas pielāgotas cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

2018. gadā portāls "LSM" rakstīja, ka Daugavpilī pēc tūristu un pilsētnieku sūdzībām plāno uzstādīt pastāvīgas tualetes. Santa Pupiņa komentē, ka šāds plāns ir katru gadu: "Piedāvājam iekļaut budžetā jaunu un modernu tualešu būvniecību, diemžēl lielo izmaksu dēļ šis priekšlikums netiek apstiprināts. Pilsētbūvniecības un vides komisija ir neatlaidīga un gandrīz katru gadu aktualizē šo tēmu, jo uzskata, ka pilsētai akūti nepieciešamas tualetes, kas aprīkotas ar izlietnēm un šķidro ziepju traukiem, īpaši Covid-19 pandēmijas laikā, kad pastiprināti jāievēro higiēnas prasības un jābūt iespējai biežāk mazgāt rokas.

Lai nokārtotu dabiskās vajadzības, cilvēki ar īpašām vajadzībām Daugavpilī var izmantot vienīgi biotualetes vai doties uz veikaliem un kafejnīcām, atzīst Santa Pupiņa. "Lai pārtītu bērnu, vienīgais variants ir izmantot kādu sabiedrisku ēku, piemēram, bērnu poliklīniku, tirdzniecības ēku vai degvielas uzpildes staciju. Ir noslēgts iepirkums, un parkos uzstādīs soliņus, kas piemēroti mazuļu barošanai un pārtīšanai."

Vienīgais glābiņš – degvielas uzpildes stacijas?

Iespējams, daudzi jūtas nedaudz neveikli, ieejot pačurāt kādā kafejnīcā (kad vēl drīkstēja apgrozīties ēstuvēs) vai degvielas uzpildes stacijā (DUS), neko nenopērkot. "Circle K" pārstāve Laura Kukaine uzsver, ka labierīcību apmeklējums DUS ir bez maksas: "Labierīcības pieejamas visās pilna servisa DUS. Vienīgie izņēmumi ir automātiskās uzpildes stacijas, kā arī DUS Satiksmes ielā 29, Jelgavā un "Circle K" veikalā Vecrīgā, kur to liedz ierobežotā telpu platība. Lai apmeklētu labierīcības, nav nepieciešams veikt papildu maksu, izmantojot monētas vai citus maksāšanas līdzekļus. No 79 pilna servisa stacijām tikai divās labierīcībām ir kodu atslēga, bet arī tajās nav nepieciešams veikt papildu maksu, kods ir pieejams uz pirkuma čeka." Turklāt visur labierīcības pieejamas visu diennakti.