Divi miljoni eiro līdz Ziepniekkalnam

Vispirms jāpārliecinās, kādā stāvoklī ir mani iecienītākie veloceliņi Lāčplēša, Dzirnavu un Skolas ielā, un jāparipo pa Brīvības ielu, lai pēc tam šķērsotu Brasas tiltu un apskatītu Skanstes ielas posmu, kur parasti braucu uz Mežaparku. Pēc izbrauciena secinu, ka viss pa vecam – jāuzmanās no kanalizācijas lūkām, tramvaja sliedes ir tikpat viltīgas kā ceļš uz Takeši pili un VEF tilts vakarā rādīsies murgos. Bet prieks, ka Lāčplēša ielā uzstādīti norobežojošie stabiņi un pretī 1. slimnīcai top ļoti plata velojosla.

Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs norāda, ka 2021. gadā veloinfrastruktūras plānotie objekti iedalāmi divās grupās: pastāvīgā veloinfrastruktūra un pagaidu velojoslas. Pirmajā grupā ir veloceļa Centrs–Ziepniekkalns izbūve gar Latvijas Universitātes ēkām Torņakalnā, prognozētās izmaksas ir 2 123 360 eiro, un to paredzēts izbūvēt šogad. Te jāpiebilst, ka Rīgas pilsētas velosatiksmes attīstības koncepcijā 2015.–2030. gadam tika solīts, ka šo celiņu būvēs jau 2017. gadā.

Vairākos maršrutos plānots izveidot pagaidu velojoslas, lai savienotu apkaimes ar centru un jau esošajiem veloceļiem. Pagaidu velojoslu izveidei ir izsludināti iepirkumi vairākos maršrutos:

• Centrs–Purvciems–Dreiliņi posmā no Braslas ielas līdz Ulbrokas ielai;
• Centrs–Ķengarags posmā no Dzirnavu ielas līdz Rušonu ielai;
• Centrs–Sarkandaugava posmā no Skanstes ielas līdz Tilta ielai;
• Centrs–Ķīpsala no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Enkura ielai.

Tāpat pagaidu velojoslu izveide paredzēta maršrutā Dzirciems–Iļģuciems pa Dzirciema ielu un Lidoņu ielu posmā no Jūrmalas gatves līdz Spilves ielai. Pagaidu velojoslu izveidei šajā maršrutā drīzumā tiks izsludināts iepirkums, un paredzētais finansējums ir 50 000 eiro.

Attīstības koncepcijā minēts, ka "laika posmā no 2016. līdz 2018. gadam tiks izveidots Dzirnavu ielas savienojums ar Skolas ielas veloceļu", satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs uz to atbild, ka tuvāko nedēļu laikā tiks izsludināts iepirkums un posmā Tērbatas–Skolas iela velojoslas izveidos šī gada vasarā. Tuvāko divu nedēļu laikā tiks atsākta Bruņinieku ielas atjaunošana un labiekārtošana posmā no Valmieras ielas līdz Valdemāra ielai, kur visā garumā paredzēta arī veloinfrastruktūra, kas savienosies ar veloinfrastruktūru pērn atjaunotajā Sporta ielā. Reinbahs sola, ka darbi noslēgsies jūnija pirmajā pusē.

Atdalīts gājēju un velosipēdistu ceļš paredzēts arī Augusta Deglava pārvada kreisajā pusē virzienā uz Pļavniekiem, tur remontdarbi tiks pabeigti šī gada vasaras beigās. Veloinfrastruktūras izveide plānota arī Ģertrūdes ielas seguma atjaunošanas un labiekārtošanas (posmā no Aleksandra Čaka ielas līdz Skolas ielai) projektā, būvdarbus paredzēts sākt šī gada vasaras otrajā pusē.

Bedres, apmales un citi slazdi

To, ka Rīgā katastrofāli trūkst ikdienas maģistrālo veloceliņu, pierādīja 2016. gadā veiktais projekts "Velodati", kurā velosipēdisti fiksēja savus ikdienā veiktos maršrutus ar GPS palīdzību. "Tolaik parādījās velojoslas Elizabetes un Dzirnavu ielā, sašutumu autobraucēju vidū radīja rekomendējošā velojosla K. Barona ielā, tādēļ gribējām pārbaudīt, kāds ir Rīgas veloceliņu plānojums un kā cilvēki pārvietojas pilsētas ielās," stāsta "Datuskolas" vadītāja Nika Aleksejeva.

Dati parādīja, ka cilvēki brauc arī tur, kur nav labiekārtotu veloceliņu, tādēļ 2020. gadā "Datuskola" aicināja riteņbraucējus piedalīties projektā "Veloslazdi", lai pārbaudītu, cik droša ir infrastruktūra. "Aicinājām kartē atzīmēt neērtus un bīstamus punktus, tā saucamos slazdus, izveidojot kategorijas – šaurība/nepārredzamība, strauji pagriezieni, segums (bedres, bīstamas apmales)," stāsta Nika. Visvairāk slazdu cilvēki atzīmēja kategorijā "segums", tie veidoja 66% no visiem pieteikumiem. "Kategorijā "cits" velosipēdisti atzīmēja tādas nejēdzības kā stabs ietves vidū vai veloceliņa pārrāvums, lūdzot izveidot gājēju pāreju pie Mūkusalas apļa virzienā uz Bausku," atklāj Nika Aleksejeva.

Laika posmā no 1. maija līdz septembra vidum cilvēki ziņoja par 955 punktiem, kurus "Datuskolas" brīvprātīgie pēc tam apbraukāja un pārbaudīja. Paralēli riteņbraucēji mājaslapā varēja balsot, kuri slazdi viņiem šķiet nopietnākie, un šo informāciju nodeva Rīgas domes satiksmes departamentam. "Sāpīgākie punkti bija VEF tilts, kur ietves vidū ir stabi un velobraucējiem un gājējiem ir grūti izmainīties, turklāt tas ir tieši velomaršruta vidū! Arī Vanšu tilts bija populārs punkts, tur atzīmēja vairākus slazdus. Rīgas dome mums atbildēja, ka tilti ir kompleksa problēma, ko nav iespējams uzreiz atrisināt, atliek vien gaidīt, kad tos pārbūvēs," ar rezultātiem dalās Nika. Rīgas domes pārstāvis Vitālijs Reinbahs uz to atbild, ka jau šogad paredzēts uzsākt gan Vanšu, gan VEF tilta pārbūves projektēšanu, savukārt pilnībā tos plānots atjaunot līdz 2025. gada beigām, ietverot arī gājēju un veloinfrastruktūras uzlabojumus.

Ir arī labas ziņas – 7,69% no slazdiem tika salaboti, visbiežāk posmos, kur pārbūvēja visu infrastruktūru, piemēram, Krasta un Čaka ielā. "Vēl uz divu roku pirkstiem saskaitāmi punkti, kur tiešām aizlāpīja bedri vai nolīdzināja apmales, tāpēc nevar teikt, ka pilnīgi nekas netika darīts ārpus jau plānotajiem remontdarbiem," norāda Nika. Viņa priecājas, ka, pārbūvējot infrastruktūru, par velosipēdistiem neaizmirst, un uzsver, ka projekts "Veloslazdi" darbojās kā informatīva kampaņa, lai pievērstu šai tēmai uzmanību: "Tolaik Rīgas domē strādāja pagaidu vadība, skaidrs, ka neviens tā īpaši neieguldīsies, bet domājam par kontaktu atjaunošanu."

"Informācija par iesūtītajiem veloslazdiem ir apkopota, un tā tiek ņemta vērā veloinfrastruktūras un ar to saistītās satiksmes drošības uzlabošanai," apgalvo Vitālijs Reinbahs. "Katra vieta, protams, tiek izvērtēta individuāli un risinājums meklēts atbilstoši pieejamiem finanšu resursiem."

Ielās parādās arvien vairāk velosipēdistu, un jau šī gada pirmajos trijos mēnešos fiksēti 46 ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti riteņbraucēji. No tiem 29 cietuši, bet viens gājis bojā. Šogad Rīgas reģionā līdz 6. aprīlim notikuši 34 ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīts velosipēds, tajos cietuši 22 velosipēdu vadītāji.

Pagājušajā gadā notikuši 902 ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti velosipēdisti, un tajos cietuši 589, bet bojā gājuši 15 riteņbraucēji, atklāj Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Līna Kaļķe. Rīgas reģionā kopumā notikuši 528 ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti velosipēdisti, cietuši 355, bet bojā gājuši četri, kā arī 32 bijuši alkohola reibumā.