Gatavojoties aktīvajai laivošanas sezonai
Praktiski ieteikumi un aizraujoši maršruti
Zane Meistere
Tūrismagids.lv redaktore
Tūrismagids.lv redaktore
Foto: Sandis Kalniņš
Lai gan daudzi laivošanas sezonu jau atklājuši, nesteidzīgākiem atpūtniekiem viss vēl priekšā. Latvija dāvā bagātīgas iespējas laivotājiem – gan rāmu un laisku atpūtu uz ūdens ar fantastiskiem skatiem, gan aizraujošus piedzīvojumus. Taču, pirms ķeries pie airiem, vērts izpētīt kā interesantākos maršrutus, tā arī dažas būtiskas nianses, lai atpūta būtu lieliska un neaizmirstama.
Kādu peldlīdzekli izvēlēties?
Kā stāsta laivu bāzes un kempinga "Žagarkalns" direktors Māris Zvīnis, katram peldlīdzeklim ir savas priekšrocības un arī specifika. Kanoe un kajakiem ir līdzīga manevrēšanas spēja, un tie salīdzinājumā ar citiem peldlīdzekļiem ir ātrāki. Galvenā atšķirība ir airos: kanoe laivām ir vienpusējie airi, bet kajakiem abpusējie. Abas laivas ir ērtas un viegli airējamas. Kanoe laivās nedaudz augstāk jāsēž, un tajās ir mazliet vairāk vietas mantām, kā arī ir paredzētas sēdvietas gan trīs, gan četrām personām. Savukārt kajaki ir vieglāki. Taču, kā uzsver Zvīnis, abu veidu laivas ir lieliskas atpūtai gan vienai, gan vairākām dienām. "Laivas ir stabilas, bet, salīdzinot ar citiem peldlīdzekļiem (izņemot SUP dēli), pastāv lielāks risks apgāzties. Tiesa gan – 90 procentos gadījumu laiva apgāžas, kāpjot iekšā vai ārā. Ja vien, atrodoties uz upes, neizdomā stāties kājās, laivas ir ļoti stabilas. Nav, par ko uztraukties," tā Zvīnis.
Foto: "Lost in Latgale" arhīvs
Vaicāts, kā ir ar gumijas laivām, kas bieži vien mēdz būt arī vienkāršo atpūtnieku arsenālā, Zvīnis teic: "Gumijas laivas ir stabilas, bet, salīdzinot ar kanoe vai kajaku, ir lēnākas. Te gan arī nedaudz vairāk ir jāpiedomā un jāskatās upei līdzi, lai neuzskrietu kādam zaram vai kokam. Pārdurt gumijas laivu – tas ir retums, bet nav neiespējami, diemžēl." Tāpat laivu bāzes pārstāvis teic, ka jārēķinās arī ar to, ka gumijas laivas saulē visai ātri uzkarst, tāpēc ieteicams padomāt par kādu siltumu atstarojošu paliktni. Taču patīkami varētu būt karstā vasaras laikā atsēsties uz gumijas laivas malas un vienu kāju dzesēt upē. Gumijas laivas tiek airētas ar vienpusējiem airiem.
Protams, ir arī citi peldlīdzekļi, ko nereti iecienījuši atpūtnieki, tostarp iepriekšminētie SUP dēļi, upes katamarāns, kas ir nedaudz lēnāks par kanoe vai kajaku, vai pat ar diviem airiem aprīkotais un no straumes atkarīgais plosts ar soliņiem un grilu, kas, kā teic Zvīnis, derēs nesteidzīgam un baudpilnam braucienam.
Protams, ir arī citi peldlīdzekļi, ko nereti iecienījuši atpūtnieki, tostarp iepriekšminētie SUP dēļi, upes katamarāns, kas ir nedaudz lēnāks par kanoe vai kajaku, vai pat ar diviem airiem aprīkotais un no straumes atkarīgais plosts ar soliņiem un grilu, kas, kā teic Zvīnis, derēs nesteidzīgam un baudpilnam braucienam.
Upe, ezers vai jūra?
"Upe vasarā (pavasarī ir citādi) ir visiem. Ezers – ja patīk arī uzairēt un plašāku ūdeņu estētika. Savukārt jūra ir specifiska lieta," teic "Seakayak.lv" pārstāvis Raivo Šulcs.
Latvijas upēs tūrisma sezonā krāču nav, teic Šulcs. "Varbūt uz pāris dienām, pēc ilgstošām lietavām, var noķert augstāku ūdens līmeni, taču parasti augsts ūdens līmenis upēs ir pavasaros un rudeņos. Tas, ko cilvēki sauc par "krācītēm", ir mazas straujtecītes vai brasliņi ar seklu ūdeni. Jautrība garantēta! Daži pamanās apskādēt laivas apakšu, citi uzsēsties uz akmens, bet nekas vairāk. Laivot upēs atpūtas formātā vasarā var visi! Ja upē būs kāda vieta, kurai jāpievērš uzmanība, laivu iznomātājs izstāstīs, kā izbraukt," tā "Seakayak.lv" pārstāvis.
Šulcs teic, ka mazajos ezeros gan tas nav tik būtiski, tomēr, laivojot lielajos ezeros, jau nepieciešams atbilstošs inventārs un izpratne par laika prognozi – parastās tūrisma smailītes un kanoe laivas nebūs labākā izvēle. "Te jāpiebilst, ka ezeri kā laivošanas maršruti tikuši nepelnīti ignorēti. Iespējamas variācijas ar savstarpēji savienotiem ezeriem, piemēram, Latgalē, Kurzemē, šādi maršruti ir arī Lietuvā. Arī mums tuvējā Usmas ezerā iespējams veikt ezera salu tūri laivās."
Latvijas upēs tūrisma sezonā krāču nav, teic Šulcs. "Varbūt uz pāris dienām, pēc ilgstošām lietavām, var noķert augstāku ūdens līmeni, taču parasti augsts ūdens līmenis upēs ir pavasaros un rudeņos. Tas, ko cilvēki sauc par "krācītēm", ir mazas straujtecītes vai brasliņi ar seklu ūdeni. Jautrība garantēta! Daži pamanās apskādēt laivas apakšu, citi uzsēsties uz akmens, bet nekas vairāk. Laivot upēs atpūtas formātā vasarā var visi! Ja upē būs kāda vieta, kurai jāpievērš uzmanība, laivu iznomātājs izstāstīs, kā izbraukt," tā "Seakayak.lv" pārstāvis.
Šulcs teic, ka mazajos ezeros gan tas nav tik būtiski, tomēr, laivojot lielajos ezeros, jau nepieciešams atbilstošs inventārs un izpratne par laika prognozi – parastās tūrisma smailītes un kanoe laivas nebūs labākā izvēle. "Te jāpiebilst, ka ezeri kā laivošanas maršruti tikuši nepelnīti ignorēti. Iespējamas variācijas ar savstarpēji savienotiem ezeriem, piemēram, Latgalē, Kurzemē, šādi maršruti ir arī Lietuvā. Arī mums tuvējā Usmas ezerā iespējams veikt ezera salu tūri laivās."
Foto: Raivo Šulcs
Bet kā ir ar plašāku ūdeņu iepazīšanu? "Jūra ir vēl šaurākai publikai. Latvijā nopietni kajakotāji ir uz pirkstiem saskaitāmi un visi viens otru pazīst. Bez izpratnes par laika apstākļiem un jūru – viļņiem, straumēm – to nevajadzētu darīt. Jūrā straumes ir vērā ņemamas, pat ja tās neredzam. Piemēram, Skandināvijas valstīs, arī tepat Igaunijā, jūras kajakošana ir normāla prakse – par to neviens nebrīnās. Te jāpiebilst, ka Igaunijas jūra atšķiras no mūsējās ar to, ka tā ir arhipelāgu jūra – savā ziņā kā liels ezers ar daudzām salām. Nav tā, ka izdomājām – un sestdien braucam! Labos laikapstākļos iespējami vieglāki un grūtāki salu apceļošanas maršruti," teic Šulcs.
Eksperts arī izceļ, ka Latvijā pieprasīts laivošanas galamērķis ir vienīgā mākslīgā sala – Kolkas bāka, kas ir apmēram piecu kilometru attālumā no krasta. Taču arī te nepieciešams specifisks inventārs, fiziskās spējas un iemaņas laivas vadīšanā, kā arī zināšanas un pieredze. Pāri visam – piemērota laika prognoze. "Uz savu galvu mēģināt – tāpēc, ka tā izdomājām, jo izklausās, ka būs labs piedzīvojums, –nevajadzētu. Arī airējot jūrā gar krastu, ir jāzina, ko dari. Te nāk prātā nesens stāsts jeb mana interpretācija par notikušo, kas balstās uz ziņās lasīto... Kādā Latvijas piejūras kempingā īpašnieks ļāva kempinga viesiem laivot jūrā kanoe laivās (nepiemērots inventārs). Bija krasta vējš (nepiemēroti laika apstākļi). Uz jūras mānīgs miers. Cilvēki, paši nejūtot, attālinājās no krasta – "iepūtās" jūrā. Tur jau viļņi (skatoties no krasta, var šķist, ka jūra mierīga), apgāzās. Ūdens, pūšot krasta vējam, auksts. Beidzās bēdīgi. Ar jūru joki mazi. Risks, protams, ir vienmēr, taču, ja zini, ko dari, laivošana piekrastē ir lielisks ceļojums un piedzīvojums, ko atcerēties."
Eksperts arī izceļ, ka Latvijā pieprasīts laivošanas galamērķis ir vienīgā mākslīgā sala – Kolkas bāka, kas ir apmēram piecu kilometru attālumā no krasta. Taču arī te nepieciešams specifisks inventārs, fiziskās spējas un iemaņas laivas vadīšanā, kā arī zināšanas un pieredze. Pāri visam – piemērota laika prognoze. "Uz savu galvu mēģināt – tāpēc, ka tā izdomājām, jo izklausās, ka būs labs piedzīvojums, –nevajadzētu. Arī airējot jūrā gar krastu, ir jāzina, ko dari. Te nāk prātā nesens stāsts jeb mana interpretācija par notikušo, kas balstās uz ziņās lasīto... Kādā Latvijas piejūras kempingā īpašnieks ļāva kempinga viesiem laivot jūrā kanoe laivās (nepiemērots inventārs). Bija krasta vējš (nepiemēroti laika apstākļi). Uz jūras mānīgs miers. Cilvēki, paši nejūtot, attālinājās no krasta – "iepūtās" jūrā. Tur jau viļņi (skatoties no krasta, var šķist, ka jūra mierīga), apgāzās. Ūdens, pūšot krasta vējam, auksts. Beidzās bēdīgi. Ar jūru joki mazi. Risks, protams, ir vienmēr, taču, ja zini, ko dari, laivošana piekrastē ir lielisks ceļojums un piedzīvojums, ko atcerēties."
Došos laivot – ar ko rēķināties?
Protams, ikviens, dodoties laivot, cer labi pavadīt laiku un atpūsties, tomēr ir vairākas lietas, ko vērts likt aiz auss.
Kā pastāstīja "Lost in Latgale" pārstāvji, kas piedāvā izzinošus laivu pārgājienus un ne tikai, viņiem nereti nākas saskarties ar cilvēku nepilnīgo izpratni vai gatavību piedzīvojumiem dabā. "Aktīva atpūta dabā – tā neizbēgami paredz iespēju tikt odu sakostam. Airēt nozīmē darīt to pašam – nogurt un, iespējams, ceļā samirkt, pārvarot kādu šķērsli. Arī laivošanas ilgums un maršruta slodze vienmēr ir indikatīva – kas vienam viegli, tas citam mokas, turklāt laivošanas komfortu būtiski ietekmē laikapstākļi, ko prognozēt un pakļaut gribai nav iespējams," teic Evija Djatkoviča no "Lost in Latgale".
Kā ar to tikt galā? Pirmkārt, "Lost in Latgale" pārstāve aicina būt atvērtam visam, ko daba sagatavojusi konkrētajā dienā, uztvert laivošanas izaicinājumu kā neatkārtojamu piedzīvojumu un baudīt to neatkarīgi no apstākļiem. Otrkārt, protams, ir vērts mazliet praktiski sagatavoties – iešļūcamās čības, lietus drēbes, sauļošanās krēms, kāda maizīte un ūdens vienmēr noderēs. "Sevi pazīstam vislabāk un nojaušam, bez kā nevarēsim iztikt. Ir vērts sevī ieklausīties," teic Djatkoviča.
Kā pastāstīja "Lost in Latgale" pārstāvji, kas piedāvā izzinošus laivu pārgājienus un ne tikai, viņiem nereti nākas saskarties ar cilvēku nepilnīgo izpratni vai gatavību piedzīvojumiem dabā. "Aktīva atpūta dabā – tā neizbēgami paredz iespēju tikt odu sakostam. Airēt nozīmē darīt to pašam – nogurt un, iespējams, ceļā samirkt, pārvarot kādu šķērsli. Arī laivošanas ilgums un maršruta slodze vienmēr ir indikatīva – kas vienam viegli, tas citam mokas, turklāt laivošanas komfortu būtiski ietekmē laikapstākļi, ko prognozēt un pakļaut gribai nav iespējams," teic Evija Djatkoviča no "Lost in Latgale".
Kā ar to tikt galā? Pirmkārt, "Lost in Latgale" pārstāve aicina būt atvērtam visam, ko daba sagatavojusi konkrētajā dienā, uztvert laivošanas izaicinājumu kā neatkārtojamu piedzīvojumu un baudīt to neatkarīgi no apstākļiem. Otrkārt, protams, ir vērts mazliet praktiski sagatavoties – iešļūcamās čības, lietus drēbes, sauļošanās krēms, kāda maizīte un ūdens vienmēr noderēs. "Sevi pazīstam vislabāk un nojaušam, bez kā nevarēsim iztikt. Ir vērts sevī ieklausīties," teic Djatkoviča.
“
Baudi dabas skaņas un netraucē meža un ūdens iemītniekiem. Pie dabas mēs tomēr esam ciemos – jāuzvedas atbilstoši!
Arī "Žagarkalna" pārstāvis Māris Zvīnis teic, ka būtiski padomāt par piemērotu apģērbu, ūdeni un pretapdeguma krēmu, un atgādina, ka atpūta uz ūdens nav apvienojama ar alkohola lietošanu, turklāt aicina vienmēr izvēlēties savām spējām atbilstošu maršrutu, piemēram, dodoties ar maziem bērniem, drīzāk izraudzīties īsākus maršrutus. "Neliels ieteikums: atstāt mājās mūzikas atskaņotājus. Baudi dabas skaņas un netraucē meža un ūdens iemītniekiem. Pie dabas mēs tomēr esam ciemos – jāuzvedas atbilstoši," piebilst Zvīnis.
Aizraujoši laivošanas maršruti
Laivošanas maršruts Jāņrāmis–Cēsis ar kanoe laivu aizņem aptuveni trīs stundas, bet ar plostu – no sešām līdz astoņām stundām. Pa ceļam ir slavenās Ērgļu klintis, kā arī galamērķī ir iespēja izkustināt kājas, turpinot dabas pētīšanu. Te arī atrodas Cīrulīšu dabas takas ar skaistajām Spoguļu klintīm, kā arī pāris kilometru attālumā ir Sarkanās klintis ar Rūcamavotu un divus kilometrus garu pastaigu taku.
Otrais skaistais posms pa Gauju, kuru iesaka Māris Zvīnis, ir Cēsis–Līgatne. Ar kanoe šis maršruts aizņems ap četrām stundām, bet ar plostu – ap astoņām. Šajā posmā var apskatīt septiņus iežus, tostarp augstāko Gaujas iezi – Ķūķu klintis. Šajā posmā ir dažas nelielas krācītes, kas padarīs laivošanas pieredzi nedaudz interesantāku, teic Zvīnis. Galapunkts ir pie Līgatnes pārceltuves.
Vērts likt aiz auss, ka Gaujas senlejā mobilie sakari pazudīs un varēs pilnībā atdoties atpūtai uz upes.
"Pilnam priekam es ieteiktu apvienot abus maršrutus no Jāņrāmja līdz Līgatnei ar nakšņošanu Cēsīs. Tā ir izcila atpūta pie dabas, kuru var apvienot ar Cēsu pilsētas kultūru, vēsturi un lieliskajiem restorāniem vakarā, vai arī ar romantisku vakara ugunskuru Gaujas krastā," rezumē Zvīnis.
Otrais skaistais posms pa Gauju, kuru iesaka Māris Zvīnis, ir Cēsis–Līgatne. Ar kanoe šis maršruts aizņems ap četrām stundām, bet ar plostu – ap astoņām. Šajā posmā var apskatīt septiņus iežus, tostarp augstāko Gaujas iezi – Ķūķu klintis. Šajā posmā ir dažas nelielas krācītes, kas padarīs laivošanas pieredzi nedaudz interesantāku, teic Zvīnis. Galapunkts ir pie Līgatnes pārceltuves.
Vērts likt aiz auss, ka Gaujas senlejā mobilie sakari pazudīs un varēs pilnībā atdoties atpūtai uz upes.
"Pilnam priekam es ieteiktu apvienot abus maršrutus no Jāņrāmja līdz Līgatnei ar nakšņošanu Cēsīs. Tā ir izcila atpūta pie dabas, kuru var apvienot ar Cēsu pilsētas kultūru, vēsturi un lieliskajiem restorāniem vakarā, vai arī ar romantisku vakara ugunskuru Gaujas krastā," rezumē Zvīnis.
Raivo Šulcs teic, ka interesantas ir mazās upes, jo parasti tās vasarā nav laivojamas. Viena no nelielajām upēm Kurzemē, kurā ūdens ir arī vasarā, ir Engure. Upe savieno Usmas un Puzes ezeru, līdz ar to ūdens pietiek arī vasarā. Laivojama no Usmas ciema (pirms tam – iztekā no ezera dabas lieguma). Kā stāsta Šulcs, maršruts ir aptuveni 25 kilometrus garš un te viss atkarīgs no spējām – aktīvākie nolaivos vienā dienā, bet slinkākiem airētājiem šis būs lielisks divu dienu maršruts.
Ar ko tad šis posms ir tik valdzinošs? "Tā ir citāda pieredze nekā labi zināmās un populārās upes. Romantiska, līkumota upīte ar mazo upju noskaņu. Brauciens zem koku velvēm, daži posmi vijas cauri niedrājiem. Ne īsti laivošana cauri džungļiem, taču daba ieskauj. Mangrovju saknes upes krastos, saules staru spēles ūdenī, rimts, bet klātesošs plūdums. Dziļums apmēram līdz ceļiem, taču laiva jāvelk nav. Līdzīgi kā visās mazajās upēs, iespējami šķēršļi – šur tur pāri upei pārkrituši koki. Pagājušajā rudenī mazā ūdenī pāris vietās bija jāpanes, taču upe labi braucama," tā Šulcs.
Ar ko tad šis posms ir tik valdzinošs? "Tā ir citāda pieredze nekā labi zināmās un populārās upes. Romantiska, līkumota upīte ar mazo upju noskaņu. Brauciens zem koku velvēm, daži posmi vijas cauri niedrājiem. Ne īsti laivošana cauri džungļiem, taču daba ieskauj. Mangrovju saknes upes krastos, saules staru spēles ūdenī, rimts, bet klātesošs plūdums. Dziļums apmēram līdz ceļiem, taču laiva jāvelk nav. Līdzīgi kā visās mazajās upēs, iespējami šķēršļi – šur tur pāri upei pārkrituši koki. Pagājušajā rudenī mazā ūdenī pāris vietās bija jāpanes, taču upe labi braucama," tā Šulcs.
"Lost in Latgale" vislabāk zināmais laivošanas maršruts ir Sauleskalna ezeru sistēmas četru ezeru riņķis. To varētu nosaukt par Dienvidaustrumlatgales vizītkarti. Šeit četri, patiesību sakot – pieci, savstarpēji savienoti ezeri – Dridzis, Ots, Ārdavs, Sīvers, Lejs – veido noslēgtu apli apkārt Sauleskalnam, senai latgaļu kulta vietai un padomju gados labi zināmai atpūtas teritorijai ar tūristu bāzi "Sauleskalns" kalna galā. Šī ir neticami maģiska vieta ar Latvijas dziļākajiem un tīrākajiem ezeriem. Vairāki no tiem ir ar vidējo dziļumu virs 10 metriem, turklāt ūdens dzidrums vairākos ezeros sasniedz pat septiņus metrus. Sauleskalna apkārtne kļuva plašāk zināma pēc 2016. gada Latvijas Dabas fonda pētnieka Uvja Suško ekspedīcijas, kuras laikā vairākos Sauleskalna ezeros tika atklāts pasaulē ļoti rets ūdens augs – smalkā najāda. Šis ziemeļu ezeru augs te neskarts mitinās kopš ledus laikmeta. Tajās dažās vietās pasaulē, kur smalkā najāda vēl saglabājusies, tā dzīvo tikai kristāltīros ūdeņos. "Laivojot Sauleskalna maršrutu, es nepārspīlēju, ir iespēja nokļūt vienā no tīrākajām un cilvēka neskartākajām vietām pasaulē," teic Djatkoviča, piebilstot, ka diemžēl šajā maršrutā patstāvīga laivošana ir apgrūtināta, jo tā jāsaskaņo ar ezeru starpsavienojumu īpašniekiem, tādēļ 13 kilometrus garo piedzīvojumu iespējams baudīt ar "Lost in Latgale" komandu.
Otrs maršruts, kuru var izmēģināt arī patstāvīgi, ved pa Daugavu no Latvijas pierobežas (ar Baltkrieviju) mikropilsētiņas Piedrujas līdz pilsētai pie upes Krāslavai. Šī maršruta maģija slēpjas reģiona kultūrvēsturē. Piedruja vēsturiski ir bijusi Pārdaugavas teritorija Drujas pilsētai Baltkrievijā. Maršruts sākas vietā, kur Daugavas vienā krastā ir Latvija, bet otrā Baltkrievija. Abas valstis šķir vien 200 metrus platā Daugava un neredzama līnija upes vidū. Pašreiz par to nekas neliecina, tomēr kādreiz Piedruja bija stratēģiskas nozīmes pilsēta Krievijas impērijā, teic Djatkoviča. Tā tika plānota kā alternatīva vieta Daugavpils jeb Dinaburgas aizsardzības cietokšņa būvniecībai. Piedruja savulaik bijusi būtisks tirdzniecības mezgls un pilsēta, kur gadsimtiem ilgi veiksmīgi kopā sadzīvoja vismaz piecas dažādas tautas. Maršruts ved cauri aizsargājamo ainavu apvidum "Augšdaugava", zināmam, pateicoties kultūrvēsturiskajām vērtībām upes krastos un dabas unikalitātei, jo ceļā var uzskatāmi redzēt, kā dabas spēku ietekmē veidojusies Latvijas likteņupe. Maršruta garums ir aptuveni 18 kilometri.
Otrs maršruts, kuru var izmēģināt arī patstāvīgi, ved pa Daugavu no Latvijas pierobežas (ar Baltkrieviju) mikropilsētiņas Piedrujas līdz pilsētai pie upes Krāslavai. Šī maršruta maģija slēpjas reģiona kultūrvēsturē. Piedruja vēsturiski ir bijusi Pārdaugavas teritorija Drujas pilsētai Baltkrievijā. Maršruts sākas vietā, kur Daugavas vienā krastā ir Latvija, bet otrā Baltkrievija. Abas valstis šķir vien 200 metrus platā Daugava un neredzama līnija upes vidū. Pašreiz par to nekas neliecina, tomēr kādreiz Piedruja bija stratēģiskas nozīmes pilsēta Krievijas impērijā, teic Djatkoviča. Tā tika plānota kā alternatīva vieta Daugavpils jeb Dinaburgas aizsardzības cietokšņa būvniecībai. Piedruja savulaik bijusi būtisks tirdzniecības mezgls un pilsēta, kur gadsimtiem ilgi veiksmīgi kopā sadzīvoja vismaz piecas dažādas tautas. Maršruts ved cauri aizsargājamo ainavu apvidum "Augšdaugava", zināmam, pateicoties kultūrvēsturiskajām vērtībām upes krastos un dabas unikalitātei, jo ceļā var uzskatāmi redzēt, kā dabas spēku ietekmē veidojusies Latvijas likteņupe. Maršruta garums ir aptuveni 18 kilometri.
"Buļļulaivas.lv" pārstāvis Toms Liepiņš teic, ka Rīgā vilinošs ir iecienītais maršruts uz Mīlestības saliņu. Tā atrodama starp Daugavu, Buļļupi un Loču kanālu. Lai arī pati sala vairāk atgādina trīsstūri, ne sirdi, kā vēsta nosaukums, šī vieta nudien valdzina. Tās pievilcības noslēpums galvenokārt meklējams faktā, ka nekā citādi uz šo vietu kā tikai ar laivu aizceļot nevar. Sala ir iekļauta dabas parka "Piejūra" teritorijā un ir īpaši saudzējama. Tā paver krāšņu dabas pasauli, turklāt, kā izceļ Liepiņš, pašā saliņā ir ezeri, kam var piekļūt tikai ar mazu laivu vai SUP dēli. Neviens cits tur netiek klāt.
Ceļu var sākt Bolderājā/Daugavgrīvā un doties līdz Mīlestības saliņai. Savukārt, ja ir vēlme maršrutu pagarināt, var aizlaivot līdz Daugavas ietekai jūrā.
Ko vēl nesīs šis brauciens? Sastapšanos ar pīlēm un, iespējams, gulbjiem, iespēju piestāšanas gadījumā uzkāpt skatu tornī, kā arī dažādu industriālu un citu objektu apskati, ko citkārt neizdotos pašam aplūkot. Maršruta pieveikšana aizņems divas līdz trīs stundas, taču to iespējams pagarināt un izvērst lielākā piedzīvojumā.
"Bieži cilvēki izvēlas braukt uz Mīlestības saliņu ar domu aizmukt no pilsētas. It kā tā ir Rīga, tomēr tur ļoti forši izdodas noslēpties no pasaules," rezumē Liepiņš.
Ceļu var sākt Bolderājā/Daugavgrīvā un doties līdz Mīlestības saliņai. Savukārt, ja ir vēlme maršrutu pagarināt, var aizlaivot līdz Daugavas ietekai jūrā.
Ko vēl nesīs šis brauciens? Sastapšanos ar pīlēm un, iespējams, gulbjiem, iespēju piestāšanas gadījumā uzkāpt skatu tornī, kā arī dažādu industriālu un citu objektu apskati, ko citkārt neizdotos pašam aplūkot. Maršruta pieveikšana aizņems divas līdz trīs stundas, taču to iespējams pagarināt un izvērst lielākā piedzīvojumā.
"Bieži cilvēki izvēlas braukt uz Mīlestības saliņu ar domu aizmukt no pilsētas. It kā tā ir Rīga, tomēr tur ļoti forši izdodas noslēpties no pasaules," rezumē Liepiņš.
Citi laivošanas maršruti