Mūsu platuma grādos vasara ir pārāk īsa, un vislabākais veids, kā to izbaudīt līdz kaulam, ir nodoties dažādām aktivitātēs uz ūdens un ūdenī. Lietuva tam ir ideāli piemērota, jo tai ir pieeja gan atklātai Baltijas jūrai ar Zilā karoga pludmalēm, gan viegli pieejamas upes un ezeri visā valsts teritorijā ar daudzveidīgām aktivitātēm visām gaumēm un fiziskajai sagatavotībai: kanoe un izklaides izbraucienu laivas, burāšana, SUP dēļu noma, ūdens atrakciju parki, veikbords un kaitbords (par veikotāju un kaitotāju paradīzi uzskata Kuršu jomu pie Klaipēdas, kas ir ierakstīta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā).

Lietuva nereti tiek dēvēta arī par Ezeru zemi, jo tajā atrodas teju 3000 ezeru, kas piedāvā plašas iespējas nodoties dažādiem ūdenssporta veidiem – SUPošanai, laivošanai, veikbordam un kaitbordam, bet kopskaitā 60 tūkstoši kilometru upju ir ideāli piemēroti kanoe un smaiļošanai dažādu sarežģītības pakāpju maršrutos.

Lietuvā kanoe laivošana tiek uzskatīta par neoficiālu nacionālo vasaras sporta veidu. Grūti izcelt kādu vienu konkrētu upi, kas būtu vislabāk piemērota šai aktivitātei, jo teju visas Lietuvas upes ir atbilstošas. Taču – saskaņā ar ūdens aktivitāšu mīļotāju sacīto – Dzūkijas Nacionālo parku šķērsojošā upe Merķe (Merkys) ir viena no lielākajām, skaistākajām un populārākajām ūdens tūrisma "artērijām", kas ideāli piemērota kanoe laivošanai dažādu grūtību līmeņos – arīdzan ģimenēm ar bērniem. Iesakām izmēģinām posmu no Puvočiai ciemata līdz Merķinei (Merkinė) – tas aizņems dažas stundas. Vēl viena neaizmirstama pieredze ir nakts brauciens ar lāpām rokām darinātā koka kajakā pa Danes upi Klaipēdā. Tūres laikā var apskatīt Klaipēdas vecpilsētu ar tās prūšu arhitektūru, iepazīstot senos uzbērumus un gadsimta vidus Mēmeles nocietinājumus.

SUPošana ir iespējama daudzos Lietuvas ezeros un upēs, un pat apkārt skaistākajai Viduslaiku pilij, kas atrodas uz salas Traķos. Pavisam jauna un interesanta pieredze ir SUPošana agrā rīta stundā – "kafijas tūre" (tās laikā var sagaidīt saullēktu Neris upē Viļņā, baudīt spēcinošu kafiju un novērot pilsētu mostamies) vai SUP joga, kuras laikā īpaša nozīme tiek pievērsta elpošanai, kā arī daudz vairāk nekā parastā jogā tiek trenēta dziļā muskulatūra, jo zem kājām nav vis stabils pamats, bet gan dēlis, kas viegli viļņojas ūdenī.

Un neiztikt bez Baltijas jūras – ideāli piemērota vieta, lai noķertu viļņus un spilgtas emocijas. Jauna vieta ūdens sporta veidu cienītājiem un entuziastiem ir "Sea Paradise Surf" centrs Būtiņģē netālu no Palangas. SUPošana, sērfošana, kaitbordings, vindsērfings, longbordings individuāli vai kopā ar instruktoru, kā arī apmācības bērniem un velosipēdu noma. Iespējama arīdzan nakšņošana turpat "Surf Hostel" vai kempingā.

Pārgājienu cienītājiem Lietuva piedāvā zaļus un sulīgus mežus, kas klāj 33% no valsts teritorijas, piecus nacionālos un 30 reģionālos dabas parkus ar marķētām pārgājienu takām un skatu torņiem. Kopumā LIetuvā ir vairāk nekā 200 pārgājienu taku, un viena no tām savieno visas trīs Baltijas valstis. Vārdu sakot – spēj tik izvēlēties!

Nagļu dabas rezervāta pārgājienu taka, kas atrodas Kuršu jomā (UNESCOUNSECO pasaules mantojuma saraksts) tiek uzskatīta par vienu no labākajām pārgājienu takām Lietuvā, kur var izbaudīt neparasto Pelēko kāpu (dēvētas arī par Mirušajām kāpām). Taka ved pa vietām, kur četrus Kuršu jomas ciematus "norija" smiltis pirms vairākiem simtiem gadu. Atklāto plašumu un smilšu kāpu dēļ Kuršu jomu bieži vien dēvē par Baltijas Sahāru.

Pastaigu taka kokos ir neparasts veids, kā iepazīt Lietuvas maģiskos mežus. 2016. gadā uzbūvētā taka atrodas 20 metru augstumā virs Anīkšķu mežiem un tā ir vienīgā šāda veida taka visā Baltijā, turklāt tai piešķirta Apvienoto Nāciju Izcilības balva. Savukārt Anīkšču meži ir daļa no "Natura 2000" tīkla (Eiropas Savienības valstu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sistēma), kur aug aptuveni 20 aizsargājumu augu sugas. Savukārt no 34 metrus augstā skatu torņa, kas atrodas takas noslēgumā, paveras elpu aizraujošs skats uz zaļajiem plašumiem un Šventojas upes ieleju.

Vairāk nekā kilometru gara pastaiga gar purvu nebūtu iespējama, ja vien nebūtu kāda noslēpuma – taka, kas izveidota gar senu akmeņu zemūdens ceļu (lietuviešu valodā to sauc par "kūlgrinda"), kas veda cauri purviem. Kādreiz tas bija slepens veids, kā aizbēgt no uzbrucējiem, bet tagad tas sniedz iespēju uzzināt par augstā purva plaukstošo floru un apbrīnot tā neparasto ainavu no ļoti tuva attāluma.

Vairāk pārgājienu maršrutu Lietuvā – gan izglītojošu, gan izaicinošu, gan relaksējošu – var atrast šeit.

Izaiciniet sevi – izpētiet Lietuvu uz velosipēda! Izbaudiet daudzveidīgās ainavas – no smilšu kāpām un vilinošiem ezeriem līdz greznām baroka vecpilsētām, sajūtiet neskartās dabas spēku daudzajos nacionālajos un reģionālajos dabas parkos, aptverot pēc iespējas vairāk, jo reljefs ir līdzens un attālumi ir mazi. Turklāt riteņbraukšanu itin viegli var apvienot ar citām aktivitātēm – piestāt nopeldēties kādā ezerā, izmēģināt kādu ūdenssportu, izstaigāt pilsētu gida pavadībā, izbraukt ar laivu vai prāmi un vēl un vēl. Populārākais piekrastes velomaršruts Lietuvā ved pa Kuršu jomu, taču arī citos valsts reģionos ir pievilcīgi un aizraujoši velomaršruti.

No Kauņas vecpilsētas līdz kūrortpilsētai Kulautuvai gar gleznaino Nemunas upi aptuveni 20 kilometru garumā ved moderns veloceliņš ar iespēju Zapišķos uzkāpt uz maza prāmīša un pēdējo posmo līdz Kulautuvai doties pa ūdeni, neaizmirstot Zapišķos apskatīt arīdzan Sv. Jāņa Kristītāja baznīcu – vienu no senākajām baznīcām valstī, sauktu arī par Lietuvas baznīcu māti, kas stāv klaja lauka vidū pie pašas Nemunas.

Žemaitijas nacionālajā parka galvenais apskates objekts ir lielākais Žemaitijas ezers – Platēļu ezers –, ap kuru stiepjas labiekārtots riteņbraucēju celiņš, kas ļauj veikt pilnu apli un apbraukt apkārt visam ezeram. Kopējais Platēļu ezera veloceliņa garums ir 24 kilometri, taču, ja ir vēlme ne tikai braukt, bet pa ceļam arī apskatīt dažus ievērības cienīgus apskates objektus, tad distance sasniegs 26 kilometrus un aizņems apmēram 2,5 stundas.

No Alītas līdz Varēnai ved 50 kilometru garš veloceļs, kas izveidots vēsturiskā dzelceļa vietā, ko 19. gadsimta beigās izbūvēja Krievijas impērija, lai nostiprinātu robežu ar ķeizarisko Vāciju. Brauciena laikā jūs redzēsiet dzelzceļa tilta paliekas pār Nemunas upi, iespaidīgu 60 metrus garu viaduktu pār Motertis upi, dzelzceļa staciju "Artilērija" un aptuveni 20 brūkošu un jūkošu vēstures liecību.

Savukārt, viesojoties pilsētās, velosipēdus iespējams arīdzan iznomāt, un doties iepazīt Lietuvu gan organizētās velotūrēs, gan inidivduāli. Vairāk informācijas šeit. Savukārt atrast vairāk interesantu velomaršrutu jūs varat šeit.