Kirkilu ezeri izveidojies no vairāk nekā 30 ar ūdeni pilnām dažāda vecuma un lieluma savienotām karsta kritenēm. Visas karsta kritenes nav lielākas par 20–30 metriem diametrā, bet to dziļums svārstās robežās no astoņiem līdz 11 metriem, rakstīts mājaslapā. Savukārt apkārtnes ainavu veido gan pārpurvotas, gan sausas karsta kritenes – tas ir kā ezeru labirints apmēram piecu hektāru platībā, kura krasta līnija stiepjas vairāk nekā divu kilometru garumā, norādīts "Explore Baltics" mājaslapā.

Kirkilu ezeri ir unikāli, jo tajos notiek dažādi bioloģiskie procesi. Piemēram, tikai šajos ezeros ar neapbruņotu aci saskatāmas sēra baktēriju kolonijas un tajos aug dažādi ūdensaugi: mieturaļģes, iegrimušās raglapes, kuprainie ūdensziedi, ezera meldri. Ezerā dzīvo zivis, peld savvaļas pīles, dažkārt var sastapt arī dzērves, gulbjus. Senāko karsta ezeru krasti apauguši kokiem, un vasarā, samazinoties ūdens līmenim, to malās veidojas smilgu kopienas.

Pavasara atkušņa laikā un pēc lietusgāzēm ūdens līmenis paaugstinās un pussalas tiek applūdinātas, tādējādi ezerā izveidojas vēl lielāks skaits salu. Ezeru grupa ir īpaši skaista arī ziemā – tad viss klāts ar sniega vaļņiem, un no neaizsalstošiem akačiem ceļas garaiņi. Pavasarī, kad sazeļ blakus ezeram esošās pļavas, tā piekraste izrotājas ar baltām ievu pīnēm, bet vasarā ezermalā skan lakstīgalu, vālodžu un citu putnu balsis. Glezns Kirkilu ezers ir arī rudenī, kad bērzi atviz zeltainā krāšņumā, pīlādži un kļavas iekvēlojas koši sarkanās krāsās, bet uz zemes starp lapām slēpjas varenas bērzu bekas, šur un tur slejas arī mušmiru cepures, raksta "Explore Baltics".