Uz šo jautājumu, protams, vieglāk atbildēt tiem, kas dzīvo dzīvoklī. Gluži vienkārši – tajā siltumnīcu ierīkot nevar. Jā, balkonā varbūt var uzstādīt mini siltumnīcu, bet noteikti ne siltumnīcu tās klasiskajā izpratnē. Savukārt gluži citā situācijā ir tie, kuriem īpašumā ir zemes pleķītis, kurā var izpausties pēc sirds patikas. Tad siltumnīca ir teju neatņemama dārza sastāvdaļa. Bet – vai tā ir nepieciešama?

Mūsdienās siltumnīca var kalpot diviem mērķiem – tā var būt ne tikai augu māja, kurā audzēt tomātus, gurķus, papriku, salātus un citus augus, bet arī atpūtas vieta un skaists dārza dizaina elements. Pirms pieņem galīgo lēmumu, atbildi pats sev uz vairākiem jautājumiem: vai man dārzā ir piemērota vieta siltumnīcai? Kāda būs mana siltumnīca? Vai man to vajag tāpēc, lai ar dārzeņiem nodrošinātu ģimeni? Vai man to vajag tādēļ, ka siltumnīca dārzā būs stilīga atpūtas vieta? Ja tā būs vieta dārzeņu audzēšanai – vai es varēšu veltīt laiku, lai par augiem pienācīgi parūpētos?

Plānojot, cik liela būs siltumnīca, jāņem vērā vairāki aspekti, piemēram, cik liela ir zemes platība. Vai mums dārzā būs pietiekami liels zemes pleķis lielai siltumnīcai, vai tā nebojās dārza kopskatu? Ko mēs siltumnīcā audzēsim? Vai tie būs tikai salātiņi un redīsiņi, kuri ir zema auguma un kuriem augstu siltumnīcu nevajadzēs? Bet varbūt siltumnīcā audzēsim gurķus un tomātus? Tie sezonas laikā var izaugt 1,8 līdz 2 metrus gari. Atcerieties, ka augiem siltumnīcā jānodrošina labvēlīgs mikroklimats, turklāt ir nepieciešams atstāt arī samērā lielu gaisa apjomu virs tomātu vai gurķu galotnēm. Būs pietiekami, ja virs augu galotnēm būs 1,5 līdz 2 metrus liels gaisa slānis (no galotnes līdz jumtam).

Savukārt siltumnīcas augstumam korē jābūt vismaz 3,5 līdz 4 metri. 3,5 metri – tas būtu minimālais pieļaujamais augstums. "2 metri noteikti būs par maz, tomāti vien var izaugt divus metrus. Jāsaprot, ka siltumnīcu nevaram piebāzt pilnu līdz augšai ar augiem. Tiem trūks gaisa, augi slikti jutīsies. Jābūt svaiga gaisa apmaiņai," atgādina Narvils. Ja siltumnīcas jumts ir zems un arī gaisa slānis ir mazāks par iepriekš minētajiem 1,5 līdz 2 metriem, drīz vien var sākt veidoties kondensāts gan uz siltumnīcas sienām, gan uz pašiem augiem. Tas var būt iemesls slimību izplatībai siltumnīcā. Siltumnīcās, kurās brīvā atvēlētā gaisa platība ir mazāka, slimības izplatās ātrāk nekā tajās, kur ir atvēlēta lielāka gaisa rezerve.

"Es teiktu, ka ar 35 kvadrātmetrus lielu siltumnīcu būs pietiekami, lai ģimeni nodrošinātu ar dārzeņiem visas vasaras garumā. Ja cilvēkam vajag audzēt simtiem tomātu šķirņu, tad, protams, viņam vajag lielu siltumnīcu," norāda agronome.

Taču, runājot par siltumnīcas garumu, tas atkarīgs no paša audzētāja vēlmēm un iespējām – tā, cik zemes platība atļauj dārzā izplesties. Atcerieties: jo lielāka siltumnīca, jo lielāks materiālu patēriņš. Jo lielāka siltumnīca, jo lēnāk tā dienas laikā iesilst un lēnāk vakarā atdziest. Savukārt mazās siltumnīcas no rīta ātrāk iesilst, bet vakarā ātrāk atdziest.

"Tas atkarīgs no konkrētās pašvaldības būvvaldes, jo atšķirības reizēm ir ievērojamas. Noteikti piezvaniet savai būvvaldei un pakonsultējieties! Lai nav tā, ka viņi konstatē faktu un pasaka, ka no siltumnīcas ir jāšķiras," iesaka LLKC vecākais dārzkopības eksperts.

Savukārt Mārīte Gailīte mierina: "Nē! Amatieru mazās siltumnīcas nav jāsaskaņo. Tā nav kapitāla būve, tā ir maza pagaidu būve. Cita lieta ir lielajiem audzētājiem, kuriem ir iespaidīgas siltumnīcas, kas aizņem 100 vai 1000 kvadrātmetrus. Iedomājieties, ja visi amatieri tagad, pavasarī, par siltumnīcām sāks zvanīt būvvaldēm..."

Ja siltumnīca ir netālu no kaimiņu žoga, jāskatās, lai šis žogs vai pie tā blakus iestādītie koki un krūmi nemet ēnu uz siltumnīcu. Savukārt, ja tā ir tuvu kaimiņu žogam, pie kura neaug kādi krūmi, tā var radīt noēnojumu kaimiņu dārzā, par ko viņi nebūs priecīgi. Ar kaimiņiem jebkurā gadījumā jāuztur labas attiecības.

Māris Narvils skaidro, ka siltumnīcu "tradicionālais novietošanas virziens" ir ziemeļi–dienvidi, jo pret sauli būs vērsta mazākā siltumnīcas daļa, tā nepārkarsīs. Šādi zaudēsim agrā pavasarī vai rudenī, jo būs vēsāks. "Cita lieta, ja ir kāda saimniecības ēka vai mājas dienvidu fasāde, tad pie tās var piebūvēt siltumnīcu. Tad es ieteiktu padomāt par akumulācijas siltumnīcām. Dienvidu pusē viss vienmēr ātrāk iesilst, var iegūt šo lieko siltumu, kas daļēji var aizstāt pat apkuri. Bet, ja šo siltumu neglabā, tad dienvidu pusē siltumnīca ļoti pārkarsīs."

"Nē, debespusēm nav nozīmes. Svarīgi, lai šī siltumnīca būtu labi izgaismota, lai tā nestāvētu ēnā," norāda Mārīte Gailīte, agronome, dārzeņkopības speciāliste.