KĀ IEKĀRTOT SILTUMNĪCU:
augsne, dobes, laistīšanas sistēma
Andra Čudare
žurnāliste
Foto: Vitas-Daukstes Gobas arhīvs
Siltumnīca ir kā bērns, kas teju katru dienu jāapčubina: jāregulē temperatūra, augsnes un gaisa mitrums, jārēķina barības vielu devas un jāpieskata apgaismojums. Rūpīgi izplānojot, kā veidot dobes un taciņas, un ierīkojot ērtu laistīšanas sistēmu, drošu sirdi pat karstākajās vasaras dienās uz pāris dienām varēsi aizbraukt kaut kur atpūsties. Goda vārds!
Augsnes sagatavošana
Kvalitatīva augsne ir puse no uzvaras (labas ražas), tādēļ uz to taupīt nevajag. Dārzniece Maruta Kaminska stāsta, ka ar melnzemi vien nepietiks: "Iesaku ņemt 50% melnzemes, 30% kūdras un 20% laba komposta, lai augsne būtu pufīgāka. Citi izmanto tīru kūdru, arī tā var darīt. Ja nav savas komposta kaudzes, veikalos pieejams labs slieku komposts, kā arī granulēti vistu vai govju mēsli ar jūras aļģēm, Tomāti un gurķi ir visai ēdelīgi, viņiem vajag daudz barības vielu." Stādot augus, Maruta iesaka pievienot kādu bioloģisku preparātu, piemēram, "Biomiksu", kas palīdzēs cīnīties pret sēņu slimībām un pārstrādāt mikroelementus. Droši var likt arī zirgu mēslus, kas satrūdot rada siltumu, vienīgi, pērkot tos pa tiešo no zirgaudzētavām, var ievazāt zemesvēžus, brīdina Nacionālā botāniskā dārza dendrologs Andrejs Svilāns (LZP). Un zemesvēži var atlidot arī paši, sajūtot jebkuru kūtsmēslu smaku, piebilst dārzeņkopības speciāliste Mārīte Gailīte.
Daudzi dobju vietā izvēlas ierīkot kūdras renes.
Foto: Ingas Kondratjevas arhīvs
Ja būs likta lietā Marutas ieteiktā augsnes kombinācija, nākamajā gadā varēs pievienot mazāk kūdras un komposta: "Zeme būs sasēdusies, bet tomāti kārtīgi izēduši barības vielas, tāpēc katru gadu augsne jāatjauno. Izmantojot podus vai maisus, zeme jāmaina katru gadu, un vērts iestrādāt "Trihodermīnu", jāatceras, ka šādas dobes vasaras laikā jāmēslo biežāk." Liekot "Trihodermīnu", tam nepieciešamas vairākas dienas un pat nedēļas atkarībā no temperatūras un mitruma, lai iedzīvotos un radītu augu saknēm labvēlīgu vidi. Par augsnes mainīšanu siltumnīcā skeptiska ir Mārīte Gailīte: "Pamēģiniet kaut divus kvadrātmetrus nomainīt, tas ir fiziski smags darbs. Tāpēc aizmirstiet par to un labāk nodarbojieties ar augsnes kopšanu. Cerot, ka, nomainot augsni, var atbrīvoties no kaitēkļiem, uzreiz pateikšu – šis ceļš ir strupceļš, kaitēkļi atgriezīsies."
Kad ir labākais laiks augsnes sagatavošanai? "Nemānīsim sevi, ļoti laicīgi neviens to nedara. Augus parasti izstāda maija otrajā pusē, tāpēc maija sākumā varam ķerties pie darbiem." Būtu labi to izdarīt vismaz nedēļu iepriekš, lai zeme pagūst nedaudz nosēsties. Lai iegādātos kvalitatīvu melnzemi un komposta zemi, jānoskaidro, vai substrāts iekļauts Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Mēslošanas līdzekļu un substrātu sarakstā.
Ar augsnes sagatavošanu nevajag noslinkot. Ja ieber vienu lāpstu labumiņa, tad vienu saujiņu ražas arī dabūsi.
— Maruta Kaminska
Jā, sertificēta zeme būs dārgāka, bet tā būs garantija, ka zeme ir brīva no slimību ierosinātājiem un kaitēkļiem, pamāca Nacionālā botāniskā dārza (NBD) direktors kolekciju kurators, dendrologs Andrejs Svilāns. "Man pašam ir gadījies sastapt cilvēkus, kuri melnzemes vietā nopirkuši no slīkšņas izgrābtas dūņas, kas pilnas ar nezāļu sēklām, spēj tik glābties! Vislabāk tomēr pašam ierīkot divas komposta kaudzes – vienu sakrāj pilnu un, kamēr tā lēnītēm trūd, piepildi otru. Nav ko tērēties par citu pārstrādātiem atkritumiem, varam paši gurķu un kartupeļu mizas salikt kompostā un dabūt labu zemi." Vienīgi pirms likšanas siltumnīcā melnzemi un kompostu ieteicams izsijāt, jo iekšā var būt negantie maijvaboļu kāpuri.
Pirms pārcelt dēstus no palodzes uz siltumnīcu, zeme jāiesilda. Mārīte Gailīte iesaka nopirkt lētāko caurspīdīgo plēvi un uzklāt uz zemes 3–5 dienas pirms stādīšanas, protams, jācer uz saulainām dienām. Apakšā var ielikt termometru, un sanāk tāda kā siltumnīca siltumnīcā. "Vispirms tur veidosies kondensāts, to var nopurināt nost vai ļaut pašam izžūt. Ja grib likt melno plēvi, tai ļoti cieši jāpieguļ augsnei, ja būs kaut maza sprauga, plēve iesils, bet zeme ne. Savukārt dubultā caurspīdīgās plēves sistēma lieliski aizturēs siltumu," viņa pamāca. Lai pārliecinātos, ka augsne tiešām ir silta tomātu un gurķu stādīšanai (apmēram 16°C), tajā jāiegremdē pirksti – ja tie nesalst, viss kārtībā! "Ja temperatūra būs zemāka, gurķi ilgi neaugs, jo nespēs uzņemt fosforu, bet tomāti stāvēs zili violeti, kamēr nekļūs siltāk," biedē Mārīte.
Dobju ierīkošana
Pirms ļauties sajūsmai par stādīšanas pēcpusdienu, jāpiesēžas pie rūtiņu lapas ar lineālu un jāizplāno augu izvietojums. Jo mazāka siltumnīca, jo ilgāks laiks jāvelta plānošanai, turklāt jāņem vērā arī tāda nianse kā dēļu platums, ar ko iecerēts norobežot dobju malas. Var veidot paaugstinātas dobes, ja dārzā nav tik auglīga augsne, augiem šādās dobēs būs vairāk vietas, kur dzīt saknes. Ja nenoslinko un uztaisa vēl augstākas dobes, tad ērti visus dārza darbus pēc tam var veikt sēdus! Augstums atkarīgs no katra vēlmēm, bet platumam jābūt tādam, lai ērti varētu aizsniegt tālākos stūrus. Maliņas var nostiprināt ar ķieģeļiem, baļķīšiem, dēļiem – kas nu ir pa rokai.
Tiem, kas cīnās ar zemesvēžiem vai ūdensžurkām, vērts veidot augstās dobes un apakšā ieklāt smalku metālisku sietu vai audzēt tomātus un citus augus maisos un spaiņos, stāsta Maruta Kaminska. "Podiem nav ne vainas, esmu mēģinājusi, tikai garo šķirņu vietā labāk izvēlēties krūmveida augus. Karstā laikā podi jālaista daudz intensīvāk, tas nebūs labs variants tiem, kas uz laukiem tiek reizi nedēļā," stāsta dārzniece.
Foto: Marina Juberte
Bauskas pusē savā piemājas siltumnīcā saimnieko Marina Juberte, kura pērn augus stādīja celtniecības spaiņos: "Parastos 20 litru spaiņos ieklāju ģeotekstilu, vīrs apakšā izurba caurumiņus, un stādīju iekšā! Man patika, ka sākumā spaiņus varēju salikt vienā stūrī un pavasara aukstajās naktīs ērti apsegt ar agrotīklu. Stādot rindiņās, tas būtu grūtāk izdarāms. Ieteicams pirkt baltos spaiņus, jo melnie pievelk sauli, tāpēc ātrāk izžūst un augi biežāk jālaista, mēģināšu tos aptīt ar agrotīklu. Rudenī zemi izkratīju dārzā uz citiem augiem un plānoju katru gadu to mainīt. Nākamreiz zem spaiņiem palikšu putuplasta loksni, lai no zemes nenāk aukstums, un būs pavisam labi!"

Labs risinājums ir audzēšana kūdras renēs, ko var uztaisīt no melnbaltās plēves, kas vidēji kalpo trīs gadus. Tas jādara tā – apmēram 80 cm platu plēvi (ar balto pusi uz ārpusi) klāj tur, kur grib veidot reni, ik pēc metra apakšā paliekot vismaz metru garu auklu. Tad plēves vidū ber kūdru, apmēram pusotru spaini uz augu, un sasien auklas, veidojot tādas kā atsevišķas kabatas. Drenāžai renes sānos iegriež spraudziņas. Lai rene nebūtu tieši uz vēsās zemes, apakšā var palikt dēļus vai putuplasta plāksnes.
Lielas cerības uz tomātu audzēšanu maisos lika Olga Revina: "Nopirku 50 litru maisus ar gatavu substrātu, tur bija iezīmēti trīs laukumiņi, kas jāizgriež, un tur arī jāstāda tomāti. Sākumā auga labi, bet grūti gāja ar laistīšanu – tomāts veido tādu kā pauguriņu, tādēļ liku ūdens pudeles, bet jūlija vidū tomāti sāka plaisāt, tātad trūka barības vielu. Saknītes, nabadzītes, auga uz sāniem, noteikti būtu bijis labāk, ja maiss būtu kā spainis, saknēm būtu vairāk vietas un ar laistīšanu nebūtu tik sarežģīti."
Foto: Olgas Revinas arhīvs
Foto: Lauris Larmanis
Cēsu pusē dzīvojošais Lauris Larmanis savā pirmajā siltumnīcā nolēma veidot nevis dobes, bet gan izvietot kastes: "Negribēju netīrību un domāt par ravēšanu. Nopirku jau gatavus palešu bortus, nokrāsoju, ar elpojošu agrotīklu iztapsēju kastes un piepildīju ar zemi, tikai jāatceras agrotīklu pieskavot. Nākamajā gadā vienkārši nopirkšu jaunu zemi un sajaukšu ar veco."

Ļoti radošs risinājums, kas glābj mazu siltumnīcu īpašniekus, izmantots Danas Bērziņas saimniecībā. Būvniecības preču veikalā Dana sagādāja 200 mm platas caurules, izgrieza tajās caurumus, piepildīja ar augsni, sastādīja zemenes un iekāra siltumnīcas konstrukcijā. Nedaudz augstāk uz plauktiņa nolika spaini, kuram apakšā izurba caurumiņu un ierīkoja krānu. Klāt piestiprināja caurulīti laistīšanai, bet caurumiņus izurba tā, lai tie atrastos tieši pretī katram zemeņu stādam. Atlika vien manuāli pagriezt krānu – un ūdens nonāca pie zemeņu ceriem.
Foto: Danas Bērziņas arhīvs
Taciņu veidošana
Ideālā variantā centrālā eja jāveido tik plata, lai tajā varētu iebraukt ar ķerru, saka NBD kolekciju kurators Andrejs Svilāns. "Ja durvis siltumnīcai ir abos galos, no apsaimniekošanas viedokļa tā ir ļoti ērti pievest melnzemi, bet draņķīgi, ka tam vajag daudz vietas. Kā teicis kāds cītīgs tomātu audzētājs: "Katrs neaizstādīts pleķītis kā nazis mugurā!" Toties platākā ejā ērti nolikt arī ķeblīti vai kādu paliktni, kur nomesties uz ceļiem ravējot, arī mugurkauls būs pateicīgs par ērtāku darba pozu. Bet taciņas katrs var veidot pēc saviem estētiskajiem ieskatiem un finansiālajām iespējām, kaut no marmora, tikai nevajag tur izgāzt nezāles, kas pūst un pelē. Labāk uzbērt sausus salmus vai šķeldu, tad ejā neaugs nezāles un zemīte elpos. Ja siltumnīca būvēta vairākiem gadu desmitiem, atmaksāsies bruģēti vai ar granti klāti celiņi," iesaka Andrejs.
Foto: Skaidrītes Sudmales Vatsones arhīvs
Vairāk nekā desmit gadus ar dārza darbiem aizraujas sertificēts permakultūras dizainers Artūrs Freijs, kurš arī mudina veidot platākas taciņas: "Nebūs tā, ka uztaisi siltumnīcu un aizmirsti par to, piestaigājot reizi gadā ar vienu spainīti komposta. Iebraukt ar ķerru siltumnīcā ir tiešām ērti. Pēc vajadzības taču var ar to pašu ķerru savest siltumnīcā podus un konteinerus, kuros iestādīt kādu paprikas vai baklažāna stādu, nav viss jāsastāda dobēs! Lai kā arī gribētos, nevajag taisīt džungļus dobē. Ja augi sastādīti pārāk tuvu, slimības vieglāk var pāriet uz citiem stādiem."
Permakultūras piekritēji veido komposta taciņas: "Jā, kompostu liek nevis kastē, bet uz taciņām, pa kurām siltumnīcā staigā. Vispirms gan jāizveido īpaša konstrukcija – taciņas gultne jāizliek ar nocirstiem kokiem vai zariem, jāuztaisa tāda gultiņa, kas garantē to, ka kurmji netiks pie sliekām. Komposta taciņas augšā liek mulču, iesaku rudenī savākt koku lapas vai arī likt apžuvušu zāli," stāsta Artūrs. Ar koku mizu mulču labāk neaizrauties, jo tā augsni padara skābāku, bet sienā varētu būt nezāļu sēklas. "Galvenais permakultūrā ir tas, ka dobes un taciņas nedrīkst būt plikas, ja tās nebūs mulčētas, zeme izžūs un sablīvēsies."
Laistīšanas sistēmas izbūve
Teju katru dienu stiept ar lejkannu ūdeni kādā brīdī apnīk. Mazītiņu siltumnīcu saimnieki vēl to spēj pieciest, bet pāris stundu laikā var uztaisīt pusautomātisku ūdens apgādes sistēmu. Vienkāršākais paņēmiens būtu pieslēgt šļūteni pie ūdensvada, bet ūdenim jābūt siltam, lai nešokētu augus. Un šļūtenes galā jāpieliek lejkannas sietiņš, citādi pārāk stipra strūkla var noskalot zemi no saknēm. Mārīte Gailīte padalās ar informāciju, ka pārdošanā ir speciāli regulējamie šļūteņu uzgaļi. Labs risinājums ir pie siltumnīcas nolikt ūdens tvertni, kas saulē iesiltu, pielikt elektrosūkni un cauruļveida sistēmu.
Tiem, kas audzē podos, vērts lūkoties pašlaistošo podu virzienā – no lielās mucas mazas caurulītes aiziet līdz poda paliktnim un augi var padzerties tieši tik daudz, cik tiem gribas. Šādi podi ir dārgi, bet kalpos vairākus gadus un būs piemēroti tiem, kas grib biežāk paslinkot.
Pilienlaistīšanas sistēma ir viegli uzstādāma, ja iegādājas jau saliktu komplektu, iesaka siltumnīcu eksperts Elmārs, kurš strādā dārza preču veikalā "Averto". Ideja ir ļoti vienkārša – caurulē izveidoti sīki caurumiņi, pa kuriem tek ūdens un iesūcas augsnē, atliek tikai starp augiem dobēs izvietot caurules un savienot ar ūdens tvertni. Ir arī tādi pilinātāji, ko var iespraust zemē pie pašām saknēm, kas ir lielisks risinājums augiem podos.
Standarta komplekts piemērots 3 x 6 metrus lielai siltumnīcai, turklāt var iegādāties pagarinātājus un aprīkot lielāku siltumnīcu. "Pilinātāju var pieslēgt arī pie ūdensvada un pielikt ar roku atveramu krānu vai taimeri. Noteikti iesaku uzlikt filtru, īpaši, ja no tvertnes nāk lietus ūdens, jo pilinātājiem ir smalkas atveres, kas ātri vien var aizsērēt. Reizi gadā filtrs būtu jānomaina. Ja sistēmu labi kopj, tā var kalpot pat desmit gadus, bet viss atkarīgs no ūdens kvalitātes un filtra – jo tīrāks ūdens, jo ilgāk sistēma kalpos," iesaka Elmārs. Jāatceras, ka mucai jābūt nedaudz augstāk, lai spiediens būtu pietiekams. Jo vairāk augu, jo augstāk jāceļ tvertne, labs un lēts variants ir paletes.
Sistēmas komplektācijā parasti iekļauts uzgalis pievienošanai pie krāna vai ūdens tvertnes, centrālā šļūtene, šļūtenes ūdens piegādei pie augiem, pilinātāji, plūsmas sadalītāji, dažādas skavas, uzgaļi, vāciņi un stiprinātāji. Tiem, kas mēdz aizmirst par laistīšanu vai doties garākos izbraukumos, vērts uzstādīt ūdens kontroles taimeri, kur jānorāda laistīšanas biežums un ilgums. Šo sistēmu var pa daļām komplektēt arī pats, bet iesācējs var nošaut greizi, izvēloties nepareiza diametra savienotājus šļūtenēm, tāpēc labāk sākt ar jau gatavu sistēmu. Sarežģītākām sistēmām papildus var uzstādīt minerālvielu dozatoru, kas laistīšanas laikā pievieno nepieciešamās barības vielas.
Lai samazinātu laistīšanas apjomu, augsni var noklāt ar mulču, tas arī kavēs nezāļu attīstību, vienīgi pirms uzklāšanas jāpārliecinās, ka augsne ir pietiekami mitra, citādi sanāks tā, ka ar mulču zemē uzturēsiet nevis mitrumu, bet sausumu. Viens no mulčas veidiem ir svaigi pļauta zāle, ko savā siltumnīcā veiksmīgi piekopj Skaidrīte Gaidule Rēzeknes pusē. "Kā sākām zāli pļaut, tā uzreiz nesu uz siltumnīcu. Tomāti bija jau sastādīti un noklāju visu zemi tā, ka tikai galotnes bija ārā. Slānim jābūt vismaz piecus centimetrus biezam, tad tomātiem būs silti. Visu vasaru papildināju kārtu ar svaigu zāli, un tiešām apakšā saglabājas mitrums, jālaista bija daudz retāk," viņa dalās ar pieredzi.
"Svaigi pļautā zāle vispirms saulē jāapžāvē, citādi tā sakarsīs un var sapūt," piebilst Artūrs Freijs. "Uz dobēm jāliek 5–10 cm bieza zāles kārta, bet, ja izmanto salmus, tad 15–20 cm, jo tie nav tik blīvi." Permakultūras piekritēji mēdz arī veidot mitruma akumulatorus: "Zem dobes jāizrok neliela tranšeja, kurā liek izmērcētu koksni, der arī pussatrūdējuši baļķīši, tur vēlāk krāsies mitrums. Pievieno lapas, kūtsmēslus, kompostu un virsū 20–30 cm biezu augsnes kārtu," ar dārza darbu viltībām neskopojas Artūrs.
Elkas kalna permakultūras saimniecībā redzam, ka apkārt tomātiem kā mulča ir sažuvusi zāles kārta.

Foto: Artūrs Freijs
Apēnošanas sistēma
Kad uz siltumnīcas virsmas sakrājas putekļi un netīrumi, augi saņem mazāk gaismas, bet ir arī kardināli pretēja problēma – kad gaismas un saules siltuma ir par daudz! Gaismas ieplūšanu un temperatūru var samazināt, piemēram, apklājot siltumnīcu ar veciem palagiem. Tomēr vējā tos var aizpūst, tādēļ ieteicams iekšpusē uz špaleras stieplēm uzmest agrotīklu – tas karstumā atdzesē, bet naktī mazina siltuma zudumu. Parasti špaleras stieples siltumnīcā jau ir, ja nav, zem jumta var nostiept auklas, tā būs lētāk un vienkāršāk, norāda Mārīte Gailīte.
Fotogrāfija no L. Ē. Samuelsona, U. Šenkmana grāmatas "Siltumnīcas un lecektis"
Ēnot siltumnīcu no ārpuses var ar ūdenī šķīdinātu krītu, jā, lietus laikā baltā kārtiņa noskalojas, tāpēc klājums ik pa laikam jāatjauno. Vasaras izskaņā, kad saules staru ir mazāk un augi tiecas pēc gaismas, ieteicams to nomazgāt pavisam. "Ir arī īpašas krāsas, ar kurām noklāj siltumnīcu, bet tās rada ēnu arī mākoņainās dienās un rudenī jāņem nost, kas ir laikietilpīgs darbs. Laba ideja ir noēnošanas aizkari siltumnīcas iekšpusē, ko ērti var aizvilkt un atvilkt. Īpaši karstās dienās siltumnīcā var ienest lielu veļas bļodu, kurā ieliet nedaudz ūdens. Iztvaikojot ūdens mitrinās un atvēsinās gaisu," Mārīte stāsta.
Noderīgas lietas, ko turēt pa rokai
Laba ideja ir siltumnīcā ierīkot dažus plauktus, kur audzēt dēstus, ja siltumnīca ir apsildāma. Vienīgi labāk plauktus netaisīt no koka, jo biežās laistīšanas dēļ tie ātrāk sapūs. Pārlieku aizrauties ar plauktu sistēmām nav ieteicams, lai tie neaizēnotu augus. Neatņemama sastāvdaļa siltumnīcā ir termometrs, lai varētu kontrolēt temperatūras svārstības, kā arī neliels galdiņš, kur nolikt sēklas vai darbarīkus, lai tie darbošanās laikā neapliptu ar zemi. Skaidrs, ka neiztikt bez lejkannas, spaiņiem, lāpstas, kaplīšiem un vairākiem pāriem cimdu. Lai katru dienu tas viss nav jāstiepj no mājām, var kādā stūrī izveidot darbarīku skapīti, bet vietas taupīšanas nolūkos – ierīkot to zem galdiņa. Artūrs Freijs iesaka iegādāties daudzfunkcionālo Fokina plakangriezi, kas līdzinās kaplim, – ar to ērti izveidot vadziņas, izrakt dziļāku pienenes sakni un sezonas beigās nogriezt augu stublāju.
Domājot par gurķu balstiem, var iespraust trīs kociņus un izveidot tādu kā vigvamu, ap kuru uz augšu vīties stīgām. Visbiežāk pāri siltumnīcai tiek novilkta stieple, pie kuras piesien tomātus un gurķus. Ja augs ir liels un smags, stieple ielieksies un siltumnīcas konstrukcija var pat sašķobīties. "Lai konstrukcija nešķiebtos, špaleras stieple jāpievieno nevis tieši pie konstrukcijas, bet pie papildu stieples, kas iestiprināta konstrukcijas stūros," iesaka Mārīte Gailīte.