Vissulīgākie tomāti un kraukšķīgākie gurķi –
kā siltumnīcā izaudzēt brangu ražu
Katrīna Āboliņa, DELFI žurnāliste
Foto: Privātais arhīvs
Vai zini, kāda ir viena no debešķīgākajām sajūtām pasaulē? Ieiet savā vai iespraukties kaimiņa siltumnīcā (protams, ar viņa atļauju), ieelpot silto, smaržīgo aromātu un ātri iemest mutē kādu sārtu ķirštomātiņu vai nokraukšķināt sulīgu gurķi. Jāteic gan, ka ražas baudīšana ir pēdējais solis – pirms tam jāpieliek pamatīgs stādu laistīšanas, apkopšanas un palutināšanas darbiņš. Ņemam cimdus, lejkannas, mēslojuma maisus un vērtīgu ieteikumu pavadībā dodamies stikla pilī!
Tomāti un gurķi, nenoliedzami, ir siltumnīcu lielākie dūži, taču augiem tīkamajā vidē ražu dod arī citi – dažkārt pat eksotiskāki – gardumi, ar kuriem var palutināt garšas kārpiņas. Dārzniecības "Neslinko" saimniece Elga Bražūne norāda, ka siltumnīcās Latvijā papildus gurķiem un tomātiem izdevies izaudzēt arī dažādu šķirņu baklažānus, saldo papriku un asos piparus, bet no neparastākiem gardumiem – melotrijas, līčtomātus, momordikas un trihosandras augļus, kā arī meloņbumbierus. Daži no minētajiem "zvēriem", ļoti iespējams, ir gan ēsti, gan arī pašu audzēti, bet dažu ienākšana siltumnīcā varētu būt jaunums!
Eksotika siltumnīcā
Melotrijas
Aptuveni 3 centimetrus gari gurķi, kas izskatās kā mazi arbūziņi. Garšo kā tikko ieskābēti gurķēni. Lietojami gan svaigi, gan konservēti. Auga saknes veido gumus, kurus, ražai beidzoties, izrok, nomazgā un lieto uzturā. Tie ir kraukšķīgi, saldi un sulīgi.
Momordika
ir vīteņaugs, līdzīgs gurķim. Zied neciliem dzelteniem ziediņiem. Augļi kā gurķi, tikai visapkārt cakaini. Austrumu virtuvē tos lieto ceptus eļļā kā piedevu gaļas ēdieniem.
Saldā paprika un asie pipari
Lai augtu veselīgi un ražotu, jāstāda līdz pirmajām dīgļlapām. Tos nedrīkst iedziļināt. Šķirņu, kuras aug un ražo Latvijā, ir ļoti daudz. ready to answer your questions. You can call us at the weekends and at night. Also you can visit our office for personal consultation.
Trihosandras augļi
Trihosandras zieds ir neparasti dekoratīvs – kā smalki iztamborēta poga. Augļi ir lieli, gari, tumši zaļi ar gaiši pelēkām svītriņām. Uzturā lieto jaunus, tiem ir tukšs vidus, tāpēc parasti griež gredzenos un pilda ar dažādiem salātiem.
Līčtomāts
Savdabīgs viengadīgs kultūraugs, kas pieder nakteņu dzimtai. Lapu malās ir adatas, arī augļiem adatainas cepurītes. Lieto gan svaigus, gan ievārījumā. Garšo savdabīgi, ieteicams izaudzēt un nogaršot, lai novērtētu. Šo augu var audzēt gan segtās platībās, gan atklātā laukā.
Meloņbumbieris
To stādi plaši zarojas, tāpēc augums jāierobežo, atstājot 4–6 vadošos dzinumus. Lieto uzturā svaigus. Augļiem, lai tie iegūtu aromātu, nepieciešams pēcbriedes periods, tāpēc novāktus augļus uz 2–3 nedēļām novieto telpās.mel
Melotrija
Foto: Dārzniecība "Neslinko"
Asie pipari
Foto: Privātais arhīvs
Momordika
Foto: Foto: Dārzniecība "Neslinko"
Došanās uz veikalu iepirkt sēklu paciņas vai uz stādaudzētavu jau paaugušos stādus daudziem mazdārziņu saimniekiem ir viens no satraucošākajiem brīžiem. Tik daudz iespēju – ko izvēlēties? "Lai cilvēks vispār kaut ko pirktu, vispirms jāsaprot, ko, kādām vajadzībām un cik daudz viņš audzēs," uzsver Bulduru Dārzkopības vidusskolas (BDV) dārzeņkopības skolotāja Laima Lūse. "Nav problēmu siltumnīcā izaudzēt arī arbūzu. Galvenais, jāskatās, lai ir, kas apputeksnē!"
"Kad ejam pirkt dēstus, siltumnīcai prātā jau jābūt saplānotai, jāzina, cik daudz to vajadzēs. Tā kā tomāti ir salīdzinoši dzīvīgi, neizdzīvošanas procents ir ļoti mazs – pie nosacījuma, ka zina, kā izskatās veselīgs dēsts. Pēc iestādīšanas tomāti var neizdzīvot, ja naktīs ir salnas un augsne nav iesilusi."
Izvēloties konkrētas šķirnes, katram mazdārziņa īpašniekam vērts skaidri zināt, ko ar izaugušo ražu darīs – ēdīs svaigu, gatavos vai uzglabās ziemai. Šķirņu izvēle ir ļoti liela, tāpēc iespēju ir daudz, teic Lūse, kas iesācējiem iesaka pirmajā gadā iegādāties jau gatavus stādiņus. Problēma varētu būt ar gurķiem – tos mazdārziņu īpašniekiem tomēr ieteiktu uzreiz sēt siltumnīcas dobē paliekošā vietā, jo gurķi nelabprāt aug, ja viņiem ir satraumēta skaņu sistēma," norāda Lūse. Sakņu sistēmu varam satraumēt, vienā podiņā iesējot vairākas sēkliņas un pēc tam ļaujot visiem dēstiem augt. Ja šādi audzētus dēstus, stādot siltumnīcā, sadala, visticamāk, tie neieaugs. Ja baidoties par sēklu dīdzību vienā podiņā sēj vairākas sēklas, pēc sadīgšanas vienmēr jāizvēlas viens spēcīgākais dēsts, pārējie obligāti jānokniebj. "Visi dēsti pirms stādīšanas jāsalaista. Stādot gurķu dēstu, podiņš ļoti uzmanīgi jānoņem, nekādā gadījumā nesaspaidot un nesamīcot sakņu kamolu. Kvalitatīvi izaudzēta dēsta sakne piepilda visu podiņa tilpumu tā, lai, podiņu noņemot, sakņu kamols turētos kopā un augsne no nebirtu."
Foto: Z/S "Zutiņi"
Kādam varētu šķist, ka iemācīties runāt svešzemju mēlē varētu būt vieglāk nekā orientēties siltumnīcā stādāmo dārzeņu šķirnēs. Labā ziņa: tomātu un gurķu audzēšanai Latvijas apstākļos un siltumnīcās būs piemērotas teju visas šķirnes, kuru sēklas nopērkamas veikalos, teic zemnieku saimniecības "Zutiņi" saimniece Rūta Beirote. Siltumnīca ir silta un droša vide, kur ražu neskars nepatīkami laikapstākļi, kas pēkšņi var iestāties vasarā.
Izvēloties šķirnes savām dobēm, Beirote iesaka pēc trim kritērijiem izkristalizēt un izvērtēt savas iespējas. "Ja siltumnīca ir maza un zema, nebūs prātīgi izvēlēties tomātu hibrīdās šķirnes, kas paredzētas audzēšanai profesionālajās siltumnīcās," teic audzētāja. "2020. gada vasaras ieilgušais karstuma periods izraisīja problēmas tomātu ziedēšanā, kā rezultātā augļi neaizmetās vai aizmetās vēlu. Šī iemesla dēļ prātīgi vismaz daļu šķirņu izvēlēties tādas, kurām ir norādīta lielāka izturība pret karstumu, piemēram, 'Rugantīno F1', 'Admiro F1', 'Sultan F1'."
Izvēloties šķirnes savām dobēm, Beirote iesaka pēc trim kritērijiem izkristalizēt un izvērtēt savas iespējas. "Ja siltumnīca ir maza un zema, nebūs prātīgi izvēlēties tomātu hibrīdās šķirnes, kas paredzētas audzēšanai profesionālajās siltumnīcās," teic audzētāja. "2020. gada vasaras ieilgušais karstuma periods izraisīja problēmas tomātu ziedēšanā, kā rezultātā augļi neaizmetās vai aizmetās vēlu. Šī iemesla dēļ prātīgi vismaz daļu šķirņu izvēlēties tādas, kurām ir norādīta lielāka izturība pret karstumu, piemēram, 'Rugantīno F1', 'Admiro F1', 'Sultan F1'."
"Tie, kas saprot, ka tomātu siltumnīcas aprūpēšanai nespēs veltīt pietiekami daudz laika, biežāk izvēlas tomātu hibrīdās šķirnes, un tieši pagājušā vasara bija tā, kad tas atmaksājās. Delikatešu šķirnes bieži ir jutīgākas pret šādu stresu un prasa papildu vēdināšanu un mēslojumu, aprūpi."
— Rūta Beirote, Zemnieku saimniecības "Zutiņi" saimniece
Foto: Līga Biņkovska
"Zutiņu" saimniece norāda, ka gurķu audzēšanā gan valda cita tendence. Gurķu selekcionāri katru gadu piedāvā jaunus gurķu hibrīdus, kas nepāraug, ir daudz ražīgāki, turklāt gurķi nav rūgti, tomēr liela daļa gurķu audzētāju uzticas pārbaudītām vērtībām – pirmajām un labi zināmajām gurķu šķirnēm. "Mūsu gurķu dārzos joprojām stabilu vietu ieņem 'Adam F1', 'Mirabelle F1' un arī – 'Rodņičok', jo bez tā gurķu skābējamo laiku nespēj iedomāties daudzas mājsaimnieces," tā Beirote. Dārzeņkopības skolotāja Lūse iesaka gurķu tīkotājiem siltumnīcā stādīt partenokarpās gurķu šķirnes, jo to audzēšanai nav nepieciešams apputeksnēšanās process.
Tomātu stādus var izstādīt brīdī, kad siltumnīcas zemes temperatūra kā dienā, tā arī – īpaši uzsverot – naktī ir vismaz 10–12 grādi pēc Celsija. Īsāk sakot – ne ātrāk par 10–15. maiju, skaidro Beirote. "2020. gada pavasaris bija lieliska pamācība steidzīgajiem. Pieturējās vēss laiks, tamdēļ pāragri un neiesilušā augsnē izstādītiem tomātiem sākās smaga fosfora neuzņēmība – sāka zilēt lapas. Ja augsnes temperatūra ir pārāk zema, tie nespēj uzņemt nepieciešamās barības vielas un sākas problēmas. Tamdēļ steigai nav pamata. Tā mēs varam vien novārdzināt savus tomātu stādus, sākot ar palodzi un beidzot ar aukstu siltumnīcu. Tas, ka tomāti vēlāk iestādīti, neietekmē ražu, ja par tiem rūpējamies, pasargājot no slimībām. Gluži pretēji, rudenī, kad citiem tomāti jau beigušies, vēlāk iestādītie vēl ražo pilnbriedā. Neapkurināmās siltumnīcās tomāti tik un tā stāvēs uz vietas, un augļus mēs iegūsim aptuveni tajā pašā laikā, kad visi pārējie, bet stresa un darba gan būs vairāk."
Tomātu stādus var izstādīt brīdī, kad siltumnīcas zemes temperatūra kā dienā, tā arī – īpaši uzsverot – naktī ir vismaz 10–12 grādi pēc Celsija. Īsāk sakot – ne ātrāk par 10–15. maiju, skaidro Beirote. "2020. gada pavasaris bija lieliska pamācība steidzīgajiem. Pieturējās vēss laiks, tamdēļ pāragri un neiesilušā augsnē izstādītiem tomātiem sākās smaga fosfora neuzņēmība – sāka zilēt lapas. Ja augsnes temperatūra ir pārāk zema, tie nespēj uzņemt nepieciešamās barības vielas un sākas problēmas. Tamdēļ steigai nav pamata. Tā mēs varam vien novārdzināt savus tomātu stādus, sākot ar palodzi un beidzot ar aukstu siltumnīcu. Tas, ka tomāti vēlāk iestādīti, neietekmē ražu, ja par tiem rūpējamies, pasargājot no slimībām. Gluži pretēji, rudenī, kad citiem tomāti jau beigušies, vēlāk iestādītie vēl ražo pilnbriedā. Neapkurināmās siltumnīcās tomāti tik un tā stāvēs uz vietas, un augļus mēs iegūsim aptuveni tajā pašā laikā, kad visi pārējie, bet stresa un darba gan būs vairāk."
Runājot par tomātu stādīšanu, teorijas ir ļoti dažādas. Kā norāda Beirote, svarīgākais ir saprast, kā tomātus audzēs – uz vienas, divām vai trim galotnēm. No tā atkarīgs arī izvēlētās vietas apjoms. "Klasiskā metode šķirnes tomātiem ir audzēt tomātu stādu uz divām galotnēm, tādēļ arī stādīšanas platums ir apmēra 70 centimetri starp stādiem." Savukārt minimālais attālums starp stādiem ir 50 centimetri.
Foto: Vita Daukste-Goba
Tomātu stādīšanas dziļums
"Tomātu stādīšanas dziļums atkarīgs no tā, cik lieli un veselīgi ir stādi. Ja tie uz palodzes izstīdzējuši, var stādīt dziļāk, pat līdz pirmajai lapu žāklei. Ja stādi ir veselīgi, vēlams stādīt tāpat, kā tie auguši podiņā, vai nedaudz virs," iesaka Beirote. Tomātu guldīšanu, ja vien stādi nav pārstīdzējuši, Beirote nepraktizē, jo tas krietni aizkavē tomāta augšanu. "Ja gribam augļus agrāk, tas nav vēlams. Savukārt, ja šo metodi praktizē, lai samazinātu auga garumu, labāk ir apcirpt galotni vai neizvēlēties hibrīdās šķirnes."
Pie +25 grādiem vēdināšana ir neizbēgama
Foto: DELFI
Lai augi būtu veselīgi un pietiekošā daudzumā uzņemtu barības vielas, tie regulāri jālaista, skaidro dārzniecības "Neslinko" saimniece. "Cik daudz ūdens vajadzīgs katram augam un cik bieži nepieciešams laistīt, atkarīgs no trim faktoriem – augsnes struktūras, auga vecuma un laikapstākļiem. Lietainā laikā augus laistām mazāk, savukārt saulainās un karstās attiecīgi vairāk un biežāk." Taujāta, kad labāk laistīt savus siltumnīcas gardumus, Bražūne skaidro: "Praksē nav novērots, ka augu laistīšana vienā un tajā pašā diennakts laikā būtu nozīmīgs faktors to attīstībā. Svarīgi, lai laistāmais ūdens būtu silts, 18–24 grādu ūdens temperatūra patiks gan gurķu, gan tomātu augiem."
"Savukārt gurķim var smalkā strūklā palaistīt lapas, taču to nedrīkst darīt saulainā laikā. Tad var rasties saules apdegumi. Piles, kas paliek uz lapām, darbojas kā palielināmais stikls un attiecīgi var augu apdedzināt. Citos gadījumos gurķiem patīk, ja apslapina lapas."
- Laima Lūse, Bulduru Dārzkopības vidusskolas dārzeņkopības skolotāja
Siltumnīcas karaļiem – tomātiem un gurķiem – katram ir savas augšanas prasības. Tā kā tomātiem patīk "vējš matos", bet gurķiem silts un mitrs klimats – tāds, kurā tomātiem veidojas slimības –, tos būtu ieteicams katru stādīt citā siltumnīcā. Taču skaidrs, ka ne visos mazdārziņos tas ir iespējams. "Tamdēļ gurķu un tomātu stādus nekādā ziņā nevajadzētu kombinēt pamīšus. Labāk vienā galā gurķus, bet otrā – tomātus," norāda "Zutiņu" saimniece.
Foto: Līga Biņkovska
Vēl viens ļoti svarīgs faktors siltumnīcas augu attīstībā ir vēdināšana, skaidro Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils. "Gaisa apmaiņa veicina labāka mikroklimata veidošanos – mēs mazinām gaisa mitrumu, kas ir primāri pie slimību izplatības. Arī būtiski regulējam temperatūru, ar vēdināšanu izlīdzinām temperatūras svārstības." Narvils norāda, ka sakaršanas gadījumā vēdināšana ir labākais veids situācijas glābšanai, piebilstot – prātīgāk būtu nepieļaut tās piezagšanos jau pašā saknē. Pamatā vēdināšanas biežums atkarīgs no gaisa temperatūras. "Līdz ko temperatūra ir pāri +25 grādiem, jāvēdina. Jātaisa vaļā arī agri pavasarī, pat neskatoties uz to, ka varbūt ir mīnusi. Ja gaisa temperatūra ir pāri +30 grādiem, svarīgi plēvi krāsot baltu. Tāpat iekšā var izsmidzināt ūdeni, piemēram, uz gurķiem, bet arpusē – uz plēves, jo ūdens, karstumā iztvaikojot, paņems siltumu nost. "
Ja tiek audzēti tomāti, gurķi, baklažāni un paprika, optimālā siltumnīcas gaisa temperatūra ir +25 grādi pēc Celsija, norāda Narvils. Tādām kultūrām kā redīsi, salāti, dilles piemērota zemāka gaisa temperatūra (robežās no +18 līdz +20). Tādā gadījumā par vēdināšanu jāsāk domāt jau pie +22 grādiem.
Ja tiek audzēti tomāti, gurķi, baklažāni un paprika, optimālā siltumnīcas gaisa temperatūra ir +25 grādi pēc Celsija, norāda Narvils. Tādām kultūrām kā redīsi, salāti, dilles piemērota zemāka gaisa temperatūra (robežās no +18 līdz +20). Tādā gadījumā par vēdināšanu jāsāk domāt jau pie +22 grādiem.
Taču Latvijas laikapstākļos nekas netipisks nav arī aukstas un drēgnas naktis. Vai tad jāķeras pie sildītājiem un karstā ūdens spaiņiem? "Saprātīgāk jau būtu nenodarboties ar šādām ekstrēmām lietām. Ja būvējam siltumnīcu no jauna, ieteiktu uzbūvēt nedaudz lielāku un ielikt ūdens konteineru vai lielāku mucu. Pa dienu ūdens sasilst un naktī atdod siltumu. Nebūs jāskrien naktīs un jāskatās, vai sveces vēl deg un akmeņi nav galīgi atdzisuši. Protams, arī tā var darīt, taču ūdens ir pavisam cita lieta."
Foto: Kristīne Daukste
Ja vēlamies no siltumnīcas iznest ne tikai dažus tomātus un pāris gurķu, nevar aizmirst par augu veidošanu.
Normēšanas smalkumi
Normēšanas smalkumi
Ja vēlamies no siltumnīcas iznest ne tikai dažus tomātus un pāris gurķu, nevar aizmirst par augu veidošanu. BDV dārzeņkopības skolotāja Lūse norāda: "Tomātiem ir jālauž vai jāgriež pazarītes. Nevar visu atstāt, kā ir, jo pazares salapo, stiepjas garumā, nevajadzīgi aizņem siltumnīcas platību, rada noēnojumu un kavē augļu aizmešanos," tā Lūse.
Nenoliedzami, tomātus siltumnīcā var audzēt ar vienu vai diviem stumbriem, taču pārsvarā cilvēki tomēr izvēlas pirmo variantu. "Ļaujot pazarēm augt, veidosies krūms. Tas ziedēs mazāk intensīvi, mazāk barības vielu un gaismas tiks augļiem. Tas ir ražas veidošanas darbs, lai mēs vispār pie tā tomāta tiktu," skaidro Lūse. Pazarītes vajadzētu izlauzt, kad tās izaugušas līdz pieciem centimetriem. Biežums atkarīgs no mēslošanas, arī šķirnes īpatnībām, taču darbiņš veicams vismaz reizi nedēļā.
Viens dārzkopības speciālists teic, ka pazarītes ir jāizgriež ar celmiņu, atstājot pazarītē nelielu puļķīti. Cits saka – vajag izlauzt līdz lapas žāklei, un abiem pieņēmumiem ir savi plusi un mīnusi. "Es agrāk lauzu pazarītes līdz lapas žāklei. Tagad pāris gadu griežu, atstājot puscentimetru lielu celmiņu, un man tā patīk un šķiet ērti. Mana pieredze liecina, ka, atstājot celmiņu, otrreiz dzinums tur vairs neaug. Ir šķirnes, kurām ir tendence intensīvi veidot pazares, un tādas, kurām šī tendence nav tik izteikta. Bet būs dārzkopji, kas man nepiekritīs, tāpēc tas ir izvēles jautājums. Katram jāatrod sava metode un jāsaprot, kā veicas vislabāk. Arguments, kāpēc neatstāt celmiņu, saistīts ar iespējamu slimību veidošanos celmiņā un griezuma vietā – kā jau jebkurā brūcē. Bet, arī nolaužot padusīti līdz lapas žāklei, rēta tur būs," pieredzē dalās Lūse.
Būtībā jāveido ir arī gurķi, izgriežot sānu dzinumus. "Ir cilvēki, kas vispār gurķus neveido, bet tad uz kvadrātmetru jāstāda ne vairāk kā viens augs. Viņi uzliek režģi, restes vai žogu un ļauj gurķim augt uz visām pusēm. Ja izvēlas šo variantu, augs ir pienācīgi jābaro," norāda Lūse. "Tomāts aug ilgi. Ja audzēsim pazares, augļus nekad nesagaidīsim. Bet gurķīši aug ātri, līdz ar to arī šāda metode ir pieļaujama. Es, piemēram, varu iestādīt piecus, bet kāds cits – divus gurķus, un mēs dabūsim gandrīz vienādu ražu. Viņš varbūt vienīgi nedaudz vēlāk."
Ja izvēlas veidošanas metodi, gurķis, kā jau ierasts, jāsien uz augšu. "Veidojam sānu dzinumus. Pirmos – vienu vai divus – nogriežam pavisam, bet pēc tam dzinumus vienkārši sākam īsināt pēc otrās, trešās lapas. Tas atkarībā no auguma un tā, kādu vēlamies audzēt," teic speciāliste. Kad galotne izaugusi līdz griestiem, tas atkal jālaiž uz leju.
Vai zināji, ka gurķim ir ūsas? Tās ir vītes jeb stīgas, kas palīdz pieķerties un noturēties pie dažādiem balstiem. Ir cilvēki, kas uzskata – ūsas samazina ražu, tāpēc būtu nogriežamas, taču Lūse norāda, ka starp šiem lielumiem sakarība nav pierādīta. "Taču es un arī daudzi citi ūsas tomēr griežam nost, jo tas atvieglo stādījumu kopšanu un veidošanu. Ražu tas neietekmē. Ja audzē uz 1–1,5 kvadrātmetriem vienu gurķi, augus parasti neveido, tiem ļauj augt uz visām pusēm, tad tas ar ūsām turas pie režģa vai žoga un, protams, arī ūsas nav jāgriež," tā Lūse, uzsverot – šo metodi parasti izvēlas tie, kuru mazdārziņi atrodas prom no mājām un dārza darbiem var atvēlēt tikai brīvdienas.
Nenoliedzami, tomātus siltumnīcā var audzēt ar vienu vai diviem stumbriem, taču pārsvarā cilvēki tomēr izvēlas pirmo variantu. "Ļaujot pazarēm augt, veidosies krūms. Tas ziedēs mazāk intensīvi, mazāk barības vielu un gaismas tiks augļiem. Tas ir ražas veidošanas darbs, lai mēs vispār pie tā tomāta tiktu," skaidro Lūse. Pazarītes vajadzētu izlauzt, kad tās izaugušas līdz pieciem centimetriem. Biežums atkarīgs no mēslošanas, arī šķirnes īpatnībām, taču darbiņš veicams vismaz reizi nedēļā.
Viens dārzkopības speciālists teic, ka pazarītes ir jāizgriež ar celmiņu, atstājot pazarītē nelielu puļķīti. Cits saka – vajag izlauzt līdz lapas žāklei, un abiem pieņēmumiem ir savi plusi un mīnusi. "Es agrāk lauzu pazarītes līdz lapas žāklei. Tagad pāris gadu griežu, atstājot puscentimetru lielu celmiņu, un man tā patīk un šķiet ērti. Mana pieredze liecina, ka, atstājot celmiņu, otrreiz dzinums tur vairs neaug. Ir šķirnes, kurām ir tendence intensīvi veidot pazares, un tādas, kurām šī tendence nav tik izteikta. Bet būs dārzkopji, kas man nepiekritīs, tāpēc tas ir izvēles jautājums. Katram jāatrod sava metode un jāsaprot, kā veicas vislabāk. Arguments, kāpēc neatstāt celmiņu, saistīts ar iespējamu slimību veidošanos celmiņā un griezuma vietā – kā jau jebkurā brūcē. Bet, arī nolaužot padusīti līdz lapas žāklei, rēta tur būs," pieredzē dalās Lūse.
Būtībā jāveido ir arī gurķi, izgriežot sānu dzinumus. "Ir cilvēki, kas vispār gurķus neveido, bet tad uz kvadrātmetru jāstāda ne vairāk kā viens augs. Viņi uzliek režģi, restes vai žogu un ļauj gurķim augt uz visām pusēm. Ja izvēlas šo variantu, augs ir pienācīgi jābaro," norāda Lūse. "Tomāts aug ilgi. Ja audzēsim pazares, augļus nekad nesagaidīsim. Bet gurķīši aug ātri, līdz ar to arī šāda metode ir pieļaujama. Es, piemēram, varu iestādīt piecus, bet kāds cits – divus gurķus, un mēs dabūsim gandrīz vienādu ražu. Viņš varbūt vienīgi nedaudz vēlāk."
Ja izvēlas veidošanas metodi, gurķis, kā jau ierasts, jāsien uz augšu. "Veidojam sānu dzinumus. Pirmos – vienu vai divus – nogriežam pavisam, bet pēc tam dzinumus vienkārši sākam īsināt pēc otrās, trešās lapas. Tas atkarībā no auguma un tā, kādu vēlamies audzēt," teic speciāliste. Kad galotne izaugusi līdz griestiem, tas atkal jālaiž uz leju.
Vai zināji, ka gurķim ir ūsas? Tās ir vītes jeb stīgas, kas palīdz pieķerties un noturēties pie dažādiem balstiem. Ir cilvēki, kas uzskata – ūsas samazina ražu, tāpēc būtu nogriežamas, taču Lūse norāda, ka starp šiem lielumiem sakarība nav pierādīta. "Taču es un arī daudzi citi ūsas tomēr griežam nost, jo tas atvieglo stādījumu kopšanu un veidošanu. Ražu tas neietekmē. Ja audzē uz 1–1,5 kvadrātmetriem vienu gurķi, augus parasti neveido, tiem ļauj augt uz visām pusēm, tad tas ar ūsām turas pie režģa vai žoga un, protams, arī ūsas nav jāgriež," tā Lūse, uzsverot – šo metodi parasti izvēlas tie, kuru mazdārziņi atrodas prom no mājām un dārza darbiem var atvēlēt tikai brīvdienas.
Dubultais B – baklažāns un baziliks
Siltumnīcās blakus dārzeņiem var stādīt viengadīgas puķes, kas sader ar attiecīgajiem augiem pēc klimata, skaidro dārzniecības "Neslinko" saimniece Bražūne. "Blakus tomātiem labprāt augs puķes, kurām netraucēs caurvējš, savukārt blakus gurķiem jāstāda puķes, kurām patiks mitrāka augsne." Speciāliste gan norāda – praksē pierādījies, ka ar puķēm labāk atkāpties uz dobēm ārpus siltumnīcas.
Foto: Laima Lūse
Taču, runājot par augiem, kurus tomāts labprāt sauc par saviem kaimiņiem, priekšplānā izvirzās baziliks. "Augot blakus, tie stiprina viens otru un abas kultūras aug veselīgas. Izdalot savus smaržu fitoncīdus, baziliks atbaida tomātu kaitēkļus, savukārt tomāts, būdams enerģētiski spēcīgs augs, bazilikam patīk," skaidro Bražūne. BDV skolotāja Lūse piebilst – cilvēki runā, ka baziliks arī uzlabojot tomātu garšu.
Arkveida siltumnīcas malējās dobēs var iestādīt piparus un baklažānus, jo tiem nav vajadzīgs liels griestu augstums, skaidro Lūse. Baklažāni labi garšo kaitēkļiem, līdz ar to pirmos varēs atrast tur. "No vienas puses, tas ir slikti, jo baklažāni pievilina kaitēkļus, bet, no otras, ļoti labi. Ja kāds kaitēklis būs ieviesies, nevajadzēs pētīt visu siltumnīcu un katru augu. Pietiks, ja ļoti cītīgi apskatīsim baklažānu stādus. Uzreiz varēs saprast, ar ko jācīnās!"
Arkveida siltumnīcas malējās dobēs var iestādīt piparus un baklažānus, jo tiem nav vajadzīgs liels griestu augstums, skaidro Lūse. Baklažāni labi garšo kaitēkļiem, līdz ar to pirmos varēs atrast tur. "No vienas puses, tas ir slikti, jo baklažāni pievilina kaitēkļus, bet, no otras, ļoti labi. Ja kāds kaitēklis būs ieviesies, nevajadzēs pētīt visu siltumnīcu un katru augu. Pietiks, ja ļoti cītīgi apskatīsim baklažānu stādus. Uzreiz varēs saprast, ar ko jācīnās!"
Tautā runā, ka specifiskā aromāta dēļ siltumnīcā ieteicams stādīt sīkziedu samtenes, kas nevēlamajiem ciemiņiem neies pie sirds. Tās arī dezinficējot augsni un neļaujot dažādiem kaitēkļiem un slimībām izplatīties. "Ir kaitēkļi, kam garšo viss, un tiem samtenes neko nedos," skaidro Lūse. "Taču, ja veidojam šādus stādījumus, ieteicams paredzēt atbilstošus stādīšanas attālumus, lai tie viens otram netraucētu, nekonkurētu par barības vielām un gaismu."
Vasara parasti ir ražas pilnbrieds, taču kādu ēdamu labumu no siltumnīcas iespējams iznest jau pavasarī un arī rudenī.
Vasara parasti ir ražas pilnbrieds, taču kādu ēdamu labumu no siltumnīcas iespējams iznest jau pavasarī un arī rudenī.
Pavasara periodā, kad siltummīļi tomāti un gurķi vēl tikai gaida savu stādīšanas kārtu, iespējams iesēt redīsus, rukolu, spinātus un citus aukstumizturīgos augus. Pirmo zaļumu ražu novācam jau pirms tomātu un gurķu stādīšanas, kā arī siltumnīcā nodrošinām nosacītu augu maiņu. Daudzus gadus audzējot vienu kultūru, augsni noplicinām ātrāk.
- Laima Lūse, Bulduru Dārzkopības vidusskolas dārzeņkopības skolotāja
Siltumnīca vasaras beigās
Agrās tomātu šķirnes ražot beidz augusta vidū vai beigās un siltumnīcā paliek tukšas vietas, kur varam izaudzēt otro ražu, norāda Bražūne. "Vasaras otrajā pusē – augusta pirmajās dienās – sējam gurķus, kurus iestādīsim noražojušo tomātu vietā vēlākām ražām rudenī. Augusta beigās sējam salātus un redīsus," tā Bražūne. Rudens ražu var papildināt ar ziedkāpostiem, taču svarīgi pievērst uzmanību šķirnei. "Agrās vai ar garāku augšanas periodu jāsēj, sākot no jūnija beigām līdz jūlija vidum. Vēlos ziedkāpostus ir labi sēt kasetēs, tad tiem izpaliek pārstādīšanas stress. Kad stādiņi izauguši, gan gurķus, gan ziedkāpostus rudens ražām stādām siltumnīcā, kur noražojuši agrie tomāti un atbrīvojusies vieta. Savukārt salātus, rukolu, redīsus var iesēt starp tomātu rindām, jo tajā laikā jau tomātu apakšējās lapas ir noņemtas un augsnei gaismas pietiks."
Savukārt ar stādīšanu apkārt siltumnīcai LLKC vecākais dārzkopības speciālists Narvils iesaka neaizrauties, lai neveidotos noēnojums. Ja ļoti gribas, var stādīt, piemēram, garšaugus.
Savukārt ar stādīšanu apkārt siltumnīcai LLKC vecākais dārzkopības speciālists Narvils iesaka neaizrauties, lai neveidotos noēnojums. Ja ļoti gribas, var stādīt, piemēram, garšaugus.
Nātru virca vai veikala mēslojums?
Ikviens, kurš tur rūpi par siltumnīcu, vēlas brangu ražu, taču tā nekad nebūs atkarīga no stādīšanas laika, skaidro Beirote. Svarīgi ir labi augšanas apstākļi siltumnīcā, kā arī mēslojums. Tam piekrīt arī dārzeņkopības skolotāja Lūse, kura skaidro – jebkurš auglis, kuru dod ražojoša kultūra, no kaut kā ir jāizaudzē. Ja intensīvi novācam ražu, barības vielu patēriņš ir ļoti liels. "Nevar būt tā, ka iestādām un vienkārši gaidām, ka ne no kā izaugs liela un skaista raža. Pirmkārt, augsne ir jāsagatavo, jāsamēslo jau pirms stādīšanas, taču augļus nesošajiem dārzeņiem, manuprāt, papildmēslošana ir ikdienas darbs – tā nav pat palutināšana." Lūse norāda, ka regulāri un mazās porcijās mēslots organisms augs un ražos labāk nekā tādi, kuriem "paēst" iedots tikai reizi vai divas sezonā.
Foto: Laima Lūse/ Z/S "Zutiņi"
Lai varētu saprast, kādu mēslojumu izvēlēties, jāpārzina augsne, kā arī uzmanīgi jāpēta augšanas īpatnības. Ja tomāts vai gurķis negrib augt, viņam kaut kā pietrūkst, skaidro Lūse, piebilstot, ka tad nepieciešams painteresēties, kam tieši veikalā nopērkamais mēslošanas līdzeklis ir domāts. "Pamatmēslojumam noderēs kvalitatīvs komposts, kas sajaukts ar atbilstošu kūdras substrātu vai dārza augsni, bet pēc tam noteikti jānodrošina regulāra papildmēslošana." Un šajā jautājumā cilvēki dalās divās daļās – vieni iestājas pilnībā pret minerālmēsliem, kamēr citi tos labprāt lieto. "Protams, var sagatavot gan zāļu, gan nātru vircu, lietot pelnus un citus organiskos mēslojumus. Bet problēma ir tajā, ka, lietojot šādu mēslojumu, īsti nezinām ne mēslojuma sastāvu, ne arī devas. Jābūt ļoti lielai pieredzei, lai tikai pēc auga reakcijas un ārējām pazīmēm noteiktu, vai izvēlētais līdzeklis izvēlētajā daudzumā nodrošinās auga augšanu un ražas veidošanos. Veikalā pirktajiem mēslošanas līdzekļiem ir norādīts gan sastāvs, gan devas, gan lietošanas un drošības instrukcija. Nepārsniedzot rekomendētās devas, ievērojot lietošanas un drošības instrukcijas, to lietošana ir droša un saudzīga dabai."
Foto: Olga Revina
Savā brangās ražas "recepetē" dalās arī Olga Revina, kuras padoms ir izkniebtās atvasītes nevis izmest, bet apsakņot: "Protams, pavisam maziņas nevar pēc tam izstādīt, bet, ja kāda nepamanīta izaug, piemēram, 15 centimetrus gara, to droši var iestādīt."
Otrs Olgas padoms bagātīgai ražai ir tiem, kuri tomātus stāda kastēs: "Drenāžas vietā ieklāju 5 centrimetrus pelnu un olu čaumalu, ko visu ziemu krāju. Sezonas beigās neviena čaumala nebija palikusi, tomāti visu bija pārstrādājuši."
Kā garšīgākās tomātu šķirnes Olga iesaka 'Citrina', kas atgādina veikalā nopērkamos ķirštomātiņus, tikai ar tādu garāku snīpīti. 'Rally F1' ir mazi, cieti, apaļi tomātiņi, kas griežot neizjūk. Viņa iesaka arī 'Cherrola F1'.
Otrs Olgas padoms bagātīgai ražai ir tiem, kuri tomātus stāda kastēs: "Drenāžas vietā ieklāju 5 centrimetrus pelnu un olu čaumalu, ko visu ziemu krāju. Sezonas beigās neviena čaumala nebija palikusi, tomāti visu bija pārstrādājuši."
Kā garšīgākās tomātu šķirnes Olga iesaka 'Citrina', kas atgādina veikalā nopērkamos ķirštomātiņus, tikai ar tādu garāku snīpīti. 'Rally F1' ir mazi, cieti, apaļi tomātiņi, kas griežot neizjūk. Viņa iesaka arī 'Cherrola F1'.
Pats galvenais ir nepārsniegt lietošanas devas un ievērot visas ražotāja norādes, kā arī vērot augus – ja tie labi aug un attīstās, kādu mēslošanas reizi var arī izlaist.
Lūse skaidro, ka liela daļa veikalos nopērkamo minerālmēslu ir iegūta no dabīgiem minerāliem un atļauta lietošanai bioloģiskās saimniecībās. "Ja mākam izmantot un lietot pareizajās devās, arī ķīmiski sintezētie ne ar ko nav sliktāki. Un tā mēs vismaz zinām, cik daudz iedodam, jo jebkuram dārzenim katrā augšanas periodā vajag nedaudz citu mēslojuma sastāvu. Piemēram, tajā brīdī, kad tie audzē sava auguma lapas, vairāk vajag slāpekli. Kad svarīgi, lai izaug sakņu sistēma, vajag vairāk fosfora. Tas vajadzīgs arī ziedēšanas laikā," skaidro Lūse.
Foto: Skaidrīte Sudmale Vatsone
Pēc ražas novākšanas ieteicams izvairīties no tomātu uzglabāšanas ledusskapī, teic Lūse. "Tomātus līdz pārstrādei, pārdošanai vai apēšanai nevajadzētu glabāt telpā vai vidē, kur gaisa temperatūra ir zem +12 grādiem pēc Celsija. Nepiemērotā temperatūrā tomāts pazaudē garšu. Izņemot no ledusskapja paša audzētos tomātus, var nākties atskārst, ka tie garšo tāpat kā veikalā pirktie." Uzglabāšanas periods būs atkarīgs no šķirnes īpatnībām, piemēram, ilgāk glabāsies un mazāk bojāsies tās šķirnes, kuras paredzētas konservēšanai. Šiem tomātiem ir biezāka miza, tāpēc tie transportēšanu un uzglabāšanu pārcieš labāk. "Protams, visgaršīgākie ir tomāti, kurus novācam pilnībā nogatavojušos. Taču rudens pusē, kad naktis kļūst vēsas un tuvojas salnas, novāc tomātus, kas nav paspējuši nogatavoties, novieto istabas temperatūrā un nogatavina."
Foto: Z/S "Zutiņi"
Lai izaug branga raža!
Iesaka dārzniecības "Neslinko" saimniece Elga Bražūne
Tomāti
Siltumnīcas vēdināšana – vasarā, kad nakts temperatūra turas virs 10 pēc Celsija, siltumnīcas vēdlogus atstāj atvērtus cauru diennakti;
Regulāra laistīšana un piebarošana;
Lai notiktu apputeksnēšanās, sievišķajiem un vīrišķajiem ziedputekšņiem jāsavienojas, tāpēc ražas palielināšanai tomātus purina. Efektīvi to darīt ir katru rītu, kamēr saule vēl nav sākusi karsēt;
Auga savlaicīga atbrīvošana no liekajām pazarītēm.
Gurķi
Gurķi labāk ražo, ja tiem ir iespēja kāpt uz augšu;
Lūkot, lai augiem pietiek mitruma, – ražošanas periodā gurķi būs jālaista vairāk un biežāk nekā tomāti;
Novākt ražu, tiklīdz gurķīši sasnieguši vēlamo lielumu;
2–3 reizes sezonā gurķu laistāmajam ūdenim pievienot kalcija nitrātu (1 ĒK uz 10 L ūdens), tas dos gurķiem jaunu sparu ražot ilgstoši.
"Partenokarpajām gurķu šķirnēm sēklas nav jāgatavina – tām ir tikai sēklu aizmetnīši, un šie gurķi nedzeltē," skaidro Lūse. "Līdz ar to nav vienā dienā obligāti jānovāc visi gurķi, tie var arī pāris dienu pagaidīt. Taču, ja izvēlamies tradicionālo šķirņu gurķus, tie jāvāc ļoti regulāri un vienmēr jāskatās, lai kaut kur nepaslēptos lielie gurķi. Pretējā gadījumā lielie gurķi barības vielas novirzīs sēklu briedināšanai un pārējā jauno gurķīšu aizmešanās tiks kavēta. Jāatzīmē, gurķu ražas apjoms ir cieši saistīts ar ražas novākšanas intensitāti – jo regulārāk un biežāk gurķu raža tiks vākta, jo vairāk tie ražos." Ja runājam par gurķiem, arī tie ledusskapī var zaudēt savu garšu, taču arī šajā gadījumā viss atduras pret gaumes jautājumu. "Es vienmēr lieku gurķus ledusskapī, jo man vienkārši garšo auksti gurķi," atklāj Lūse.
Foto: Z/S "Zutiņi"
