Neliekoties par siltumnīcas dezinficēšanu un kārtības uzturēšanu ne zinis, palielinās riski ātrāk parādīties kaitēkļiem un slimībām. "Jāsaprot, ka viena liela daļa slimību ierosinātāju ziemo atliekās un uz konstrukcijām," skaidro Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils. Bulduru Dārzkopības vidusskolas (BDV) dārzeņkopības skolotāja Laima Lūse piebilst, ka slimību ierosinātāji un kaitēkļi var dzīvot uz siltumnīcu seguma, konstrukcijām, darbarīkiem, mietiņiem, auklām, klipšiem, kā arī augu un nezāļu atliekās.

Narvils norāda, ka lielākā uzmanība siltumnīcas tīrīšanas darbiem jāpievērš rudenī, pavasarī sev ļaujot vairāk pievērsties citiem aspektiem. Jāteic gan, ka sava veida tīrīšana, dezinficēšana un kārtības uzturēšana siltumnīcā tomēr nepieciešama visos gadalaikos. Lūk, dārzeņkopības speciālistes Mārītes Gailītes padomu ābece, kas noderēs jau šajā sezonā!

Pavasarī var nomazgāt arī siltumnīcas segumu. Plēves siltumnīcas varam mazgāt ar "Fairy" vai jebkuru veļas pulveri. No siltumnīcas vajag nomazgāt putekļus, bet, ja uz siltumnīcas seguma sākušas augt aļģes vai sūnas, pie reizes arī tās nomazgā. Savukārt polikarbonāta plāksnes var rūpīgi nomazgāt ar ūdeni." LLKC speciālists Narvils piebilst – tiem, kuriem svarīgi izmantot "veselīgākus" mazgāšanas līdzekļus, var likt lietā šķidrās ziepes "Dish Drop".

Gailīte uzsver, ka pirms sezonas no siltumnīcas jāizvāc visas augu atliekas, kas radušās rudens un ziemas periodā. "Nereti rudenī sadīgst nezāles, kas vēlāk nosalst, un pavasarī uz tām attīstās pelēkā puve. To nekādi nedrīkst pieļaut."

Gribi dezinficēt, bez nezini, kādu līdzekli izvēlēties? Narvils stāsta, ka var izmantot "zilos graudiņus", taču lielumu pirms tam vajadzētu nomazgāt ar tīru, siltu ūdeni. Pēc vēlēšanās ūdenim var pievienot sodu, bet dezinfekciju pēc tam veikt atsevišķi. "Šādi ieteicams rīkoties, lai netīrumi arī "zilo graudiņu" ūdeni ātri nepadarītu netīru," norāda Narvils. Speciālists iesaka pielietot trīs soļu plānu – sākumā visu noberzt sausu, tad nomazgāt un beigās nosmidzināt ar "zilo graudiņu" šķīdumu. Mārīte Gailīte gan piebilst – ar "zilajiem graudiņiem" jāuzmanās, jo tie var bojāt polikarbonātu. Arī augsnē pārlieku liels mangāna saturs var būt bīstams augiem. "Drošāk lietot dezinfekcijai ūdeņraža peroksīdu – vienu aptiekā nopērkamo pudelīti uz 10 litriem ūdens – un tūlīt pēc pagatavošanas apsmidzināt visas konstrukcijas un plēvi."

Lūse siltumnīcas mazgāšanu salīdzina pasākumiem, kurus cilvēki izmanto jaunā koronavīrusa izplatības ierobežošanā. "Mēs arī Covid-19 cenšamies ierobežot, mazgājot rokas. Siltumnīcās ir tas pats, mazgājot ar ziepjūdeni virsmas, mēs nomazgājam slimību ierosinātājus. Uz rokām mēs taču arī neredzam, ka kaut kas dzīvo, bet, lietojot ziepes, ļoti labi varam tikt galā."

Šajā kontekstā gan jāpiebilst, ka ne visas siltumnīcas var mazgāt vienādi. Ja konstrukciju beršanai piemēroti asi rīki, tad tos pašus noteikti nevarēs izmantot plēves vai polikarbonāta tīrīšanai. Nederēs nekas abrazīvs, kas materiālu varētu saskrāpēt. "Tas nozīmē, ka jāizmanto auklu vai mikrošķiedras birste. Savukārt, mazgājot stiklu, jāuzmanās, lai tas neieplaisātu," tā Narvils.

Tāpat LLKC vecākais dārzkopības eksperts aicina paturēt prātā, ka tīrīšanu vajadzētu sākt no viena gala, bet virsmu tīrīt no augšas uz leju. "Jāpadomā arī par drošību, jo, visticamāk, būs vajadzīgas kāpnes. Ņemot vērā, ka siltumnīcas zeme ir mīksta, ieteicams sameklēt dēļu galus vai plāksnes, kuras palikt apakšā. Pretējā gadījumā kāpnes grims, sasvērsies. Ja vēl tā būtu plēves siltumnīca..., bet stikla siltumnīcas sienā iekrist galīgi nebūtu labi." Taču, ja nav iespējas tikt pie trepēm vai nevēlies tās izmantot, dārzeņkopības speciāliste Gailīte iesaka likt lietā mazgāšanu zem liela spiediena, izmantojot "Kärcher" sūkņus, kas mūsdienās jau ir daudzu rīcībā.

Narvils arī atgādina, ka rītakleita nebūs piemērotākais apģērbs tīrīšanas darbiem – nepieciešams nodrošināties gan ar aizsargcimdiem, gan arī cepuri un darba drēbēm, kas "nebaidās" no mitruma.

BDV dārzeņkopības skolotāja Lūse iesaka vienu reizi sezonā ar ziepjūdeni nomazgāt arī siltumnīcas ārpusi. "Dārzs jau neatrodas sterilā vidē. Līst lietus, pūš vējš, gaisā ir putekļi un putekšņi. Tas viss var nogulsnēties uz siltumnīcas virsmas. Šķiet, ko tad no ārpuses tas mainīs, bet šādā veidā samazinās gaismas caurlaidība. Ja mājās ir netīri logi, arī istaba ir tumšāka, un siltumnīcā ir tas pats."

Vēl viens aktuāls jautājums mazdārziņu saimnieku vidū ir augsnes kaļķošana un pabarošana ar mēslojumu. Šajā gadījumā Gailīte norāda uz nepieciešamību noskaidrot augsnes skābumu. "Ja bieži laistām ar ūdeni, kas nāk no urbumiem vai upēm, būs diezgan daudz karbonātu. Ļoti bieži pH līmenis ceļas tieši ūdens dēļ, bet īpaši pie tā piestrādāt nevajag. Ja mēs siltumnīcās regulāri lietojam kalcija nitrātu, nekas briesmīgs ar pH nevar notikt."

Lai pārbaudītu augsnes pH līmeni, Gailīte iesaka veikalos iegādāties speciālus indikatorus – pH noteicējus. Tur klāt būs arī instrukcija, kā pārbaudi pareizi veikt. "Piemēram, cilvēki ļoti bieži domā, ka sūnas siltumnīcās aug tāpēc, ka ir pārāk liels skābums. Parasti tas gan ir tāpēc, ka zeme ir pārāk blīva. Tādā gadījumā nevajadzētu ņemties tik daudz ar kaļķošanu, bet varbūt jāpadomā, kā to zemi uzirdināt, varbūt par daudz liekam svaigus kūtsmēslus." Lai uzlabotu augsni, dārzeņkopības speciāliste norāda uz iespējamu nepieciešamību tajā iestrādāt rupjas frakcijas kūdru. "Ja gribam uzlabot augsnes struktūru ilgtermiņā, katru rudeni audzējam zaļmēslojumu."

Arī BDV dārzeņkopības skolotājas Lūses viedoklis par zaļmēslojumu ir ļoti pozitīvs. "Katrai kultūrai ir sava vielmaiņa. Tām ir atšķirīgs sakņu garums, un tās augšanai izmanto dažādus augsnes slāņus. Dažādas kultūras no augsnes paņem atšķirīgas barības vielas un atstāj atšķirīgus izdalījumus. Ik gadu, savos dārzos un siltumnīcās mainot augu augšanas vietas un izmantojot zaļmēslojumu, varam uzlabot augsni un augšanas apstākļus. Mēs nevaram tomātus un gurķus piecus sešus gadus stādīt vienā vietā – ar katru gadu raža samazināsies." Siltumnīcās augšanas apstākļus var uzlabot, mainot augsni, iznesot to ārā un tad nesot atpakaļ, skaidro Lūse. Taču tas ir fiziski smags darbs, kas arī prasa lielas izmaksas. "Kur es to augsni likšu un ko nesīšu vietā? Beigās varbūt no dārza ienesīsim vēl kaut ko nezāļaināku un sliktāku."