Ellītes sēravots kopš seniem laikiem uzskatīts par svētvietu un Latvijas pirmās brīvvalsts laikā esot tapuši plāni dziednīcas būvniecībai, bet nezināmu iemeslu dēļ plāni nav īstenoti, liecina informācija Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) mājaslapā. Vairākos avotos atrodamā informācija liecina, ka cilvēki uz avotu nākuši, cerot, ka ūdens palīdzēs pret kaitēm un vairos enerģiju, jo avota sastāvā ir mazmineralizēti sērūdeņi, kādi reti sastopami citur. Daudzeses pagasta pārvaldes mājaslapā lasāms, ka pārpurvojies vairākus desmitus kubikmetru liels padziļinājums liek domāts, ka senos laikos no sēravota ūdeņiem ņemtas dūņas un lietotas ārstieciskos nolūkos.
Ellītes purvs ir dabas liegums un mežs tā tuvumā atzīts par dabisko meža biotopu – avotainu mežu. Te ir sastopamas retas un apdraudētas augu, dzīvnieku, ķērpju un sēņu sugas un, kā minēts DAP mājaslapā, botānikas zinātāji šeit spēs atrast un ieraudzīt arī divus augu valsts retumus – fuksa dzegužpirkstīti un skrajziedu skareni.
Aizkraukles novada pašvaldības tūrisma informācijas konsultante teic, ka Sērenes karsta kritenis atrodas Lauces upes senielejas krastā – tā ir sezonāla avota izplūdes vieta vecās akmenslauztuvēs. Šeit redzami Pļaviņu svītas dolomītu slāņu atsegumi, bet, dodoties tālāk ziemeļu virzienā, var nonākt līdz Korkuļu sausgultnei. No bijušā Korkules purva cauri Sērenes zivju audzētavai tekošais grāvis izveidojis palielu gravu, un tās gultnē ūdens pazūd pazemē, bet pēc apmēram 300 metriem daļa no tā izplūstu Lauces stāvkrastā.