Paņēmieni bērna nomierināšanai, nesagaidot histērijas sarīkošanu  (4)

Portāls "Letidor" atklāj kādas ārzemju blogeres Lauras Lifšicas noslēpumus par to, kas viņai palīdzējis tikt galā ar savas trīs gadus vecās meitiņas histērijām.

Viņa atzīstas: "Kad es un mans bijušais vīrs izšķīrāmies, mūsu mazā meitiņa (toreiz viņai bija trīs gadi) bija ļoti sarūgtināta par šīm pārmaiņām. Un kā vēl! Ierastā, ērtā pasaule tika sagrauta, un mīļais tētis un mamma sāka dzīvot dažādās mājās. Trīs gadus vecai mazulei ir ļoti grūti paskaidrot, kas tas ir – šķiršanās. Vēl grūtāk iemācīt saprast un tikt galā ar emociju sprādzieniem, kuri rodas trauksmes dēļ, neskaidrības un nepārliecības dēļ, kuru "translējuši" esam mēs – jaunie un nepieredzējušie vecāki.

Vairākas nedēļas pēc tam, kad mēs mazulītei pastāstījām par šķiršanos, no mīļās princeses viņa pārvērtās viesuļvētrā, kas dienas laikā izraisīja desmitiem histēriju.

Mēs ilgi meklējām veidu, kā nomierināt šo vētru – un rezultātā tikām ar to galā ar spēļu terapijas palīdzību.

Viss norima pēc pāris mēnešiem, pa to laiku es sagatavoju nelielu metožu sarakstu, kas patiešām palīdzēs bērnam iemācīt "nolaist tvaiku" un neiekrist histērijā."

Un, lūk, Lauras piedāvātās metodes, kas balstītas uz pašas pieredzi!

Lai bērni iemācītos pareizi uztvert šīs tehnikas, vecākiem ir svarīgi atcerēties vairākas lietas, ko aprakstīsim zemāk.

Mācīt bērnus tikt galā ar emocijām ir jēga tikai "miera" brīžos. Ja tu šīs metodes sāksi izmantot, kad bērns tūliņ, tūliņ no dusmām uzsprāgs, izdarīsi tikai vēl sliktāk.

Ja mazulis jau ir "uzkarsis", pareizā rīcība no vecāku puses būs nosaukt skaļi emocijas, kuras bērns piedzīvo. Piemēram: "O, tu tagad esi ļoti dusmīgs. Tu tagad trīci no dusmām. Tu esi nikns un aizvainots".

Prasme nosaukt vārdā savas jūtas – viens no galvenajiem soļiem ceļā uz spēju valdīt pār sevi.

Vienmēr komunikācijā ar bērnu izmanto pozitīvās nostiprināšanas metodi. Ja bērns veiksmīgi izmantojis metodi cīņā ar dusmām, neaizmirsti viņu par to paslavēt: ar labu vārdu, žestiem, smaidu.

Iemāci bērnam ar atpakaļskaitīšanas palīdzību krasi pārslēgt garastāvokli

Sejai pieplūst asinis, acīs riešas asaras, bet tu saki: "Desmit, deviņi, astoņi, septiņi, seši, pieci…". To var darīt gan skaļi, gan pie sevis, nav svarīgi.

Galvenais, ka šī metode palīdz pārslēgt uzmanību un izvairīties no emocionālā sprādziena.

Iemāci bērnam krīzes brīžos apskauties

Ja šķiet, ka tavam bērnam tūliņ "aizbrauks jumts", vienkārši viņam pasaki, ka šādos brīžos ir absolūti normāli palūgt, lai kāds viņu apskauj. Tas var skanēt dīvaini, bet tieši šī metode palīdzēja stabilizēt mūsu meitas garastāvokli, apgalvo Laura.

"Es par šo metodi pastāstīju mūsu mazulītei, un viņa sāka mani apskaut daudz, daudz reižu. Tagad es redzu, ka aiz dusmām bieži slēpjas dziļi pārdzīvojumi un aizvainojums. Apskāvieni atver īstās jūtas, un bērns var paraudāt. Apskāvieni vienmēr sniedz atvieglojumu un prieku. Jo biežāk meita lūdza man viņu apskaut, jo ātrāk viņa tika galā ar sakāpinātajām emocijām. Bet tā arī ir uzvara," uzsver Laura.

Piedāvā bērnam padarīt kaut ko mierīgu

Tikai nesaki bērnam to tieši. Labāk rīkojies pats.

Bērns sāk kliegt, dusmoties, iespējams, pat mētāties ar priekšmetiem. Tā vietā, lai uz agresiju reaģētu ar agresiju (liktu stāvēt kaktā, piemēram), pacenties turēt sevi grožos. Sāc demonstratīvi likt puzli, skaļi lasīt.

Nodziedi dziesmiņu

Tiklīdz tu pamani, ka bērns sāk "pūsties", smagi elpo, pamēģini pārslēgt viņa uzmanību un elpošanu uz dziesmiņu. Lielākam efektam var pasvilpot, parukšķēt…

Piedāvā bērnam padauzīt spilvenu

Kad mēs sākam dusmoties, mums sakrājas enerģija, kuru prasās izlādēt uz āru. Iedod bērnam spilvenu, mīkstu bumbu vai jebko citu līdzīgu, un ļauj to padauzīt vai no visa spēka saspiest. Bērns atbrīvosies no uzkrātās negatīvās enerģijas un neviens no šādas nodarbes necietīs.

Iemāci bērnam dusmas izteikt vārdos

Pamudini bērnu savas dusmas izteikt ar vārdu palīdzību. "Es dusmojos, kad jūs man neļaujat darīt…", "Es dusmojos, kad … ar mani nespēlējas."

Emociju verbalizācija arī ved tuvāk pie spējas valdīt pār savām emocijām jeb pašsavaldīšanās.

Un te vēl papildinājums no Lauras personīgās pieredzes

"Un, lūk, te vēl pāris lietas, kuras es turu savā galvā, kad mans bērns sāk uzvesties ne pēc sevis:

Es cenšos ieslēgt empātiju un sevi iedomāties viņa vietā.

Es nekad bērnu nebiedēju ar briesmīgām sekām un histēriju dēļ nesodu. Mans uzdevums – atbalstīt un palīdzēt tikt pāri krīzēm.

Dažreiz es palieku maliņā. Kad bērnam sākas dusmu lēkme, es varu paiet maliņā, netālu (meita mani redz). Es ļauju sev izelpot, nedaudz atkāpties. Beigu beigās, esmu dzīvs cilvēks un nogurstu no pastāvīgiem emocionāliem sprādzieniem. Galvenais – būt redzamības zonā un bērnu neatstāt pavisam vienu.

Un vēl – ir svarīgi vienmēr meklēt dažādas izejas, variantus problēmas risināšanai. Svarīgi ir nepadoties. Tāpēc es šeit sniedzu tikai pamata rekomendācijas cīņā ar bērnu agresiju. Esmu pārliecināta, – kad tu sāksi strādāt ar šo problēmu, arī tev parādīsies savs mazais saraksts ar padomiem, ar kuriem būsi gatavs dalīties ar citām ģimenēm."

Un, patiešām, metožu, kā cīnīties ar bērnu histērijām, ir daudz un dažādas. Zemāk atradīsi virkni "Cālis" rakstu tieši par šo tēmu – kā tikt galā ar histēriju, turklāt bez kliegšanas un citiem sliktajiem disciplinēšanas paņēmieniem.

"Mums izdzīvošanai nepieciešami četri apskāvieni dienā. Mums dienā nepieciešami astoņi apskāvieni, lai uzturētu labu veselību. Mums dienā nepieciešami 12 apskāvieni personīgai izaugsmei". Šī frāze "pieder" amerikāņu izcelsmes psihoterapeitei Virdžīnijai Satīrai. Mūsdienu zinātnieki var nosaukt kā minimums septiņus medicīniskus iemeslus, kādēļ tev tūliņ pat vajadzētu sākt izpildīt šos "normatīvus" attiecībā pret savu bērnu.

Lasīt vairāk

Bērnu audzināšanu nemāca nevienā skolā, un tas patiešām ir grūts uzdevums. To zinās tikai tie, kuriem pašiem ir bērni. Citiem šis darbiņš izdodas vieglāk, citiem grūtāk. Ja dažreiz mammai bezspēcībā nolaižas rokas un jālej asaras, kur rast atbildi uz daudzajiem kāpēc – vai bērnam attiecīgā vecumposma krīze piezagusies vai vecāki pieļāvuši kādas kļūdas atvases audzināšanā…

Lasīt vairāk

Bērna niķošanos pazīst gandrīz visi vecāki, jautājums vien ir par to, kādā vecumā parādās šāda uzvedība. Niķi var izpausties dažādi, arī sarīkojot histērijas. Biežāk krišanu gar zemi, sišanu vecākiem vai citiem bērniem novēro ap divu gadu vecumu un vēlāk, kad mazais jau sācis bērndārznieka gaitas, tomēr nereti šāda uzvedība novērojama daudz jaunākiem mazuļiem. Lūk, portālā "Cālis" pēc padoma, kā rīkoties, vērsusies kāda 11 mēnešus vecas meitenītes mamma, kurai atbildi sniedz speciālisti!

Lasīt vairāk

Ja esi pabijis Francijā, varbūt būsi ievērojis, ka bērni šajā valstī vienmēr izskatās labi audzināti, gudri un dzīvespriecīgi. Tāpat viņi pietiekami reti ir kaprīzi, mierīgi ēd un vienmēr sveicinās ar kaimiņiem.

Lasīt vairāk

Bērna sarīkota histērija vecākiem nav nekāda joka lieta. Mēs sevi uzskatām par labiem vecākiem, kad bērns ir mierīgs un smaida, bet jūtamies pilnīgi bezspēcīgi, kad bērns krīt gar zemi un sāk kliegt. Tomēr tici vai nē, bet bērna dusmu lēkmes un kaprīzes ir neatņemama viņa emocionālās veselības un labsajūtas daļa, un šādu uzvedību vecākiem vajadzētu iemācīties uztvert mierīgāk.

Lasīt vairāk

Trīs gadu vecums ir posms, kad, pēc speciālistu teiktā, mēdz būt krīze. Tā saistīta ar straujo bērna attīstību, taču bieži vien vecāki nespēj tikt galā ar šim vecumposmam atbilstošo krīzi jeb uzvedības izmaiņām. Pēc padoma, kā tikt galā ar trīs gadus vecā dēla niķiem un histērijām, kas galvenokārt parādās laikā, kad jāiet pagulēt, taujā kāda mamma. Atbildi sniedz psiholoģe Aiga Ukstiņa.

Lasīt vairāk

Ar drebošu sirdi gaidi nākamo bērna histēriju un neieredzi tos brīžus, kad tavs mazais atkal taisa kaprīzes un niķojas? Bērni ir eņģelīši, taču tad, kad viņiem zūd kontrole, nemaz vairs tā neliekas, vai ne? Ļoti bieži notiek tā, ka šādos brīžos kontroli pār sevi zaudē arī vecāki, tomēr tā tam nevajadzētu būt, jo ir taču pat teiciens, ka "ļaunu ar ļaunumu neuzvarēsi".

Lasīt vairāk

Neviens bērns nav izaudzis bez raudāšanas. Cits ir mierīgāks, cits mazāk mierīgs, bet raudāšana piedien visiem mazuļiem. Arī mammas ir dažādas. Dažai bērna raudāšana "pa nerviem nesit", cita knapi valdās, lai nenodarītu mazajam pāri.

Lasīt vairāk

Kurš gan nebūs pats piedzīvojis vai redzējis, kā vecāki veikalā aiz kauna nezina, kur slēpties, kad mazais kārtējo reizi uzrīkojis skandāliņu – nesaņemot kāroto, nogāžas zemē, spiedz, kliedz, nekust no vietas. Portāla Cālis.lv forumā mammas dalās savos bēdu stāstos un pieredzē, kā mēģinājušas tikt galā ar situāciju. Lūk, vecāki dalās pieredzē bērnu audzināšanā!

Lasīt vairāk

Mamma Dženifera no ASV ievietojusi "YouTube" video, kurā dalās pieredzē par cīņu ar četrus gadus vecās meitas Danielles histērijas lēkmēm. Video jau skatīts vairāk nekā divu miljonu reižu.

Lasīt vairāk

Atkal tā bļaušana, krišana gan zemi un brēkšana līdz zūd elpa un pulss. Bērnu histērijas gadu desmitiem tika uzskatītas par sliktas audzināšanas sekām un akmentiņš tādās reizēs tika mests vecāku lauciņā – kāpēc izlaidāt, izlutinājāt un nenoteicāt robežas?

Lasīt vairāk

Histērijas bērnam var sākties sešu mēnešu vecumā, klasiskas to izpausmes būs redzamas divpadsmit līdz astoņpadsmit mēnešu vecumā. Tās parasti beidzas trīs, četru gadu vecumā, atkarībā no bērna attīstības īpatnībām un protams no pašiem vecākiem.

Lasīt vairāk

"Mums izdzīvošanai nepieciešami četri apskāvieni dienā. Mums dienā nepieciešami astoņi apskāvieni, lai uzturētu labu veselību. Mums dienā nepieciešami 12 apskāvieni personīgai izaugsmei". Šī frāze "pieder" amerikāņu izcelsmes psihoterapeitei Virdžīnijai Satīrai. Mūsdienu zinātnieki var nosaukt kā minimums septiņus medicīniskus iemeslus, kādēļ tev tūliņ pat vajadzētu sākt izpildīt šos "normatīvus" attiecībā pret savu bērnu.

Lasīt vairāk

Bērnu audzināšanu nemāca nevienā skolā, un tas patiešām ir grūts uzdevums. To zinās tikai tie, kuriem pašiem ir bērni. Citiem šis darbiņš izdodas vieglāk, citiem grūtāk. Ja dažreiz mammai bezspēcībā nolaižas rokas un jālej asaras, kur rast atbildi uz daudzajiem kāpēc – vai bērnam attiecīgā vecumposma krīze piezagusies vai vecāki pieļāvuši kādas kļūdas atvases audzināšanā…

Lasīt vairāk

Bērna niķošanos pazīst gandrīz visi vecāki, jautājums vien ir par to, kādā vecumā parādās šāda uzvedība. Niķi var izpausties dažādi, arī sarīkojot histērijas. Biežāk krišanu gar zemi, sišanu vecākiem vai citiem bērniem novēro ap divu gadu vecumu un vēlāk, kad mazais jau sācis bērndārznieka gaitas, tomēr nereti šāda uzvedība novērojama daudz jaunākiem mazuļiem. Lūk, portālā "Cālis" pēc padoma, kā rīkoties, vērsusies kāda 11 mēnešus vecas meitenītes mamma, kurai atbildi sniedz speciālisti!

Lasīt vairāk

Ja esi pabijis Francijā, varbūt būsi ievērojis, ka bērni šajā valstī vienmēr izskatās labi audzināti, gudri un dzīvespriecīgi. Tāpat viņi pietiekami reti ir kaprīzi, mierīgi ēd un vienmēr sveicinās ar kaimiņiem.

Lasīt vairāk

Bērna sarīkota histērija vecākiem nav nekāda joka lieta. Mēs sevi uzskatām par labiem vecākiem, kad bērns ir mierīgs un smaida, bet jūtamies pilnīgi bezspēcīgi, kad bērns krīt gar zemi un sāk kliegt. Tomēr tici vai nē, bet bērna dusmu lēkmes un kaprīzes ir neatņemama viņa emocionālās veselības un labsajūtas daļa, un šādu uzvedību vecākiem vajadzētu iemācīties uztvert mierīgāk.

Lasīt vairāk

Trīs gadu vecums ir posms, kad, pēc speciālistu teiktā, mēdz būt krīze. Tā saistīta ar straujo bērna attīstību, taču bieži vien vecāki nespēj tikt galā ar šim vecumposmam atbilstošo krīzi jeb uzvedības izmaiņām. Pēc padoma, kā tikt galā ar trīs gadus vecā dēla niķiem un histērijām, kas galvenokārt parādās laikā, kad jāiet pagulēt, taujā kāda mamma. Atbildi sniedz psiholoģe Aiga Ukstiņa.

Lasīt vairāk

Ar drebošu sirdi gaidi nākamo bērna histēriju un neieredzi tos brīžus, kad tavs mazais atkal taisa kaprīzes un niķojas? Bērni ir eņģelīši, taču tad, kad viņiem zūd kontrole, nemaz vairs tā neliekas, vai ne? Ļoti bieži notiek tā, ka šādos brīžos kontroli pār sevi zaudē arī vecāki, tomēr tā tam nevajadzētu būt, jo ir taču pat teiciens, ka "ļaunu ar ļaunumu neuzvarēsi".

Lasīt vairāk

Neviens bērns nav izaudzis bez raudāšanas. Cits ir mierīgāks, cits mazāk mierīgs, bet raudāšana piedien visiem mazuļiem. Arī mammas ir dažādas. Dažai bērna raudāšana "pa nerviem nesit", cita knapi valdās, lai nenodarītu mazajam pāri.

Lasīt vairāk

Kurš gan nebūs pats piedzīvojis vai redzējis, kā vecāki veikalā aiz kauna nezina, kur slēpties, kad mazais kārtējo reizi uzrīkojis skandāliņu – nesaņemot kāroto, nogāžas zemē, spiedz, kliedz, nekust no vietas. Portāla Cālis.lv forumā mammas dalās savos bēdu stāstos un pieredzē, kā mēģinājušas tikt galā ar situāciju. Lūk, vecāki dalās pieredzē bērnu audzināšanā!

Lasīt vairāk

Mamma Dženifera no ASV ievietojusi "YouTube" video, kurā dalās pieredzē par cīņu ar četrus gadus vecās meitas Danielles histērijas lēkmēm. Video jau skatīts vairāk nekā divu miljonu reižu.

Lasīt vairāk

Atkal tā bļaušana, krišana gan zemi un brēkšana līdz zūd elpa un pulss. Bērnu histērijas gadu desmitiem tika uzskatītas par sliktas audzināšanas sekām un akmentiņš tādās reizēs tika mests vecāku lauciņā – kāpēc izlaidāt, izlutinājāt un nenoteicāt robežas?

Lasīt vairāk

Histērijas bērnam var sākties sešu mēnešu vecumā, klasiskas to izpausmes būs redzamas divpadsmit līdz astoņpadsmit mēnešu vecumā. Tās parasti beidzas trīs, četru gadu vecumā, atkarībā no bērna attīstības īpatnībām un protams no pašiem vecākiem.

Lasīt vairāk