Sapnis 6000 kvadrātmetros. Ciemos Mārupes skaistākajā daiļdārzā

Dārza saimniece Gunda ir beigusi RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultāti, brīvajā laikā viņa glezno, bet pamatā ir mamma uz pilnu slodzi, jo ikdienā rūpējas par meitu un dēliem, tai skaitā savu deviņgadīgo puiku, kuram ir autiskā spektra traucējumi. Dārzs ir viņas sirdslieta un miera osta, tā ir vieta, kur viņa realizē savas radošās idejas. "Es neesmu apmeklējusi dārza kursus, neesmu samācījusies to pareizumu," saka Gunda, kuras dārzs ir veidots, balstoties uz pašas sajūtām un redzējumu.

Ģimene zemesgabalu iegādājās 2003. gadā, bet māju sāka būvēt 2007. gadā. Savukārt 2009. gadā ģimene sāka veidot dārzu. "Kad māja tika jau pie kaut kādām aprisēm, es domāju: "Ak Dievs, kā te vispār var izlīdzināt to samuļļāto zemi! Ārprāts, kā te vispār kaut ko var iesākt! Tā es lēnā garā sāku veidot dārzu." Sākumā dārzu labiekārtot palīdzēja uzņēmums "Jaunbērzi", un, iedvesmojusies no profesionāļu darbošanās, saimniece tālāk dārzu veidojusi pati. Uzņēmums palīdzēja izveidot priekšdārzu, bet Gunda turpināja veidot lielāko daļu. "Man ir tāda liela spēja vērot. Es vēroju, ko viņi dara, kas notiek, tāpēc otra dārza puse ir tikai mans lolojums," ar lepnumu saka Gunda. Viņai pašai ir interesanti salīdzināt dārza pārvērtības, jo šo gadu laikā tas ir iemūžināts dažādos rakursos. Izveidots arī albums, kurā var redzēt iespaidīgo dārza pārvērtību stāstu. Ciemošanās laikā to pārlapojam, sēžot uz terases, kas ir dārza saimnieces mīļākā vieta. Te no rītiem, kad dārzu pielej rasa, viņa ar kūpošu kafijas tasi rokās bauda skaistos skatus. Savukārt brīvbrīdī, kad piezogas iedvesma, terasē top mākslas darbi.

"Kad es mācījos zīmēt, man teica: jūsu kļūda ir tā, ka neatkāpjaties, neredzat ainavu no attāluma. Tad es terasē apsēžos un skatos – ir tumšie skujeņi, vajag kontrastam kādu augu citā krāsā," stāsta Gunda. "Sākumā jau visiem ir sajūta, ka dārzu uzreiz vajag pilnu un bagātu. Tad iezogas neticība: vai man tiešām tāds saaugs?"