Koki vienos tīklos un kukaiņiem noklātas lapas. Vai kaitēkļu dārzos kļūst arvien vairāk

Kā skaidro VAAD speciāliste, kaitēkļu ar gadiem nav kļuvis vairāk, bet redzamāki gan tie tapuši. "Tādēļ arī rodas sajūta, ka to ir vairāk. Mūsu klimats mainās, iespējams, tas ir cikliski un nav uz palikšanu, taču mainās. Pēdējos gados ir izteikti sausi un karsti periodi pavasarī, un kaitēkļus no ziemošanas vietām izsauc tieši temperatūra – jo siltāks kļūst, jo ātrāk viņi sāk mosties un sāk savu darbību. Pirmais karstais periods, kas tos izsauc no ziemošanas, parasti ir aprīļa beigās vai maija sākumā, tad ir dažas nedēļas pavēss, un pēc tam, kā arī pašreiz to redzam, ir sauss un karsts laiks, nav tipisko pavasara nokrišņu," stāsta Lestlande.

Kaitēkļu uznācienu šogad nedaudz patraucēja stiprās pavasara salnas un plūdi, kuros daļa no tiem gāja bojā, taču tiem kaitīgajiem organismiem, kas aukstuma vilni spēja pārciest, nu ir īpaši labvēlīgs laiks. "Sausā un karstā laikā kaitēkļi attīstās ļoti strauji! Redzam, ka visi šī brīža kaitēkļu veidi ir redzami masveidā – koki ir satīti tīklos un laputis ir gan uz plūmēm, gan ķiršiem, gan rozēm. Taču šis savairošanās vilnis pāriet un lielākā daļa kaitēkļu, piemēram, tīklkodes, iekūņojas, un, sākot ar jūnija vidu vai beigām, iestājas relatīvs miers, jo gandrīz visu pārējo vasaru mēs tos vairs tik ļoti nemanīsim," skaidro VAAD speciāliste. Tomēr to aktīvā darbība vasaras sākumā atstāj pēdas dārzā, un, ar tiem necīnoties, kultūraugu bojājumi ir acīmredzami.

Sniegotās ziemas ir atgriezušās; kaitēkļiem silta sedziņa