Elektroapgādes sistēma bez 'smadzenēm – primitīvs organisms, kas neorientējas savā vidē

Šīs inovācijas aizsargā pret riskiem un nodrošina gudrāku enerģijas pārvaldību, palīdzot uzņēmumiem visā pasaulē sniegt svarīgus pakalpojumus, piemēram, medicīnisko aprūpi vai pārtikas ražošanu.

“Mūsdienu enerģētikas sistēmas var pielīdzināt cilvēka ķermenim. Elektrība ir spēks, kas liek strādāt “muskuļiem” – dažādām ierīcēm un iekārtām, apgaismojumam un klimata kontrolei. Cilvēka nervu sistēma pārraida informāciju par ķermeņa stāvokli un apkārtējo vidi smadzenēm, kas analizē informāciju un kontrolē visa ķermeņa darbību. Mūsdienu elektroapgādes sistēmu “smadzenes” ir digitāli enerģijas monitoringa risinājumi, kas palīdz uzņēmumiem redzēt un pārvaldīt enerģijas patēriņu un izvairīties no lieliem zaudējumiem, ko izraisa cilvēka acij neredzami bojājumi un traucējumi,” norāda starptautiskā energopārvaldības uzņēmuma “Schneider Electric” risinājumu inženieris Dmitrijs Perlovs.

Dažām organizācijām, piemēram, slimnīcām, lieliem rūpniecības uzņēmumiem vai datu centriem, nepārtraukta elektroapgāde ir kritiski svarīga. Jebkuri traucējumi var daļēji vai pat pilnībā apturēt to darbību. Tāpēc daudzās no tām elektroenerģijas patēriņu pārrauga digitālās uzraudzības sistēmas, kas apkopo datus un uzrauga elektroapgādes kvalitāti reāllaikā.

Digitālās inovācijas elektroenerģijas sadalē pasaules tirgū parādījās pavisam nesen. Viena no tām ir “Schneider Electric” izstrādātais enerģijas analīzes rīks "EcoStruxure Power Advisor", kas no enerģijas uzraudzības sistēmu apkopotajiem datiem palīdz precīzi identificēt problēmas uzņēmuma elektrotīklā – neizmērītas slodzes, enerģijas bilances pārkāpumus, bieži atkārtojošos trauksmes signālus, kā arī atklāt elektrotīkla kvalitātes problēmas. Latvijā šo digitālo datu analīzes risinājumu jau izmanto uzņēmumi pārtikas, mēbeļu un elektronikas ražošanas nozarēs.

“Šādas sistēmas ir īpaši noderīgas lieliem uzņēmumiem ar daudz un jaudīgām ierīcēm. Vairākas elektrisko sistēmu problēmas, tostarp elektrotīkla “piesārņojums”, jaudas koeficienta vai sprieguma kritumi, ir neredzamas ar neapbruņotu aci, un tās ir grūti noteikt, izmantojot parastās enerģijas uzraudzības sistēmas. Šādus traucējumus var salīdzināt ar sirds ritma traucējumiem, ko savlaicīgi atklāt var tikai profesionālis ar atbilstošiem instrumentiem. Un tieši tādiem gadījumiem ir paredzēts digitālais analīzes rīks, kas identificē elektrotīklā esošās problēmas un sniedz konkrētus ieteikumus, ko un kā darīt. Šādu elektrotīklu datu analīzi lielajos uzņēmumos ieteicams veikt divas vai četras reizes gadā,” stāsta Perlovs.

Pēc speciālista teiktā, pēdējā laikā visā pasaulē pieaug tā sauktais elektrotīkla piesārņojums, kas rodas, kad tīklam tiek pieslēgts arvien vairāk iekārtu no atjaunīgajiem avotiem (un pat tikai tāpēc, ka apgaismojumam tiek izmantotas LED gaismas). Elektrotīkla kvalitātes problēmas var radīt dažādus riskus un var būt par iemeslu ievērojamiem zaudējumiem. Dmitrijs Perlovs stāsta, ka visi uzņēmumi saskaras ar elektrotīkla problēmām, taču par tām uzzina tikai tad, kad kaut kas notiek: iekārtas sāk uzkarst vai aizdegas, notiek tīkla pārslodze un neplānoti strāvas padeves pārtraukumi, pieaug izmaksas, palielinoties reaktīvās enerģijas slodzei.

“Schneider Electric” risinājums “Power Advisor” pārveido elektrotīkla uzraudzības datus uzņēmumiem un organizācijām noderīgā informācijā. Šis pakalpojums ietver ne tikai datu analīzi, bet arī speciālistu ieteikumus, kā risināt konstatētās elektrotīkla problēmas.

“Mūsdienu pasaulē, kad pieaug digitālo datu apjoms, nepieciešamība pēc to analīzes palielinās visās jomās. Elektroenerģijas nozare nav izņēmums. Datu analīze palīdz uzlabot elektrotīkla kvalitāti. Mūsdienās tirgū netrūkst speciālistu, kas var uzstādīt dažādas sistēmas. Problēma ir tā, ka, arvien vairāk parādoties digitālajām ierīcēm dažādās nozarēs, milzīgais datu un dažādu ziņojumu apjoms, ko tās ievāc, kļūst cilvēkam pārāk grūti apstrādājams. Tam ir nepieciešamas inovatīvas sistēmas jeb elektrotīkla “smadzenes”, kas palīdz veikt šo darbu – analizēt datus un atrast ne tikai pārkāpumus, bet arī problēmu risinājumus,” uzsver Dmitrijs Perlovs.

Pēc Perlova teiktā, Baltijas valstīs elektroinženieru un speciālistu kvalifikācija ir augsta, taču biežāk uzņēmumu īpašnieki investē inovācijās, jaunās iekārtās, ražošanas attīstībā un daudz retāk – enerģijas sadales risinājumos.

“Mūsdienīgiem uzņēmumiem elektroenerģijas sadale ir tikpat svarīga kā tehnoloģiskie procesi, kas šodien jau daudzviet ir digitalizēti. Uzņēmumi uzrauga, cik daudz ir saražots, par kādām izmaksām, un seko līdzi citai būtiskai informācijai.

"Elektrotīklu digitalizācija Latvijā sākas tikai tagad, jo uzņēmumu vadītāji un īpašnieki saprot, ka elektroenerģijas piegādes pārtraukuma gadījumā var apstāties visa uzņēmuma darbība. Visi jaunie projekti vai renovācijas projekti jau tiek veidoti, domājot par digitalizēto elektroenerģijas sadali, – tā kļūst par obligātu projektu sastāvdaļu. Gudri energopārvaldības risinājumi pamazām iekaro savu vietu, un, lai nostiprinātos, visticamāk, tiem būs nepieciešams mazāk laika nekā pirmajai komerciālajai spuldzei,” ir pārliecināts Dmitrijs Perlovs.