Gudra ēdienkarte: kā rūpēties par savu un planētas veselību  (1)

Viens no iemesliem, kādēļ mums noteikti ir jādomā, kā pārtikas ražošanu padarīt ilgtspējīgāku, ir fakts, ka pasaules iedzīvotāju skaits arvien turpina pieaugt – Apvienoto Nāciju Organizācija lēš, ka 2050. gadā uz planētas varētu būt jau 9,8 miljardi cilvēku, kurus visus būs jāpabaro, līdz ar to pieaugs arī pārtikas rūpniecības negatīvās blaknes.

Runājot par pārtikas ražošanu, "National Geographic" uzsver, ka lauksaimniecībā izmanto gandrīz 50% no pasaules veģetācijas teritorijām un veido 25% no ikgadējām globālajām emisijām, kas veicina klimata pārmaiņas. Turklāt tā tiek iepakota vienreizlietojamos plastmasas iepakojumos, kas nonāk vidē un piesārņo gan sauszemi, gan ūdeņus, no kurienes pēcāk plastmasas mikrodaļiņas nokļūst gruntsūdeņos un nonāk cilvēka organismā.

Būtiska problēma, kas ir pretrunā ar ilgtspējas principiem, – liela daļa pārtikas netiek ražota efektīvi. Piemēram, katru gadu tiek ražots liels daudzums labības, lai pabarotu mājlopus. Par katrām 9 kalorijām, ko "ieguldām" vistas gaļā, mēs iegūstam 1 kaloriju. Ņemot vērā aplēses, ka līdz 2050. gadam mums būs jāražo par 70-100% vairāk gaļas, mēs gluži vienkārši nevaram turpināt ražot pārtiku šādā veidā.

Ilgtspējīgas ēdienkartes definīcija dažādos avotos atšķiras, taču kopīgais it visur ir apzināta pārtikas produktu izvēle, pievēršot uzmanību to izcelsmei, audzēšanai, izplatīšanai un arī iepakošanai, lai nevienā no šiem posmiem nekaitētu nedz dabai, nedz cilvēku veselībai.

Piemēram, Apvienoto Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas un Pasaules Veselības organizācijas ilgtspējīgas ēdienkartes vadlīnijas ir šādas:

Apmēram trešā daļa pasaulē iegādātās pārtikas tiek izšķērdēta – tie ir aptuveni 1,3 miljardi tonnu gadā. Ar saražoto, bet neizlieto pārtiku varētu pabarot divus miljardus cilvēku – tas ir vairāk nekā divas reizes vairāk cilvēku, kas cieš no nepietiekama uztura visā pasaulē. Protams, nav mūsu spēkos ietekmēt globālo lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdi, taču mēs varam piedomāt pie savas privātās ēdienkartes, lai neveidotu pārtikas atkritumu pēdu:

Saskaņā ar zinātnieka Lukaša Aleksandroviča (Lukasz Aleksandrowicz) pētījumu veselīgas un ilgtspējīgas pārtikas izvēle ir viens no ietekmīgākajiem soļiem, ko indivīds var spert, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām:

Gaļas ražošana patērē arī milzīgu daudzumu ūdens. Piemēram, ai saražotu kilogramu liellopu gaļas, vidēji nepieciešami 15 415 litri ūdens. Aitas vai kazas gaļas kilogramam nepieciešami gandrīz 9000 litri, kilogramam cūkgaļas – 6000 litru, bet vistas gaļai – 4300 litru. Kopumā 92 % no pasaules ūdens resursiem tiek novirzīti lauksaimniecībai, no kuriem 29 % izmanto lopkopībā. Saskaņā ar vēl citu aprēķinu lauksaimniecība izmanto 70 % no visa pieejamā saldūdens, kas ir trīs reizes vairāk nekā pirms 50 gadiem.

Fakti un skaitļi runā skaļāk par jebko, tāpēc – ja vēlamies, lai ari nākamajām paaudzēm dzīve uz planētas ne vien nebūtu sliktāka nekā mums, bet kļūtu kvalitatīvāka un veselīga, tad ir vērts ieviest savā ēdienkartē ilgtspējīgas izmaiņas. Tas neprasa lielus pūliņus, turklāt atvieglos gan sadzīvi, gan ieekonomēs līdzekļus!