Praktiski padomi: ko darīt ar pārtikas atlikumiem?

No 2024. gada Rīgā noteiktām mājām bioloģiski noārdāmo jeb bio atkritumu šķirošana būs obligāta, tāpēc ieradumus jau varam sākt veidot laikus! Kompostēšana ir daļa no bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanas, ko ērtāk un vienkāršāk ir veikt privātmāju iedzīvotājiem, taču arī tiem, kuri mīt dzīvokļos, ir opcijas. Turklāt jaunākās tendences liecina – arī pilsētnieki aizvien vairāk vēlas iesaistīties šajā videi draudzīgajā nodarbē.

Paturēsim prātā! Kompostēšana ir process, kas pārvērš atkritumus vērtīgā mēslojumā. Ne velti to sauc par dārznieka "melno zeltu". Komposts ir veids, kā varam jēgpilni izmantot savu pārtikas un dārza atkritumu apjomu — proti, atkal varam ietaupīt, jo tas, kas citkārt nonāktu atkritumu konteinerā, tagad kalpo mēslojuma veidošanai. Der arī atcerēties, ka šķirojot, tiek samazināts sadzīves atkritumu apjoms, līdz ar to samazinās arī izdevumi par to izvešanu.

Par to, lai pārtikas paliekas pārvēršas kompostā, gādā mikroorganismi, piemēram, baktērijas, sēnītes un vienšūņi. Svarīgi atcerēties, ka komposts nav atkritumu samešana kastē vai kaudzē, par to ir jārūpējas, kontrolējot zaļās un brūnās frakcijas attiecību, mitruma saturu un temperatūru.

Pagalma atgriezumus (krūmu zari, lapas, zāles) bieži dēvē par brūno frakciju, jo tajā ir daudz oglekļa. Pārtikas atliekas sauc par zaļo frakciju, jo tajās ir daudz slāpekļa. Ideālajā kompostā brūnajai frakcijai divreiz jāpārsniedz zaļās frakcijas daudzumu, proti, attiecība 3:1.

Galvenais, kas jāpanāk, lai komposta iekšienē notiktu uzsilšana, 60˚C ies bojā nezāļu sēklas un kaitīgie patogēni – augu slimību ierosinātāji. Ja kompostējat tvertnē, būtiski, lai sānos ir atveres gaisa piekļuvei. Piemēram, "CleanR" piedāvā speciālas kastes dārza kompostēšanai, kuras ir gan viegli transportējamas un saliekamas, gan arī palīdzēs uzturēt optimālu mitruma režīmu, jo ir izturīgas pret ultravioleto starojumu, nokrišņiem un temperatūras svārstībām.

Lai gan kompostēt var teju visas ēdiena atliekas, ir arī lietas, kurām nevajadzētu nonākt kompostēšanas kaudzē. Tās ir dzīvnieku valsts produktu atliekas, piemēram, gaļa, kauli vai zivju asakas. Tajos ir augstāks tauku līmenis un tām ir nepieciešams daudz ilgāks laiks, lai sadalītos. No neliela kotletes gabaliņa, kas nejauši iemests kaudzē, lielas skādes nebūs, tomēr lielā daudzumā dzīvnieku izcelsmes produkti var pievilināt āra komposta kaudzei grauzējus, putnus un citus nevēlamus "viesus", jo tiem patīk šāda vide.

Tas pats attiecināms arī uz piena produktiem – kompostā var izmest, piemēram, biezpienu, taču to nedrīkst likt lielos daudzumos, vēlams sajaukt ar kompostējamām augu atliekām.

Ko darīt, kad komposts ir gatavs? To var izmantot atklātā laukā, dārzā vai siltumnīcā kā mēslojumu augiem un stādiem. Tikai jāatceras, ka komposts ir ļoti koncentrēts, īpaši sēklu dīgšanai, tādēļ pirms izmantošanas to jāatjauc ar augsni proporcijā 1:10. Arī stādot ogulājus vai augļu kokus, stādāmajā bedrē kompostu sajauc ar augsni. Augu piebarošanai kompostu uzber pa virsu un ierušina augsnē.

Arī daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji bioloģiski noārdāmos atkritumus var gan šķirot, gan kompostēt.

Dzīvokļiem ir pieejamas speciālas, nelielas kastītes, ko var izvietot virtuvē vai uz balkona. Ja ir raizes par smaku vai insektiem, tad tajās var ieklāt bioloģiski noārdāmos maisiņus, kas šo problēmu risina. Turklāt, ja šie pārtikas atlikumi nav paredzēti kompostam, drīkst izmantot arī papīra maisiņus. Tad pēcāk šo visu izmet bio atkritumu tvertnē.

Bioloģiski noārdāmie maisiņi ir pieejami arī tādā izmērā, lai tos varētu ieklāt bio atkritumu konteinerā. Arī šādi gada siltajā laikā var novērst gan smakas, gan insektu klātbūtni šajā tvertnē. Tāpat nama pārvaldnieks var izvērtēt, cik liela bio atkritumu tvertne ir nepieciešama – iespējams, sākotnēji, kamēr iedzīvotāji vēl "trenējas" šķirošanā, var izvēlēties mazāka izmēra tvertni, bet vēlāk jau lielāku. Līdzīgi namu pārvaldnieks var regulēt atkritumu izvešanas biežumu.

Starp citu, arī dzīvokļiem ir pieejamas mazākas kastes, kurās var kompostēt. Iespējams, ka šis komposts lieti noderēs kādai puķu dobei!

Noteikti pārrunā ar savu namu pārvaldnieku! Konteineru uzstādīšana ir bez maksas, turklāt bioloģiski noārdāmo atkritumu izvešana ir lētāka nekā sadzīves atkritumu izvešana. Turklāt šķirojot, samazināsies sadzīves atkritumos izmestais daudzums un tos vajadzēs izvest retāk. Tātad arī šeit ir iespēja samazināt tēriņus!