Latvijā pilsētvides uzturētāja "Vizii Urban" pieredzē vidēji pēc publiskiem pasākumiem tiek savākts ap 10 līdz 20 tonnām atkritumu. To klāstā visbiežāk ir plastmasa, vienreiz lietojamie trauki, izsmēķi, pārtikas atkritumi.
Protams, mēs jau esam krietni progresējuši, piemēram, piedāvājot biļešu tirdzniecību tiešsaistē un pārbaudot tās digitāli, kas ietaupa daudz papīra. Ekrāni aizstāj dažādu plakātu un banneru druku. Tomēr, kā mēdz teikt, vēl ir "kur augt". Kādi ir ilgtspējīga pasākuma principi? Pieredzē un rekomendācijās dalās "Vizii Urban" valdies priekšsēdētājs Valdis Purvinskis.
#1 Vispirms – neradi atkritumus
Katru gadu pasaulē tiek vienreiz izmantoti un izmesti 40 miljardi plastmasas dakšiņu, karošu un nažu. 2021. gada 1. jūlijā Eiropas Savienībā, tai skaitā arī Latvijā, stājās spēkā aizliegums pārdot vienreizējos plastmasas izstrādājumus, piemēram, plastmasas salmiņus, traukus, galda piederumus un kosmētiskos vates kociņus.
No nākamā gada Rīgas dome plāno publiskajos pasākumos aizliegt vienreiz lietojamos traukus, kā to jau izdarījuši mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi kopš 2019. gada. Taču būs atļauts piedāvāt atkārtoti lietojamus traukus apmaiņā pret depozīta maksu vai doties uz pasākumu ar saviem daudzkārt lietojamajiem traukiem.
Jau tagad pasākumu rīkotājiem būtu jāatļauj apmeklētājiem nākt uz koncertiem ar savām atkārtoti lietotajām pudelēm un jānodrošina iespēja tās uzpildīt, tādējādi samazinot plastmasas atkritumu daudzumu.
Iespējams, pasākuma organizētājiem ir jāsāk domāt par jaunām metodēm. Piemēram, biļetes cenā iekļauj depozīta traukus, apmeklētājiem paredz iespēju ienest ilgtspējīgos traukus pašiem, u.tml.
#2 Šķiro, lai pārstrādātu
Taču, ja nav iespējams piedāvāt ūdens uzpildīšanu līdzi paņemtajās pudelēs, būtu jānodrošina iespēja šķirot iepakojumu, lai plastmasas pārstrādes rūpnīcas pudelēm var dot otru dzīvi. Būtiski ir arī izglītot apmeklētājus un izvietot norādes par tuvākajiem depozīta punktiem.
Par ēdienu runājot, pasākumos, kuri piedāvā ēdienus un dzērienus, jānodrošina apmeklētājiem pieejama atkritumu tvertne. Der atcerēties, ka plastmasas, kartona un metāla iepakojuma konteineros drīkst izmest tikai tīru un sausu iepakojumu. Vienreiz lietojamie trauki, ja tādi tiek izmantoti pasākumā, jāizmet sadzīves atkritumu konteinerā, tas pats attiecas arī uz papīra salvetēm, slapju vai ar ēdienu sabojātu kartonu un papīru.
Šobrīd aizvien pašsaprotamāka kļūst norma šķirot bioloģiskos atkritumus, tāpēc būtu jānodrošina iespēja pasākuma apmeklētājiem izmantot arī noārdāmo atkritumu konteinerus.
Arī bioloģiskajiem atkritumiem jāatbilst noteiktiem kritērijiem, lai tos uzskatītu par atbilstoši sašķirotiem. Šos atkritumus var pārvērst biogāzē vai kompostā, tāpēc jāpatur prātā, ka šajos konteineros drīkst mest dārzeņu un augļu mizas un serdes, jēlu un termiski apstrādāti gaļu, tai skaitā arī kaulus un asakas, tējas un kafijas biezumus. Jāņem vērā, ka dzīvnieku izcelsmes pārtikas atkritumi ātrāk izdala smakas un piesaista mušas, kukaiņus, dzīvniekus un putnus. Tāpēc jāievēro, lai šie atkritumi tiek izmesti pareizi, piemēram, atkritumus bio konteinerā ievietojot papīra vai bio kompostējamos maisiņos, kas novērsīs nepatīkamas smakas; vai kompostējamo maisu jāieklāj jau
Jo sausāks bio konteinera saturs, jo labāk. Bio konteinerā nedrīkst izliet šķidrumus (zupas, kompotus, sulas u.tml.). Konteineros ir iestrādātas atveres ventilācijai; ja tajos izlies daudz šķidruma, tie var sākt tecēt vai, tos tukšojot, šķidrums var izlīt. Ja vien šķidrums nesasūcas zemē, tas var radīt nepatīkamas sekas, piemēram, smaku. Tāpat šķidrums konteineru padara smagāku un tas var salūzt tā tukšošanas brīdī.
#3 Meklē alternatīvus veidus noformējumam
Vasaras brīvdabas pasākumi ir arī prieks acīm, taču, ja reiz vēlamies būt ilgtspējīgi, jādomā par to, lai arī noformējums tāds būtu. Piemēram, baloni mēdz būt dažādu pasākumu neatņemama daļa, tomēr jāatceras, ka baloni dabā sadalās gadiem ilgi. Tāpat tie apdraud dzīvniekus un putnus – bieži vien to atliekas atrod mirušu dzīvnieku, putnu un zivju iekšējos orgānos. Un ne tikai tas vien.
Gana daudz balonu tiek pildīti ar hēliju, cēlgāzi, kas rodas dziļi pazemē, dabiski sabrūkot tādiem elementiem kā urāns un torijs. Hēlijs nav atjaunīgs resurss, turklāt pašlaik pasaulē tā pieejamību ietekmē Ukrainas un Krievijas karš. Savukārt bez hēlija nevar darboties, piemēram, magnētiskās rezonanses iekārtas. Medicīnā, slimnīcās hēlijs ir neaizstājams. Tāpat arī kosmosa izpētē. Tāpēc par hēlija pildītu balonu lietošanu vajadzētu krietni aizdomāties, vai šāds ierobežota resursa patēriņš ir lietderīgs ilgtermiņā.
Jāpatur prātā, ka papīra laternas nebūt nav draudzīgākas videi kā baloni, jo tās itin bieži ir vainojamas pie dažādām ugunsnelaimēm. Piemēram, tieši šādas laternas dēļ savulaik Vācijā ugunsgrēkā zoodārzā bojā gāja 50 dzīvnieki.
Jā, varētu šķist, ka ilgtspējīga pieeja rotājumam varētu draudēt ar blāvāku noformējumu, taču ir arī daudz lielisku alternatīvu. Piemēram, gaismas elementi, it sevišķi, ja tie izmanto LED tehnoloģiju, kas patērē relatīvi maz enerģijas. Turklāt tos varēs izmantot atkal un atkal. Tās var būt spuldzīšu virtenes, LED neona uzraksti, gaismas kastes, bumbas un tamlīdzīgi.
Tāpat pakalpojumu sniedzēji piedāvā iznomāt augus, tos piegādāt, uzstādīt un aizvest. Dekorācijām var izmantot dabas veltes – svaigus ziedus, kaltētus ziedus un citus augus, piemēram, lavandu, pelašķus, niedres, sizāli, čiekurus, un citu dabīgo noformējumu, ko pēc tam var saglabāt un lietot atkal. Pat, ja tās netiks vairs lietotas, var kompostēt vai ievietot bioloģiski noārdāmu atkritumu konteinerā.
#4 Nostiprini ieradumu
Jauni ieradumi prasa laiku un darbu ne tikai no pasākuma organizatora skatupunkta, bet arī no apmeklētāju puses. Proti, paspert vienu soli tālāk līdz dalīti šķiroto atkritumu konteineram vai depozīta punktam. Jāizglītojas gan pašiem, gan apmeklētājiem. Svarīgākais ir sākums – piedāvāt opciju pasākumā šķirot, rādīt piemērus ar jaunu, radošu noformējumu, kā arī piedāvājot izmantot vairākkārt lietojamus traukus.
Starp citu, zaļāku pasākumu organizēšanai lieti var noderēt Rīgas domes izstrādātās atkritumu samazināšanas un apsaimniekošanas vadlīnijas publiskajiem pasākumiem Rīgā – tās ir pieejamas šeit!
"Vizii Urban" īsais saraksts pasākumu organizētājiem, kas vēlas ilgtspējīgākus pasākumus:
pietiekams konteineru un atkritumu urnu skaits un loģisks to izvietojums – tur, kur rodas atkritumi, vai pa ceļam, piemēram, pie izejām;
pietiekams cilvēku skaits, kuri uzrauga konteineru piepildījumu un tos nomaina;
piedāvā opcijas pasākuma apmeklētājiem – līdzās sadzīves atkritumu konteineriem izvieto šķirošanas tvertnes iepakojumam, stiklam un bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem. Atceries – pareizi dalītus šķirotos atkritumus izved bez maksas;
redzamās vietās novieto izglītojošos materiālus pasākuma apmeklētājiem – aicinājumu šķirot un nemest zemē; šo informāciju var pievienojot jau biļetes pirkšanas brīdī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
