Lielākais piesārņotājs – cilvēks! Kā samazināt atkritumu daudzumu pludmalēs?

Pēc "Vizii Urban" valdes locekļa Ģirta Baltruma teiktā visbiežāk pludmalēs tiek atstāti sīkie atkritumi, piemēram, cigarešu izsmēķi un pudeļu korķi, kas iespiežas smiltīs, tāpēc ir grūtāk salasāmi. Izplatīti ir arī plastmasas maisiņi, vienreiz lietojamie trauki, plastmasas un stikla pudeles, salvetes, žurnāli, ēdiena pārpalikumi – viss, ko iedzīvotāji ņem līdzi, lai izbaudītu brīvdienas un kavētu laiku pie jūras.

"Peldsezonā liedagus kopjam katru dienu. Baltās smilšu pludmales ir mūsu kopīga vērtība, par ko jārūpējas visiem kopā, lai mūsu bērniem, mazbērniem un mazmazbērniem atstātu tās vēl tīrākas, zaļākas un skaistākas," piebilst Baltrums.

Viņš arī skaidro, ka aļģes parasti tiek savāktas naktī. Tāpēc, ja kādreiz naktī, dodoties pastaigā, gadās redzēt smago tehniku pludmalē, tad, visticamāk, tur tiek vāktas aļģes.

Pēc Baltruma teiktā, ja salīdzina jūras piekrastes tīrību Majoros un Kaltenē, noteikti jāņem vērā fakts, cik daudz cilvēku, rēķinot uz vienu kvadrātmetru, šīs vietas apmeklē. "Latvijā tīrākās pludmales ir tur, kur ir maz cilvēku, jo gandrīz visu, ko mēs savācam pludmalēs, ir atstājuši to apmeklētāji," saka uzņēmuma pārstāvis.

"Šā gada jūnijā no Jūrmalas liedagiem tika izvestas 76 tonnas atkritumu, savukārt pie pludmaļu ieejām un izejām savāktas ap 68 tonnām atkritumu – lielākoties tie ir cilvēku radīti," skaidro Baltrums.

Viens no grūtākajiem uzdevumiem pludmales uzkopšanā ir jau minētie mazie, smalkie atkritumi, piemēram, cigarešu izsmēķi un pudeļu korķi, tāpēc Jūrmalas un Rīgas Vakarbuļļu pludmales uzkopšanai "Vizii Urban" izmanto unikālu un inovatīvu tehnoloģiju – ar smilšu sijāšanas iekārtu aprīkotu automobili.

Lai iedzīvotājiem būtu patīkami mērot ceļu līdz pludmalei, Jūrmalas, Rīgas un Liepājas ielu, ietvju, veloceliņu un stāvlaukumu uzkopšanā "Vizii Urban" izmanto jaunākās tehnoloģijas – vakuuma iekārtas, kas uzsūc putekļus, gružus, smiltis, lapām vai skujas. Turklāt šī iekārta nerada troksni, ir videi draudzīga un mazina pilsētas gaisa piesārņojumu no putekļiem.

"Svarīgākais ieteikums iedzīvotājiem – ar ko atnāci uz pludmali, ar to arī aizej prom, jeb neatstāj smiltīs to, ko atnesi. Ja šķiet, ka tuvumā nav atkritumu urnas, nelielu tverti, piemēram, plastmasas kārbiņu, var paņemt līdzi un pēc tam to iztukšot tuvākajā konteinerā," skaidro Baltrums.

Atkritumu samazināšanai liedagā kritiski svarīga ir apmeklētājiem pieejama infrastruktūra – jo lielāks atkritumu urnu skaits un tuvāk tās atrodas, jo drīzāk dažādi pārpalikumi nonāks tur, nevis smiltīs. "Piemēram, Jūrmalas pašvaldība iepirkumā bija iekļāvusi prasību uzstādīt atbilstošu skaitu atkritumu urnu gan pludmalē, gan pie celiņiem, kas ved prom no pludmales. Šajās zonās ir iespēja šķirot atkritumus, un redzams, ka iedzīvotāji to arī dara," piebilst "Vizii Urban" pārstāvis.

Kaut arī pašvaldību noteikumi pludmalēs aizliedz smēķēt, smiltīs atstātie cigarešu izsmēķi liecina, ka ne visi to ievēro. Turklāt atbilstoši "CleanR" grupas uzņēmuma "Zaļā josta" veiktās aptaujas rezultātiem diemžēl 27% respondentu aprok izsmēķus smiltīs. Vēl aptuveni 9% to nomet zemē, ja tur jau ir piegružots vai ja blakus nav atkritumu tvertnes.

Cigarešu izsmēķi ir izplatītākā piesārņojošā atkritumu vienība pasaulē. Cigaretes filtrs satur plastmasu, tāpēc nomest izsmēķi zemē ir tas pats, kas izmest plastmasas glāzi, pudeli vai maisiņu, tikai līdz ar cigaretes plastmasu dabā nonāk arī tās filtrā uzkrātās kaitīgās vielas. Turklāt izsmēķis, nonācis dabā, sadalās mikroplastmasas šķiedrās aptuveni 15 gadus, turpinot šajā laikā piesārņot vidi un radīt riskus cilvēka veselībai.

"Īpaši svarīgi ir vēlreiz un vēlreiz atgādināt ikvienam smēķētājam, lai arī izsmēķis ir maza atkritumu vienība, tas rada būtisku kaitējumu videi. Izsmēķi ir jāmet sadzīves atkritumu tvertnē. Ja tuvumā tādas nav, būtu tomēr jāpaņem līdzi kastīte, kurā salikt izsmēķus, vai pārnēsājamie un slēdzamie pelnu trauki, lai pēc tam tos izmestu tuvākajā atkritumu konteinerā vai urnā. Savukārt pludmales apsaimniekotājam ir svarīgi parūpēties, lai tajā būtu uzstādītas atkritumu tvertnes vai speciālas vietas, kur var smēķēt un izmest izsmēķi," uzsver Baltrums.

Nevienam atpūtniekam nebūs patīkami pludmalē klāt savu dvieli uz izsmēķiem vai korķiem. Tāpat arī bērnu būvētajās smilšu pilīs nav patīkami redzēt tādu "aksesuāru" kā cigaretes filtrs.

Vienreiz lietojamo trauku vietā izvēlieties daudzkārt lietojamos plastmasas traukus – mūsdienās tiem ir augsta kvalitāte, tos var mazgāt trauku mazgājamā mašīnā, kā arī tie izskatās estētiski pievilcīgāki. Jā, sākotnēji tā varētu būt lielāka investīcija, taču ilgtermiņā atmaksāsies, jo tos nebūs jāpērk atkal un atkal. Tāpat arī našķus un uzkodas var likt plastmasas vai metāla kārbās, nevis polietilēna maisiņos, kurus itin bieži vējš aiznes, kur pagadās.

Tāpat, dodoties pie jūras, neņemiet stikla iepakojumus! Stikls var saplīst, atstājot smiltīs lauskas, kas var apdraudēt atpūtnieku, tai skaitā bērnu, veselību.

Lai arī tehnoloģijas ļauj atrast arī smiltīs ieraktus atkritumus, tomēr simtprocentīgi visus sīkos priekšmetus savākt nav iespējams. Piekrastē jāņem vērā vēja faktors – iespējams, sākotnēji uzkopjot pludmali, šķiet, ka atkritumu nav, bet tad vējš var aizpūst smiltis un zemē parādās jauni izsmēķi, korķi vai stikla lauskas.

Vējš piedzimst ne tikai Liepājā, bet tas ir arī citās Latvijas pludmalēs. Nereti liedagos nonāk atkritumi no tuvumā esošajām kafejnīcām, jo teritorija, kurās ir bāri vai kafejnīcas, jāapsaimnieko uzņēmējiem pašiem, bet tas ne vienmēr tiek ievērots. Prieks par apzinīgiem saimniekiem, bet diemžēl mēdz būt arī laikus nenokopti pelnu trauki vai pudeles, kas, vējam pieņemoties spēkā, tiek iepūstas pludmalē. Protams, arī apmeklētāji šeit var palīdzēt, vieglos atkritumus uzreiz izmetot tiem paredzētās tvertnēs.

Neatstāj higiēnas preces pārģērbšanās kabīnē! Diemžēl, bet ikdienas darbs, uzkopjot pludmali, ir savākt izlietotus sieviešu higiēnas priekšmetus, kas tiek atstāti turpat pārģērbšanās kabīnēs. Siltā laikā ar šo nākas saskarties teju katru dienu.

Ja dodies makšķerēt jūrā no krasta, neatstāj makšķeres auklu, mānekļus, vizuļus, āķus vai citus makšķerēšanai paredzētos atribūtus. Lai makšķeres aukla dabā sadalītos, nepieciešami vairāki simti gadu. Turklāt tajā var sapīties putni vai citi piejūras iemītnieki. Arī mānekļi, īpaši tad, ja tie izmesti kopā ar āķi, var apdraudēt apkārtējos.

Latvijā joprojām aktuāla ir putnu gripa, tāpēc gadījumos, ja piekrastē gadās redzēt no jūras izskalotu beigtu putnu, to nedrīkst aiztikt, aprakt zemē vai mest atkritumu konteinerā. Tādās situācijās, lai neizplatītu infekciju, uzreiz jāziņo glābējiem, ja pludmalē tādi ir, vai pašvaldībai. Šāda pati kārtība jāievēro arī tad, ja pludmalē redzams beigts dzīvnieks, piemēram, ronis.

Dodoties atpūsties, visticamāk, vienmēr būs atkritumi – sākot ar ābola serdi, beidzot ar plastmasas pudeli vai papīra salvetēm. Svarīgākais ir tas, kā mēs rīkojamies tālāk; ja kāds jau ir izmetis izsmēķi vai skārda bundžu nevietā, tad kāds būs mūsu lēmums – izmest turpat blakus vai paspert pāris soļus līdz atkritumu urnai? Tā ir katra paša atbildība. Līdzīgi ir ar noteikumu nevest mājas mīluļus uz pludmalēm, kur tas nav atļauts, ievērošanu, kā arī sakopt pēc sava mājdzīvnieka tajās pludmalēs, kur suņi drīkst uzturēties. Vēl vairāk – varbūt varam arī kāda nevietā izmesto plastmasas pudeli aiznest līdz tuvākajam konteineram?