Foto: Publicitātes foto
Ikviens, kurš kādreiz ir remontējis māju vai dzīvokli, mainījis flīzes vai durvis, būvējis piebraucamo celiņu vai siltumnīcu, zinās, ka bez būvniecības atkritumiem jeb būvgružiem neiztikt. Tiem noteikti nav vietas nedz sadzīves atkritumos, nedz blakus šiem konteineriem. Tāpat esat piesardzīgi ar tiem “labvēļiem”, kuri dažādos sludinājumu portālos sola izvest būvgružus “pa lēto”. Nereti šādās situācijās būvniecības atkritumi nonāk kādā grāvī vai mežā. Tāpēc arī gluži loģisks jautājums, kur tos likt tā, lai nepiesārņotu dabu, neiedzīvotos sodā vai kaimiņiem nebūtu jāmaksā papildus bez jebkāda pamatojuma?

Pētījumu centra "SKDS" un industriālo atkritumu un būvgružu apsaimniekošanas uzņēmuma "CleanR Verso" veiktā aptauja liecina – iedzīvotāji piekrīt, ka Latvijā tā ir būtiska problēma, ka būvniecības atkritumi, tai skaitā arī bīstamie, nonāk dabā. Vienlaikus atbilstoši "CleanR Verso" datiem pārvesto un pārstrādāto būvgružu starpība pērn bija aptuveni 50%. Citiem vārdiem sakot, pārstrādei nodod tikai pusi pārvadāto atkritumu. Tas rada jautājumu – kur nonāk šie "pelēkās zonas" atkritumi?

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Ugorenko stāsta, ka gadā atkritumu šķirošanas laukumā "Nomales" tiek nodots vidēji 160 000 tonnu atkritumu – būvgruži, lielgabarīta atkritumi, koksne, stikls, asfalts u.tml. Puse no tiem ir būvniecības atkritumi, un aptuveni 80% būvgružu, piemēram, grants, smiltis, koksne, akmens šķembas, plastmasa, kartons, tiek izmantoti otrreizējai pārstrādei. Savukārt atkritumi, kurus pārstrādāt nevar, nonāk atkritumu noglabāšanas poligonos.
CleanR

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit