Atkritumu šķirošana līdz kapa malai

"CleanR" nodrošina atkritumu apsaimniekošanu gandrīz 70 kapsētās. Pērn no kapsētām "CleanR" izveda aptuveni 32 tūkstošus kubikmetru atkritumu. Pieredze rāda, ka teju visur ir līdzīgas problēmas – atkritumi lielākoties netiek šķiroti, tāpēc visu, ko kapsētā izmet, nogādā atkritumu poligonā noglabāšanai.

Kaut arī Latvijā joprojām lielākais atkritumu radītājs ir mājsaimniecības un kapos tiek savākts aptuveni 1% atkritumu, pārvēršot šo procentu tonnās un iedomājoties, ka to visu apglabā poligonā, tas nebūt vairs nav maz. It sevišķi, ja pašlaik apglabājam aptuveni 50% atkritumu, bet jau 2035. gadā šis īpatsvars nedrīkstētu pārsniegt 10%.

Aprites ekonomikas veicināšanai, tīras vides saglabāšanai un noglabāto atkritumu daudzuma mazināšanai, arī kapsētu saimniekiem būtu jānodrošina teritorijā šķirošanas iespējas, bet apmeklētājiem – jāšķiro pareizi. Padomos, kā padarīt kapsētas tīrākas, dalās vides pakalpojumu sniedzēja "CleanR" Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.

Lielākais atkritumu daudzums rodas rudenī un pavasarī, kad jāsavāc nokritušās vai pēc ziemas palikušās lapas. Dominējošie kapu atkritumi ir dekoratīvie elementi – augi, grieztie un stādītie ziedi, bēru vainagi, dažādi krūmi –, bet ne mazums ir arī plastmasas, piemēram, plastmasas pudeles, vāzes, puķu podi, iepakojumi, kā arī stikls, kartons, metāls, parafīns.

Visi šie atkritumi būtu atbilstoši jāšķiro. Kapu apsaimniekotājiem, kuri nodrošina šķirošanas iespējas, atkritumu apsaimniekošana izmaksā mazāk, jo šķirotie atkritumi tiek izvesti bez maksas, bet bio atkritumu izvešana ir par 20% lētāka, salīdzinot ar sadzīves atkritumu izvešanu.

Ja kapsētā vēl nav uzstādīti konteineri atkritumu šķirošanai, aicinām sazināties ar teritorijas apsaimniekotāju un lūgt tādus uzstādīt. Var vienoties par atbilstošāko konteineru izvešanas laiku, jo atkritumu daudzums atkarīgs no sezonalitātes.

Latvijā kapu atkritumu apsaimniekošana tiek organizēta ļoti dažādi – ir vietas, kur tiešām domā par atkritumu dalītu vākšanu, bet ir arī kapsētas, kur visi atkritumi nonāk vienuviet. Ikdienā redzam, ka ir nepieciešams liels izglītošanas darbs, lai kapu apmeklētāji vairāk domātu par to, ko un kā izmet kapos, sakopjot savu dzimtas kapu kopiņu, un ka šķirošana ir būtiska arī šeit.

Daļā Latvijas kapsētu dominējošais atkritumu veids ir jaukti, nešķiroti atkritumi, kas tiek izmesti vienā konteinerā vai reizēm tāda nemaz nav. Tā vietā, lai šķirotu, visi atkritumi tiek mesti maisā, kas itin viegli var pārplīst vai kuru bez problēmām var saplēst dzīvnieki vai putni, un tad viss šis saturs tiek izkaisīts kapsētā.

Ja atkritumus apsaimnieko daļēji, proti, ir uzstādīts sadzīves atkritumu konteiners un reizēm arī bio konteiners, tad lielākais izaicinājums ir šo konteineru saturs. Kapos parasti ir divas atkritumu frakcijas – bioloģiski noārdāmie jeb bio atkritumi un sadzīves atkritumi, bet diemžēl nereti viss "tiek salikts vienā katliņā". Šādos gadījumos konteinera saturs par pilnu samaksu tiek apglabāts poligonā, jo atkritumus nevar nodot otrreizējai pārstrādei.

Atsevišķas kapsētas nodrošina plašas atkritumu šķirošanas iespējas, nodalot atsevišķi stiklu, plastmasu, metālu, papīru, kartonu un bio atkritumus. Savukārt šajā gadījumā lielākais izaicinājums ir iedzīvotāju zināšanas.

Lai šķirotos atkritumus varētu izmantot atkārtoti, ir svarīgi, lai konteinerā būtu tas saturs, kam tas ir paredzēts, – pat viena neatbilstoša atkritumu vienība var sabojāt visu.

Lai arī šķiet, ka tūjas ir augs, tāpēc teorētiski tās varētu izmest kopā ar citiem bio atkritumiem, tomēr tā nav. Tūju un tām līdzīgu koku vai krūmu zari dabā sadalās daudz ilgāk, ir izturīgi pret mitrumu, kas būtiski paildzina sadalīšanās laiku. Tūju sastāvā ir dažādas ēteriskās eļļas, kas negatīvi ietekmē kompostēšanās procesu.

Tūjas un to zarus ir jāizmet sadzīves atkritumu konteinerā. Arī Getliņu poligonā tās netiek uzskatītas par bio atkritumiem un tiek noglabātas poligonā kopā ar citiem nepārstrādājamiem atkritumiem.

Arī specifiskos rituāla atkritumus, piemēram, lentes, sveces u.tml., ir jāizmet sadzīves atkritumu konteinerā. Arī plastmasas ziedi sava dažādā sastāva dēļ – plastmasas, tekstila, metāla stieples u.c. – nav nedz bio, nedz arī plastmasas atkritumi.

No pārējiem atkritumiem noteikti jānodala lapas, mazie zari, ziedi un cita zaļā masa. Tie ir bio atkritumi, kas attiecīgi jāizmet brūnajā atkritumu konteinerā. Smiltis un akmeņi, sveces vai pudeles, kas bieži tiek mestas kopā ar zaļo masu, nav bio atkritumi, un tiem attiecīgajā konteinerā nav jāatrodas.

Bio atkritumus, ja tie ievietoti nepiemērotos maisos, kas nesadalās, arī nedrīkst izmest šajos konteineros. Iedzīvotāji var lietot papīra maisiņus un no bio kompostējama materiāla ražotus maisiņus, kas ir atbilstoši marķēti. Jau šobrīd novērojam lielu interesi par bio noārdāmu maisiņu iegādi, kas liecina, ka cilvēki rūpējas par vidi un savu atkritumu otru dzīvi.

Ja nav iespējas atrast atbilstošu maisiņu, labāk atkritumu saturu izbērt konteinerā un pēc tam šo maisiņu izmest atsevišķi.

Arī kapu pieminekļus vai to apmales nedrīkst mest sadzīves atkritumu konteinerā vai atstāt tam blakus. Šie atkritumi ir būvgruži, kas, izmesti konteinerā, var to sabojāt. Būvniecības atkritumus var izvest pats, nogādājot kādā no atkritumu šķirošanas laukumiem, vai var pasūtīt speciālus konteinerus, sazinoties ar licencētu atkritumu apsaimniekotāju, kurš tos pēc tam arī izvedīs un pārstrādās. Tāpat iedzīvotājiem ir iespēja runāt ar kapu apsaimniekotāju, kurš noteikti varēs ieteikt, ko darīt ar vairs nevajadzīgajām kapu apmalītēm.

Lai arī ir daudz dažādu māņticību saistībā ar kapu tēmu, piemēram, nenest mājās neko no kapiem, tomēr tieši kapsētā rodas daudz pārpalikumu no svecēm, ko cilvēki varētu izmantot otrreiz.

Sadzīves atkritumos izmestais parafīns – sveces, sveķi – netiek izmantots otrreizējā pārstrādē, tāpēc tas nonāk poligonā. Tomēr tieši parafīns šobrīd ir ļoti nepieciešams, piemēram, ukraiņu atbalstam, jo no tā izgatavo sveces, kas karavīriem ierakumos ir ļoti nepieciešamas.

Savukārt Polijā arvien populārāki kļūst sveču plaukti, kas ieviesti kapsētās un kas paredzēti sveču atkārtotai izmantošanai. Šī akcija ir daļa no "zero waste" tendences neradīt atkritumus vai izmantot tos atkārtoti.

Kapi ir cilvēka pēdējā atdusas vieta, kas ir pelnījusi cieņu. Diemžēl gana bieži, īpaši Rīgā, var novērot to, ka cilvēki kapos vai tiek blakus "apglabā" dažāda veida atkritumus, kas ir bīstami dabai un kuru vieta nav nedz kapos, nedz sadzīves atkritumu konteineros.

Piemēram, visnotaļ izplatīta problēma ir būvniecības atkritumi, automobiļu riepu kalni, lielgabarīta atkritumi, elektrotehnika, kas tiek atstāta pie konteineriem kapos. Pavisam nesen "CleanR" attīrīja kapsētu no bīstamajiem atkritumiem – šīfera lielā apjomā.

Ir daļa iedzīvotāju, kuri savus atkritumus izmet mežā vai blakus kapsētām, kas rada gan nepatīkamu skatu, gan arī rada piesārņojumu un reālu apdraudējumu videi un līdzcilvēkiem. Tie ir atkritumi, kuriem šajā vietā nav jāatrodas.

Gadījumos, kad nezināt, ko darīt ar atkritumiem, aicinām vērsties pie sava novada vai pilsētas atkritumu apsaimniekotāja vai iepazīties ar informāciju portālā skiroviegli.lv.

Diemžēl uz cilvēku kapiem tiek vestas arī mājdzīvnieku mirstīgās atliekas, lai tās izmestu turpat konteinerā vai atkritumu kaudzē, ko cilvēki raduši uzskatīt par komposta kaudzi. Mirušajam dzīvnieciņam nav jānonāk starp atkritumiem. Ar mirušu dzīvnieku izvešanu nodarbojas speciāli dienesti. Turklāt šāda rīcība piesaista žurkas, lapsas, peles utt., ko droši vien neviens negrib redzēt kapsētā.

Komposts var būt vērtīgs tikai tad, ja to pareizi apsaimnieko. Kompostā ir jāievēro noteikts brūnās un zaļās frakcijas īpatsvars, tas ir regulāri jāmaisa, lai būtu gaisa apmaiņa, un jākontrolē mitrums. Sagrābta lapu kaudze, kas atstāta zemē, nav komposts, tāpat tur nevar izmest visu, ko pagadās.

Publiskās komposta vietās ir striktas prasības, kas jāievēro, tai skaitā laukuma izbūve. Tas attiecas arī uz kapiem. Materiāls, ko atstāj komposta kaudzē, jākontrolē, jo saturu, kas ir sapuvis vai satrūdējis, nevar izmantot kompostā. Mūsu pieredze liecina, ka kapu apsaimniekotāji interesējas par kompostēšanas iespēju nodrošināšanu, bet viņus lielākoties attur apmeklētāju šķirošanas paradumi. Līdzīgi ir ar bio konteineru uzstādīšanu – ja kompostā vai konteinerā nonāk neatbilstoši atkritumi, tad viss labi sašķirotais kļūst nederīgs.

Lai mēs varētu nodot mūsu bērniem un mazbērniem zemi tīrāku, par atkritumu apsaimniekošanu jāsāk domāt jau bērnībā un jāturpina par to rūpēties līdz pat dzīves beigām un arī vēl pēc tam.

Ar atbilstošas infrastruktūras un konteineru nodrošināšanu vien nepietiek, lai atkritumi tiešām tiktu šķiroti. Ir svarīga iedzīvotāju izglītošana un paradumu maiņa.

Uzvedības normas kapsētās, piemēram, neskriet un skaļi neuzvesties, gadu gaitā ir pieņemtas par pašsaprotamām, bet par kārtības saglabāšanu kapsētu vidē ir runāts maz. Ja mēs izrādām cieņu aizgājējiem ar klusumu un mieru, varbūt ir vērts padomāt arī par tīrību? Tāpat aicinām domāt plašāk – sakopta kopiņa ir pirmais solis, nākamais ir domāt par visu atdusas vietu.