Vai spēsim atteikties no vienreizlietojamām sieviešu higiēnas precēm?  (9)

Kopš 2021. gada vidus Eiropā ir spēkā aizliegums tirgot vienreizlietojamus traukus, dzērienu salmiņus, vates kociņus u.c., taču attiecīgajā Eiropas direktīvā nav iekļauti plastmasu saturošie sieviešu higiēnas produkti. Tam par iemeslu varētu būt gan daudzās valstīs pastāvošie tabu par menstruāciju tēmu, plaša patēriņa higiēnas preču ražotāju biznesa intereses un salīdzinoši augstās videi draudzīgo alternatīvu cenas.

Kā norāda starptautiskā ekoloģijas jautājumu pētniecības organizācija "Reloop Platform", higiēnas preču ražotājiem likums neuzliek par pienākumu uz iepakojuma norādīt šo preču sastāvā esošās ķīmiskās vielas.

Neskatoties uz stingrāku likumdošanas prasību trūkumu attiecībā uz šī preču segmentu, sabiedrībā un uzņēmēju vidū pieaug interese par videi draudzīgākām alternatīvām. Piemēram, daudzās Eiropas valstīs lielveikalos un aptiekās plaši pieejamas daudzkārt lietojamās menstruālās piltuves no medicīniskā silikona, un to pārdošanas apjomi pēdējā desmitgadē strauji auguši. Popularitāti iekaro arī absorbējošā apakšveļa un daudzreiz lietojamas paketes no dabīgiem materiāliem. Šobrīd arī pie mums ir pieejams visai plašs Latvijā un ārvalstīs ražotu videi draudzīgu higiēnas preču klāsts.

Paralēli tam daudzi ražotāji meklē kompromisus, lai mums nenāktos atteikties no vienreizlietojamām higiēnas precēm, taču to ietekme uz vidi un veselību būtu pēc iespējas nekaitīgāka. Šim mērķim Indijā tiek veiksmīgi izmantotas banānu šķiedras – no tām tiek ražotas higiēniskās paketes, kam piemīt labas absorbējošas īpašības un tās vidē viegli sadalās, turklāt izejmateriālu audzēšanai nav nepieciešami papildu resursi un zemes platības.

Dažādas vides organizācijas, tostarp "Zero Waste Europe", ir centušās ietekmēt sabiedrisko domu un likumdevējus, lai ierobežotu vidi piesārņojošo vienreizlietojamo higiēnas preču apriti un veicinātu videi draudzīgāku sieviešu higiēnas preču pieejamību Eiropas Savienībā. Saprotot, ka pilnībā atteikties no šīm ērtajām higiēnas precēm tuvākā nākotnē nebūs iespējams, eksperti aicina likumdevējus izvirzīt stingrākas prasības šo preču ražotājiem. Piemēram, veicināt plašāku daudzkārt lietojamo un dabai draudzīgu vienreizlietojamu higiēnas preču pieejamību tirdzniecības vietās, ar informācijas kampaņu palīdzību veicināt sabiedrības izpratni par šo tēmu un izvirzīt stingrākas prasības higiēnas preču ražotājiem.

Kā "Delfi" projektā "Atbildīgi dabā" savulaik atzina organizācijas "Zero Waste Latvija" valdes priekšsēdētāja Anna Doškina, arī videi draudzīgākās alternatīvas šobrīd nav 100% videi draudzīgas, jo arī silikona piltuves, mazgājamie biksīšu ieliktnīši un menstruālās biksītes ir rūpnieciski jāražo, un kādā brīdī arī tās kļūst par atkritumiem. "Taču tas, ka šīs preces ir daudzreiz izmantojamas un kalpo vairākus gadus, vien atsver neizmesto vienreizlietojamo preču apjomu. Visilgākais mūžs ir menstruālajai piltuvei – līdz pat 10 gadiem, mazgājamām paketēm – ap pieciem gadiem, bet menstruālās biksītes kalpo vidēji trīs gadus," secina "Zero Waste Latvija" pārstāve.