'Plastmasas pirāti' ir klāt! Aicina pieteikties Latvijas skolu jauniešus

Dalībai Eiropas Savienības kampaņā “Plastmasas pirāti” (Plastic Pirates – Go Europe!) tiek aicināti pieteikties 8.-12. klašu skolēni, lai veiktu plastmasas atkritumu monitoringu upju krastos, ievāktu ūdens paraugus mikroplastmasas daudzuma izpētei un reģistrētu iegūtos rezultātus. Dalībai kampaņā var pieteikties gan skolas, gan vides jautājumos ieinteresētu jauniešu grupas – tikai jāaizpilda anketa.

Kā informē Vides izglītības fonds, šī iniciatīva ļaus izprast problēmas mērogu un meklēt risinājumus atkritumu problēmai Latvijas vidē. Fonds kopā ar Latvijas Hidroekoloģijas institūtu (LHI) ir šīs Eiropas Savienības finansētās kampaņas īstenotāji Latvijā. Kampaņas mērķis ir izglītot jauniešus par plastmasas piesārņojumu Eiropas ūdenstecēs un vairot viņu izpratni par saudzīgu izturēšanos pret vidi. Paralēli upju apsekošanai kampaņā iesaistītajās skolās notiks informatīvi pasākumi un mācību saturā tiks iekļauti temati par plastmasas piesārņojumu.

Plastmasas paraugu ievākšanas posms sāksies 13. septembrī, un tā dalībniekiem tiks nodrošināts nepieciešamais aprīkojums un paraugu ievākšanas protokols, kā arī citi noderīgi informatīvie materiāli. Ievāktos paraugus pēc tam analizēs zinātnieki, un iegūtos datus publicēs vietnē “plastic-pirates.eu”. Tik plaša jauniešu iesaiste mikroplastmasas piesārņojuma datu iegūšanā Latvijā notiks pirmo reizi.

''Mikroplastmasas piesārņojums kļūst arvien aktuālāks un rodas nopietnas bažas par tā ietekmi uz cilvēku un citu dzīvo organismu veselību. Šajā projektā nodrošināsim skolēnu ievāktās mikroplastmasas analīzi, nosakot plastmasas polimēru veidu. Iegūtie rezultāti paplašinās mūsu zināšanas par plastmasas piesārņojumu un tā galvenajiem avotiem Latvijas upēs, un sniegs iespēju salīdzināt rezultātus ar citām upēm Eiropā,’’ stāsta LHI vadošā pētniece un mikroplastmasas laboratorijas vadītāja Inta Dimante-Deimantoviča.

Kampaņa “Plastmasas pirāti” tika uzsākta 2016. gadā, un līdz šim tajā piedalījušies vairāk nekā 15 tūkstoši skolēnu no Austrijas, Beļģijas, Bulgārijas, Vācijas, Grieķijas, Ungārijas, Itālijas, Lietuvas, Portugāles, Slovēnijas un Spānijas. Monitoringos iegūtie dati liecina, ka vairāk nekā puse upju krastos atrasto atkritumu ir tieši plastmasa, tostarp cigarešu izsmēķi, bet lielāki piesārņotāji ir tieši iedzīvotāji. Tādēļ ES mērķis ir pamazām mainīt patērētāju ieradumus – pirkt mazāk plastmasas, tā samazinot tās nonākšanu vidē. 2021. gada jūlijā visā ES teritorijā stājās spēkā aizliegums tirgot virkni vienreizlietojamu plastmasas preču – traukus, galda piederumus, vates kociņus, dzērienu salmiņus, u.c..

Platformas “theoceancleanup.com” dati liecina, ka šobrīd pasaules okeānā peld ap 5 triljoniem plastmasas gabalu, un ik gadu okeānā nonāk ap 1,15-2,41 miljoniem tonnu plastmasas. Visos pasaules okeānos ir atrodamas milzīgas atkritumu “salas”, no kurām lielākā ir Klusā okeāna lielais atkritumu plankums starp Havaju salām un Kaliforniju (ASV). Šajās salās nonākusī plastmasa peld pa ūdens virsmu līdz sadalās mazākās un mazākās daļiņās, arvien vairāk apgrūtinot pasaules ūdeņu attīrīšanu. Tādēļ nepieciešams ne vien attīrīt esošo piesārņojumu, bet apturēt arvien jaunu plastmasas atkritumu nonākšanu vidē.