"Neste Latvija" sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Latvijas Jūras akadēmiju un Zinātnes un inovāciju centru sākusi attīrīt Baltijas jūru no nozaudētiem zvejas rīkiem jeb “spoku tīkliem”. Tehniski sarežģītais process norisinājies aptuveni 3,6 kilometru attālumā no Engures ostas, kur atklāts nogrimis velkonis, ap kuru aptinušies zvejas tīkli. Ņemot vērā, ka kuģa vraks atrodas 20 metru dziļumā, jūras attīrīšanas process bija jo īpaši sarežģīts un to veica atbilstoši sagatavoti tehniskie nirēji.
"Ir jāapzinās, ka Baltijas jūras ilgtspēja nav nekas pašsaprotams un tās tīrība ir mūsu visu kā sabiedrības kopēja atbildība. Lai palīdzētu mazināt jūras piesārņojumu un biodaudzveidības apdraudējumu, mēs meklējām praktisku veidu, kā risināt šo problēmu. Ar sadarbības partneru atbalstu mēs noskaidrojām, kādu postījumu veic "spoku tīkli" un sākām izstrādāt projekta plānu, lai nokļūtu līdz galvenajam etapam – tīklu izcelšanai no Baltijas jūras. Šobrīd kopā ar sadarbības partneriem apzinām projekta nākotnes iespējas, lai izvērtētu potenciāli tālākus Baltijas jūras atveseļošanas plānus," par projektu stāsta "SIA Neste Latvija" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.
SIA "DTSDIVE" un ūdenslīdēju kluba "Baltijas ronis" video
Velkonis, ap kuru bija aptinušies zvejas tīkli, jūras dzelmē, visticamāk, nonācis pirms Otrā pasaules kara, līdz ar to šie tīkli bija teju ieauguši vrakā un, lai tos atkabinātu, nirējiem tie bija ar šķērēm pa gabaliņam jānogriež nost. Ņemot vērā, ka attīrīšanas darbi norisinājās 20 metru dziļumā, kur redzamība ir vien 0,5 līdz 1 metrs, liela daļa darbu bija jāveic "uz tausti", ko spēj vien profesionāli, speciāli apmācīti nirēji. Arī laikapstākļi, piemēram, vēja virziens un ūdens temperatūra ļoti ietekmē darba gaitu. Ņemot vērā visus apstākļus, nirēji pie "spoku tīklu" izcelšanas strādāja divas dienas, vienā piegājienā zem ūdens pavadot vien 45 līdz 50 minūtes, jo 20 metru dziļumā ilgāk uzturēties zem ūdens ir bīstami dzīvībai.
SIA "DTSDIVE" un ūdenslīdēju kluba "Baltijas ronis" video
Pēc tam, kad tīkli no velkoņa tika nogriezti, tie ar speciālu piepūšamu boju palīdzību tika pacelti virs ūdens un ar nirēju laivām nogādāti Engures ostā. Izceļot tīklus krastā, noskaidrojās, ka tas nebūt nav viens konkrēts zvejas tīkls, bet gan vairāki kopā saķērušies tīkli. To kopējais izmērs ir aptuveni viens kubikmetrs, bet materiāls, no kā tie izgatavoti – kaprons. Detalizētāk izpētot tīklus, atklājās, ka viens no izceltajiem tīkliem ir luču tralis, ko 1970. gados izmantoja luču zvejošanai, bet pārējie divi – reņģu traļi, kuri ir aptuveni 40 gadus veci.
"Tīklu izcelšana no jūras dzelmes ir būtisks, bet ne noslēdzošais etaps jūras attīrīšanas projektā. Vienlīdz svarīgi ir izvērtēt iespējas, kā šo piesārņojuma avotu iespējams videi draudzīgi pārstrādāt. Šī iemesla dēļ daļa no izcelto tīklu fragmentiem tiks nogādāti Rīgas Tehniskās universitātes Jūras akadēmijas rīcībā, lai izpētītu tīklu saturu, izvērtētu mikroplastmasas daudzumu, kā arī aicinātu studentus piedāvāt risinājumus, kā "spoku tīklus" izmantot otrreizējā pārstrādē," stāsta Rīgas Tehniskās universitātes Latvijas Jūras akadēmijas asociētā profesore Dr.oec. Astrīda Rijkure.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
