Pašiem savs vides inspektors jeb Kāpēc sūtīt bērnu ekoskolā?

Ekoskolu programma ir pasaulē populārs vides izglītības modelis, kas palīdz skolām ieviest vienkāršu un efektīvu vides pārvaldes sistēmu, veicināt izpratni par ekoloģisku dzīvošanu skolēnos, skolotājos un vecākos un integrēt dažādas vides aizsardzības tēmas mācību procesā. Šo komplekso aktivitāšu mērķis ir veidot bērnos saudzīgu attieksmi pret dabu, mudina rīkoties un ieviest labās prakses piemērus ģimenes un skolas ikdienā. Programma aptver vairāk nekā 70 pasaules valstis, un Latvijā tajā iesaistījušās 185 dažāda līmeņa izglītības iestādes. Latvijā Ekoskolu programmu koordinē Vides izglītības fonds.

Procesu katrā skolā koordinē Ekopadome, kurā darbojas skolotāji, skolēni, vecāki un pašvaldības pārstāvji. Tā izvēlas gada tēmu, izvirza sasniedzamos mērķus, izplāno aktivitātes un visa gada garumā procesos iesaista ne tikai skolas saimi, bet arī ģimenes un vietējo sabiedrību (pasākumi pilsētu svētkos, filmu vakari, meistarklases). Mērķis ir uzlabot skolas rādītājus salīdzinājumā ar sākotnējo novērtējumu. Ja skolai izdevies izpildīt konkrētus kritērijus, tad tā iegūst ekoskolas statusu. Nākamajos gados tā var pretendēt uz starptautisko apbalvojumu – Zaļo karogu. Augstākais ekoskolu novērtējums ir Ekoskolas vēstnieka statuss.

Eglīte stāsta, ka daudzi jaunie vecāki skolas izvēlē dod priekšroku tieši ekoskolām, lai mājās iemācītie videi draudzīgas dzīvošanas paradumi bērnos tiktu nostiprināti arī skolā. Savukārt tās ģimenes, kurās šie jautājumi nav bijuši aktuāli, atzīst, ka skolā iemācīto bērni mēģina iedzīvināt arī mājās. “Vecāki mums stāsta, ka bērni mājās liek savējiem šķirot atkritumus, aiztaisīt ūdens krānu, nomainīt vecās spuldzes,” atzīmē Eglīte. Šajos desmit gados skolotāja novērojusi, ka daudzi jaunieši pēc aktīvas darbošanās Ekopadomē vēlāk izvēlas ar vidi saistītu izglītību (vides inženieri, biologi, u.c.) vai iesaistās brīvprātīgo darbā ar vidi saistītos projektos.

Būtiska Ekoskolu programmas daļa ir vides izglītības integrēšana mācību plānā. Piemēram, ja skolas gada tēma ir veselīga pārtika, tā tiek iekļauta arī matemātikas, latviešu valodas un citu priekšmetu uzdevumos. Babītes vidusskolā skolotāji ir izveidojuši mācību materiālu datubāzi, kurā skolotāji savstarpēji dalās ar stundu plāniem, piemēriem, uzskates materiāliem. Tāpat ekoskolas veido savus vides kodeksus – pamata rīcības modeļus, kas gada laikā ikvienam jācenšas ieviest savā ikdienā, piemēram, biežāk braukt ar velosipēdu vai iet kājām, izmantot sabiedrisko transportu, mazināt atkritumus, u.tml.

Arī Vidzemes augstskola lepojas ar ekoskolas statusu, un daudzus ar vidi saistītus jautājumus integrējusi studiju programmās (piemēram, koka ēku celtniecība, ekobūve). Pagājušajā gadā augstskola sadarbībā ar Valmieras pašvaldību meklējusi risinājumus atkritumu šķirošanas problēmai novadā. Lai izpētītu cilvēku izpratni un rīcību atkritumu šķirošanas jautājumā, kopmītnēs tika uzstādīti šķiroto atkritumu konteineri, bet iegūtie rezultāti tika analizēti kopā ar pašvaldību. Kā atzīst Ekoskolu programmas koordinatore Vidzemes augstskolā Linda Broka, lielākā problēma ir zināšanu trūkums par pareizu šķirošanu un iemesliem, kāpēc to darīt. Par dažādām vides tēmām augstskola regulāri organizē hakatonus, popularizē veselīgu dzīvesveidu, bet, piedaloties izstādēs, savus stendus veido no īrētiem, atjaunojamiem materiāliem, ko pēc tam iespējams izmantot citiem mērķiem.

Trukšāns lēš, ka Latvijā Ekoskolu programmā darbojas ap 10% skolu, kamēr Ziemeļīrijā pilnīgi visas skolas darbojas Ekoskolu programmā. Arī Anglijā, kas ir viena no pirmajām Ekoskolu programmas ieviesējām, šobrīd skolu iesaistes līmenis ir ap 90%. Salīdzinoši nelielo Latvijas skolu interesi piedalīties šajā programmā Trukšāns saista ar skolotāju pārslodzi un pašvaldību ne vienmēr aktīvo interesi piešķirt skolām papildu finansējumu programmas ieviešanai un koordinēšanai, jo ekoskolas aktivitātes prasa diezgan nopietnu darbu.

Šogad Latvijā starptautisko Zaļo karogu ieguvušas 96 izglītības iestādes, no kurām piecām piešķirts Ekoskolu vēstnieka statuss – Gulbenes 1. pirmsskolas izglītības iestādei (PII), Alūksnes PII "Sprīdītis", Rūjienas pilsētas SPII "Vārpiņa", Daugavpils 26. PII un Babītes vidusskolai. Ekoskolas sertifikāts šogad piešķirts 43 Latvijas skolām. Ekoskolu programmā Latvijā šobrīd darbojas 185 izglītības iestādes (no pirmsskolām līdz pat augstskolām), bet visā pasaulē programmā ir iesaistītas 48 700 izglītības iestādes 73 valstīs. Programmā tiek aicināta piedalīties ikviena skola, kas gatava savā darbā ilgtermiņā pievērsties vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem.