No zvēru izstādes par bioparku: Rīgas Zoo piedzīvos 'gadsimta pārvērtības'  (1)

Kā vienu no pirmajām plānots attīstīt Himalaju ekosistēmu ar Tibetas augstienēs mītošajiem jakiem, zilajām aitām, kiangiem, sniega leopardiem un citiem nelieliem dzīvniekiem un putniem, bet ar laiku tiks izveidotas arī Eirāzijas, Austrālijas, Dienvidaustrumāzijas lietusmežu, Āfrikas savannas, Tanzānijas un Dienvidamerikas zonas, kā arī insektārijs un Pasaules ferma ar dažādu pasaules valstu mājdzīvniekiem.

Līdz ar apmeklētājiem redzamajām pārmaiņām nopietns darbs norisināsies arī "aizkulisēs" – zoodārzā tiks modernizētas apkures, ventilācijas, apgaismes sistēmas, bioatkritumu pārstrādes sistēma un ieviesta viedā pārvaldes sistēma visos menedžmenta procesos, lai zoodārza uzturēšanu padarītu maksimāli ilgtspējīgu un ekonomisku. Jau šobrīd zoodārzs uz vietas izaudzē daļu iemītniekiem nepieciešamās pārtikas (kviešus, grauzējus), nodrošina bioatkritumu apriti un atkritumu šķirošanu. Arī attiecībā uz apmeklētāju pieredzi tiks ieviesti dažādi praktiski risinājumi ar mērķi mainīt cilvēku domāšanu ilgtspējas virzienā.

Ne mazāk svarīga loma 21. gadsimta zoo būs arī zinātniskās darbības attīstīšanai. Jau šobrīd Rīgas zoodārzs regulāri piedalās pētījumos par dažādu sugu saglabāšanu, un tā pētnieku sasniegumi ir izpelnījušies arī starptautisku atzinību, piemēram, Alesandro Dimarcio (Alessandro di Marzio) vadītais pētījums par pūču fluorescenci, bet Dzīvnieku kolekcijas vadītāja Guna Vītola saņēmusi prestižo Eiropas Zoodārzu un akvāriju asociācijas (European Association of Zoos and Aquaria – EAZA) balvu par mūža ieguldījumu. Bilzēna stāsta, ka zoodārza pētnieki nesen atgriezušies no "Mountain chicken" vardes reintrodukcijas projekta, kura noslēgumā tika nolemts tomēr neatjaunot šo Karību jūras salās mītošo sugu dabā, jo tās dzīvotspēja cilvēku saimnieciskās darbības dēļ būtu nopietni apdraudēta. Tādēļ šo sugu turpinās vairot zoodārzos, lai brīdī, kad uzlabosies vides situācija, to varētu atgriezt dabā.

Rīgas Zooloģiskais dārzs oficiāli atklāts 1912. gada 14. oktobrī, ko par saziedotiem līdzekļiem izveidoja iedzīvotāju biedrība "Zooloģiskais dārzs Rīgā". Šobrīd Rīgas Zoo aizņem 20 ha lielu platību, kurā mīt ap 400 dzīvnieku sugu un ap 3400 dzīvo radību. Ik gadu zoodārzu apmeklē ap 300 000 cilvēku, bet pēc rekonstrukcijas to skaits varētu pieaugt līdz 1 miljonam. Rīgas Zoo attīstības plānā ir teikts: "Cilvēka un dabas tikšanās Zooloģiskajā dārzā atver acis, izglīto un iedvesmo uzskatu un paradumu maiņai par to, ka visi dzīvās planētas Zeme iemītnieki ir līdzvērtīgi un tikai savstarpēja izpratne, cieņa un mīlestība ļaus procesiem turpināties ilgtspējīgā nākotnē."