Foto: Shutterstock
Kurš interjera dizaina fans nav priecājies par iespēju iekārtot savu mājokli ar jaunām, modernām mēbelēm un dekoriem, turklāt to paveikt ar nelielu budžetu? Liels lētu preču piedāvājums ļauj mums vieglu roku ik pēc pāris gadiem izmest apnikušās, nedaudz nobružātās lietas un to vietā pirkt atkal jaunas. Kaut arī daudzi ražotāji mums pārdod preces ar "ilgtspējas" birku, bieži vien par lētu naudu nopērkamās lietas ir videi un cilvēka veselībai visnedraudzīgākās, turklāt ar visīsāko kalpošanas mūžu. Arhitekte un interjera dizainere Ieva Lange dalās pieredzē par to, kas ir dabai un cilvēkam draudzīgs interjers un kā iekārtot mājokli, lai tas kalpotu ilgi un neapniktu.

"Dabai un cilvēkam visdraudzīgākās, tātad arī ilgtspējīgākās ir nevis tās lietas, kuras var viegli pārstrādāt, bet tās, kuras cilvēkam kalpo visilgāk," ir pārliecināta Ieva. "Bieži vien ar ilgtspējas birku tiek tirgotas preces, kuru mūžs patiesībā būs īss, piemēram, papīra šķiedras mēbeles. Man šķiet, ka daudz svarīgāk ir izvēlēties ilgmūžīgas lietas un vispār neradīt atkritumus (t.s. "Zero waste" jeb bezatkritumu princips) nekā regulāri nodot pārstrādei īsu laiku kalpojušas mantas – pārstrāde tomēr prasa ļoti daudz resursu."

Starp modi un ilgtspēju

Lai atrastu līdzsvaru starp ilgtspēju un modi (vai pašiem savu mainīgo gaumi), arhitekte iesaka interjera izveidē vadīties pēc principa, ka pamatelementi (grīdas, logi, durvis) ir maksimāli kvalitatīvi un neitrāli, bet detaļas un sienu krāsa var būt nodeva aktuālākajām tendencēm. "Košas krāsas lielos laukumos pašam ātri apniks. Modei labāk ļauties aksesuāros un detaļās, jo flīzes un grīdas tik vienkārši nenomainīsi," viņa norāda, piebilstot, ka saviem klientiem arī mazajās lietās tomēr iesaka priekšroku dot kvalitātei. "Cik vien maciņš un sirdsapziņa atļauj, labāk skatīties uz pamatīgām lietām. Ja tā ir mēbele, labāk, lai no koka. Izvēloties īstas, dabīgas lietas, tās arī novecos skaisti."

Foto: Shutterstock

Pret lietām, kurās esam investējuši lielākas naudas summas, mēs mēdzam izturēties ar lielāku rūpību un cenšamies tās lietot maksimāli ilgi. "Pati pret saviem pirkumiem jau labu laiku izturos ar lielu disciplīnu – ja nevaru šobrīd atļauties nopirkt labo, kvalitatīvo, tad labāk nepērku nemaz, nenesu mājās nekādus pagaidu variantus," atzīstas arhitekte. "Labu mēbeli uzreiz var pamanīt, tā būs mūžīga vērtība. Ja tiešām sagribas kardinālas pārmaiņas interjerā, tu vari pārkrāsot sienas kaut vai katru pusgadu," ierosina Ieva.

Ieva uzskata, ka visilgtspējīgākie ir tieši dabīgie materiāli, jo tos iespējams ar laiku remontēt un pārveidot, kamēr daudzi mākslīgie materiāli ir paredzēti vienreizējai lietošanai. Piemēram, masīvkoka grīdu vai skapīti iespējams salabot un atjaunot, bet nolietots lamināts vai plastmasas izstrādājums jāmaina pret jaunu. Turklāt dabīgie materiāli neizdala kaitīgas vielas atšķirībā no daudzām sintētiskām alternatīvām.

Iebūvējamas vai brīvstāvošas?

Diezgan prāvas summas parasti prasa dažādu iebūvējamo mēbeļu – virtuves iekārtas, skapju – iegāde. Lai pirkums izrādītos veiksmīgs un ilglaicīgs, Ieva iesaka pirms pasūtīšanas tomēr prasīt padomu profesionāļiem. "Profesionālis ir trenēts paredzēt lietas uz priekšu, lai mēbele būtu ērta jebkādai funkcijai, viegli transformējama un pielāgojama līdz ar dzīves pārmaiņām. Cilvēks pats varbūt varēs izdomāt, ka vajag skapīti šī brīža vajadzībai, bet profesionālis to izdarīs ar skatu nākotnē," saka Ieva. Tas nozīmē, ka mēbeli varēs viegli pielāgot, nevis pēc pāris gadiem atskārst, ka tā vairs neder un ir jāmaina.

Foto: Shutterstock

Ja cilvēkam patīk ik pēc pāris gadiem kaut ko sava mājokļa interjerā pamainīt, tad priekšroka dodama brīvstāvošām mēbelēm – ik pa laikam pamainot to novietojumu telpā, pārkrāsojot sienas un papildinot interjeru ar jaunu dekoru, mājoklis ar nelieliem ieguldījumiem iegūs pilnīgi jaunu noskaņu. Brīvstāvošas mēbeles noderēs arī ģimenēs, kurās aug bērni – tad mēbeles varēs ceļot no vienas istabas uz citu, nereti mainot arī savu pielietojumu.

Redzēt tālāk par foršu dizainu

Ieva pastāsta par nesenu pieredzi ar apavu skapīša meklējumiem savai mājai. "Savam priekšnamam meklēju maksimāli šauru apavu plauktu gaišā krāsā. Skatījos arī uz "Ikea" piedāvājumu, kur ir ļoti daudz dizainīgi foršu lietu, kurās ieguldīts liels intelektuālais darbs, lai tās būtu ērtas. Atradu plauktu, kas pēc izmēriem man perfekti derēja, turklāt bija pieejams melnā vai baltā krāsā. Saskumu, ka baltais modelis ir ražots no pārstrādāta papīra – sapratu, ka ilgi tas nekalpos. Nopirku melno, jo tas taisīts no priedes masīvkoka. Mājās es tam pati noslīpēju nost melno krāsu, nopulēju un noeļļoju ar lineļļu, nomainīju rokturīšus. Tagad man ir superīgs koka skapītis!" priecājas arhitekte.

Mēbeļu pārveidošana ir īpaši populāra "zaļi" domājošu un kvalitāti novērtējošu cilvēku vidū. Dažādos lietoto mēbeļu veikalos iespējams iegādāties masīvkoka mēbeles, kas bieži vien ir daudz kvalitatīvākas par jaunām, turklāt par zemāku cenu. Tās pārveidojot (pārkrāsojot, nomainot furnitūru), varam iedot mēbelēm jaunu dzīvi un iegūt jaunu, oriģinālu lietu.

Foto: Shutterstock

Novērtēt īstumu

Ieva ir pārliecinājusies, ka dabīgs ne vienmēr "maksā kosmosu". "Par labām cenām iespējams dabūt 100% lina audumus aizkariem, un tos nemaz nav tik grūti kopt. Jā, dabīga linu šķiedra ātrāk izbalos, taču vienalga kalpos 20, pat 30 gadus. Man pašai ir lina aizkari, kas vietām ir nedaudz pabalojuši, bet mani tas īpaši neuztrauc, jo tas dabīgums vienalga izskatās labi – tas ir patiess, tas noveco tā, kā noveco. Tas neizliekas par to, kas tas nav." Ja nu tiešām ir bail no auduma krāsas izmaiņām saules ietekmē, tad lina aizkariem iespējams iestrādāt plānu kokvilnas oderi, kas pasargās virsējo audumu no saules iedarbības. Lai arī dabīgās šķiedras mēdz vairāk pūkoties, toties sintētiskie audumi rada plastmasas mikrodaļiņas, kuras mēs pēc tam ieelpojam. "Tas, kas ir tuvāk pie dabas, ir draudzīgāk arī cilvēkam."

"Vispār interjeros man nepatīk mānīšanās – ja audums izskatās kā lins, tad tam arī jābūt linam, nevis sintētiskai imitācijai. Ja koks, tad īsts koks, nevis lamināts vai flīzes, kas izskatās kā koks. Cilvēks zemapziņā jūt to falšumu – ar prātu varbūt nenovērtē, bet dziļumā jūtas piemānīts, un tas nerada labu iespaidu," saka arhitekte.

Foto: Shutterstock

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!