Vai nekustamā īpašuma tirgus ir gatavs elektromobiļu nākotnei?

"Jau šodien ēku funkcija pamazām mainās – tās kļūst arī par elektromobiļu uzlādes stacijām. Līdz ar to tuvākajā laikā komercēku elektroenerģijas pieprasījums dubultosies, jo tūkstošiem strādājošo ik dienu vēlēsies uzlādēt savus elektromobiļus. Elektroenerģijas trūkums ēkās kļūs par lielu izaicinājumu, īpaši lielo pilsētu centrālajās daļās. Vienam uzņēmumam atliek vien uzstādīt 10-15 uzlādes stacijas lielā biroju ēkā, un namu apsaimniekotāji var saskarties ar nopietnām problēmām, par kurām šodien aizdomājas vien maza daļa nekustamo īpašumu apsaimniekotāju," atzīmē Gatis Arājums, "Schneider Electric" produktu attīstības vadītājs Baltijas valstīs.

Jau šobrīd, projektējot jaunas biroju un citas komercēkas, attīstītājiem būtu jādomā par nākotnes perspektīvām, kuru tiesiskais regulējums būtiski atšķirsies no šodienas prasībām.

Mazliet sarežģītāka situācija ir agrāk būvētos komercobjektos, jo ne visur ir iespēja bez lieliem ieguldījumiem palielināt elektrisko jaudu.

"Esam ievērojuši, ka pēdējā laikā nekustamo īpašumu apsaimniekotāji bieži saņem piedāvājumus bez maksas ierīkot elektromobiļu stacijas. Šādu piedāvājumu vilināti un neizanalizējot nepieciešamo elektroenerģijas jaudu, ēku īpašnieki riskē negatīvi ietekmēt visu ēkas elektrosistēmu. Piemēram, pīķa laikā ēkas var palikt pilnībā bez elektrības, jo visa elektroenerģija tiks patērēta elektromobiļu uzlādei. Īpaši bieži šādi notiek, kad tiek izmantotas ātrās uzlādes stacijas. Lai tas nenotiktu, elektrotīklu speciālistiem nepieciešams izvērtēt ēkas kapacitāti palielināt jaudu un aprēķināt, cik elektromobiļu staciju ēkā drīkst ierīkot. Pat ja nepieciešamība pēc uzlādes stacijām ēkā šobrīd nav liela, apsaimniekotājiem būtu labi jau šodien sākt gatavoties nākotnei un analizēt sava elektrotīkla iespējas un iespējas pielāgoties e-mobilitātei," stāsta Gatis Arājums.

Pieslēguma jaudas trūkums ir digitālā laikmeta problēma, ar kuru mūsdienās bieži saskaras gan privātmāju, gan komerciālo ēku īpašnieki. Pēc Gata Arājuma domām, ir trīs veidi šīs problēmas risināšanai. Viens no tiem ir lūgt AS "Sadales tīkls" palielināt elektroenerģijas pieslēguma jaudu. Ja tas nav tehniski iespējams vai ir ļoti dārgi, ēku īpašnieki var uzstādīt saules elektrostaciju, akumulatorus elektroenerģijas uzglabāšanai vai jaudas balansēšanas sistēmu.

"Saules elektrostacijas ļauj vairāk elektroenerģijas izmantot elektromobiļu uzlādei, taču tikai tad, ja elektroenerģija tiek patērēta lokāli. Pieslēguma jaudu tas nepalielina. Akumulatori ir relatīvi dārgs risinājums, kas prasa investīcijas, tāpēc tie joprojām daudziem nav pieejami. Balansēšanas sistēma ir optimāls veids, kā atrisināt elektroenerģijas pieslēguma jaudas deficīta problēmu, it īpaši komercēkās. Iesakām to apsvērt pirmo, jo tā palīdzēs izvairīties no citu, dārgāku pasākumu realizēšanas. Vispārīgi runājot, balansēšanas sistēma nodrošina, ka pīķa periodos ēkas nepatērē vairāk enerģijas, nekā pieļauj pieslēguma jauda, jo tās pārsniegšanas gadījumā pastāv risks, ka drošības sistēma atslēgs elektrību visās uzlādes stacijās vai pat visā ēkā," norāda Arājums.

Lemjot par elektromobiļu uzlādes staciju ierīkošanas projektiem, namu apsaimniekotājiem nereti rodas jautājums – kā apsaimniekot elektromobiļu uzlādes stacijas un kā labāk izmantot pieejamos energoresursus.

Komerciālajiem objektiem šobrīd tirgū ir pieejamas 2 uzlādes staciju vadības metodes: statiskā un dinamiskā slodzes kontrole.

"Statiskās balansēšanas gadījumā tiek vienkārši noteikta fiksēta jauda, un tā tiek sadalīta uzlādes stacijai vai to grupai, bet kopējā izvadītā jauda nekad nemainās, neskatoties uz to, ka ēkas pieejamā jaudas rezerve ļautu uzlādēt vairāk elektromobiļu. Mēs novērojam, ka lietotāji dažkārt pieļauj kļūdas, uzstādot uzlādes stacijas. Ir sistēmas ar fiksētu atvēlēto jaudu elektrisko transportlīdzekļu uzlādei, kas tiek sauktas par dinamiskām. Piegādātāji apgalvo patērētājiem, ka sistēma dinamiski sadala jaudu starp stacijām, taču slēpj, ka maksimālā jaudas robeža ir statiska. Tas būtu līdzīgi, kā, guļot gultā, apgalvot, ka es pārvietojos ļoti ātri, jo kopā ar Zemi lidoju ap Sauli. Labākajā gadījumā šādas sistēmas var saukt par dinamiskām ar statisku robežu uzstādījumu, bet tās neveic svarīgu funkciju - tās neatvēl maksimālo jaudu uzlādei, bet sadala to pašu pastāvīgo jaudu starp stacijām. Līdz ar to ēkas energoresursi netiek izmantoti maksimāli efektīvi," uzsver Arājums.

Mūsdienās daudzās ēkās, kurās ir tikai dažas uzlādes stacijas, pietiek ar statiskās slodzes sistēmu, taču, pieaugot uzlādes staciju skaitam, ēkām būs nepieciešamas dinamiskākas sistēmas.

Pēc speciālista teiktā, dinamiskā jaudas balansēšanas sistēma darbojas automātiski: analizē elektroenerģijas patēriņu ēkā un automātiski sadala elektroenerģiju tā, lai nodrošinātu ēkas elektroenerģijas pieprasījumu, kas nepieciešams biroja apgaismojumam, ventilācijai, elektromobiļu uzlādei.

"Kompleksas sistēmas, piemēram, "Schneider Electric" EV Charging Expert (EVCE) jaudas balansēšanas sistēma, var pielāgoties pat vissarežģītākajām ēkām un to iekšējā tīkla struktūrai. Šis risinājums ļauj jau no pirmajām stacijām palīdzēt izveidot tādu sistēmu, kas visefektīvāk sadalīs ēkas elektroenerģiju jau šodien un ko varēs paplašināt arī nākotnē, kad pieaugs nepieciešamība pēc uzlādes stacijām," atzīmē Gatis Arājums.

Šādu balansēšanas sistēmu var uzstādīt arī tajās ēkās, kurās darbojas vai tiek plānota saules elektrostacija, jo tā palīdz sekot elektroenerģijas patēriņam un ražošanai un ņemt to vērā, pārvaldot plūsmas.